Inga Paparde / Autori

Pasaules veselības organizācijas Ārkārtējo situāciju komiteja ieteikusi pāriet uz Covid-19 pandēmijas ilgtermiņa pārvaldību, jo “ir vērojama Covid-19 izraisīto nāves gadījumu skaita samazinājuma tendence”, ar Covid-19 saistīto hospitalizāciju un stacionēšanas intensīvās terapijas nodaļās skaita samazināšanās, kā arī iedzīvotājiem ir augsts imunitātes līmenis pret SARS-CoV-2 vīrusu. Viens no ieteikumiem valstu valdībām ir vakcināciju pret Covid-19 iekļaut rutīnas sabiedrības vakcinācijas shēmās. Veselības ministrija sagatavojusi izmaiņas vakcinācijas kārtībā, nosakot, ka Latvijā turpmāk būs divas oficiālas sezonas infekcijas – gripa un Covid-19.

Labklājības ministrija piedāvā vismaz piecus gadus pirms pensijas vecuma sasniegšanas dot iespēju cilvēkam ļaut izvēlēties – palikt valsts fondēto pensiju shēmā (otrajā pensiju līmenī), izvēloties tādu līdzekļu pārvaldītāju, kurš nodrošina pozitīvāko kapitāla apsaimniekošanu, vai pensiju otrā līmeņa kapitālu pārnest uz pensiju pirmo līmeni.

No jūlija cilvēki ar invaliditāti saņems lielāku transporta pabalstu, kas nebija palielināts gandrīz divdesmit gadus. Arī bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem no jūlija pabalstu patstāvīgas dzīves uzsākšanai aprēķinās pēc citas metodikas un pārskatīs vismaz reizi gadā.

Pašlaik par jauniešiem, kuri brīvprātīgi pieteikušies valsts aizsardzības dienestam, netiek veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas un līdz ar to arī netiek uzskaitīts darba stāžs, tomēr valdība sola situāciju drīzumā mainīt.

Lai gan sākotnēji bija plānots, ka minimālie pabalsti un pensijas tiks palielinātas jau šāgada sākumā, to paaugstināšana notiek tikai jūlijā. Saistībā ar jaunajiem minimālo ienākumu sliekšņu apmēriem palielināsies valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts, minimālās vecuma, invaliditātes un apgādnieka zaudējuma pensijas.

Ministrijām un citām valsts iestādēm bija jāmeklē ekonomija savos izdevumos, lai finansētu izglītības un veselības nozares. Valdība apstiprinājusi ministriju “taupības sarakstu” veselības nozares labā, savukārt izglītības nozarei nepieciešamo naudu pedagogu darba samaksas paaugstināšanai – 13,2 miljonus eiro – valdība plāno paņemt no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Vairāk nekā 140 miljonus eiro ir izdevies atrast dažādu nozaru ministriju budžetos, lai papildinātu veselības aprūpes maku. Šodien par to, vai un kā šo papildu naudu novirzīt veselības nozarei, lemj valdība.

Pensiju indeksācijā ņem vērā ne tikai inflācijas rādītājus, bet arī algas pieaugumu, un līdz šim vidējā alga ir kāpusi, līdz ar to atstājot pozitīvu ietekmi uz pensiju indeksāciju.

Latvija nedrīkst atteikties no starptautiski pieņemta visaptverošas veselības aprūpes sistēmas modeļa, jo nepastāv racionāls pamats un nav saskatāmi būtiski ieguvumi, ja Latvijā tiek mainīti veselības aprūpes finansējuma principi, secinājusi Latvijas Ārstu biedrības organizētā veselības aprūpes finansēšanas darba grupa.

No e-veselības uz digiveselību – vai šādi pārsaukts veselības aprūpes digitalizācijas projekts būs veiksmīgāks, to rādīs nākamais gads, taču pagaidām valdība atkal lēmusi par projekta pagarināšanu. Iemesli ir objektīvi – Covid-19 pandēmija, kas būtiski ietekmēja projekta īstenotāja, Nacionālā veselības dienesta darbu un veiktspēju, tomēr, ņemot vērā negatīvo pieredzi ar e-veselības projekta īstenošanu un iztērētajām milzu naudas summām, bažas nemazinās.

Vairāk nekā 160 miljoni eiro – tik liels pašlaik ir finansiālais iztrūkums veselības nozarē. Veselības ministrija to vairs nesauc pat par kritisku situāciju, bet salīdzinājumā ar sauso un karsto laiku mežā, kur pat vismazākā dzirkstele vai izraisīt postošu ugunsnelaimi, lieto vārdu savienojumu “degošas vajadzības”. Šāds finansējums ir nepieciešams, lai nodrošinātu situācijas nepasliktināšanos, atzīst Veselības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Boriss Kņigins un nozares eksperti.

Slimnīcām uzņemšanas nodaļās ir grūti nodrošināt speciālistu pieejamību un nepieciešamos izmeklējumus visu diennakti. Tāpat stacionāros nav vienotas izpratnes par veselības aprūpes pakalpojumu profila saturu un tā izpildi, kas neapšaubāmi ietekmē arī veselības aprūpes kvalitāti.

Sirds asinsvadu alianse vēršas Saeimā ar priekšlikumu nekavējoties panākt finansējuma palielinājumu mūsdienīgai un efektīvai sirds slimību ārstēšanai.

Latvijā valsts apmaksātajai krūts vēža skrīninga programmai pagaidām ir vāji rezultāti, jo tikai trešā daļa aicināto sieviešu atsaucas uzaicinājumam un veic krūšu pārbaudi.

Ciemats “Rožkalni” ir maza terapeitiska kopiena Latvijā, kas veidota cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem netālu no Valmieras. Kopiena jau vairāk nekā trīsdesmit gadus uzņēmusi pie sevis cilvēkus, kurus citkārt sabiedrība īpaši nepieņem.

Latvijas Pensionāru federācijas vadības grožus seniori vēlreiz uzticējuši līdzšinējai organizācijas vadītājai Aijai Barčai. Vai tas nozīmē, ka Latvijā lielākā pensionāru organizācija saglabās savas iepriekšējās tradīcijas un centīsies ar atbildīgajām institūcijām un politiķiem vienmēr panākt kompromisu?

Latvijā katra sestā meitene kavē mācību dienas vai stundas tāpēc, ka viņai nav pieejamas higiēnas preces. Vairāk nekā desmit tūkstoši Latvijas iedzīvotāju parakstījuši kolektīvo iesniegumu par bezmaksas higiēnas precēm meitenēm un sievietēm izglītības iestādēs.

Sociālās apdrošināšanas budžetā nepieciešams vismaz septiņu miljardu eiro uzkrājums, lai veidotu drošības spilvenu un mēs būtu droši, ka pensiju izmaksa kādu nelabvēlīgu apstākļu dēļ neapstāsies.

Latvijā ir kritiski zema sieviešu atsaucība vēža skrīninga programmām, un ir daudz diskutēts par uzaicinājuma vēstulēm – gan par saturu, gan tehnisko risinājumu, gan vizuālo izskatu. Līdz šim atbildīgās iestādes sūrojušās, ka daļa sieviešu nav norādījuši pareizu adresi, uz kuru nosūtīt uzaicinājumu. Beidzot Nacionālais veselības dienests uzaicinājumus sūtīs arī elektroniski.

Valsts pensiju sistēma ir konstruēta, lai tā darbotos ilgtermiņā, riskus sadalot starp pensiju sistēmas līmeņiem, tomēr, ņemot vērā demogrāfisko situāciju un prognozes, rodas jautājums – vai darbaspējīgie Latvijas iedzīvotāji spēs “pavilkt” pensiju izmaksu arī nākotnē, kad uz vienu pensionāru būs 1,7 vai pat mazāk strādājošo un nodokļus maksājošo? Otrkārt, lai gan vidējās pensijas apmērs pēdējā gada laikā ir pieaudzis, Latvijā ir zems pensijas atvietojuma līmenis. Tas nozīmē, ka cilvēka ienākumi pensionējoties būs divas reizes mazāki nekā alga. Uz šo problēmu Latvijai norāda arī Eiropas Komisija.

Ja nebūs papildu finansējuma kompensējamo zāļu apmaksai, gada beigās deficīta dēļ būs jāsamazina kompensācijas apmēri un pacientiem var būt ierobežotas iespējas saņemt kompensējamās zāles vai arī tās vispār nebūs pieejamas.

Sarunā ar premjerministru Krišjāni Kariņu Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) gaida konkrētu risinājumu – kā valdība šogad plāno risināt problēmsituācijas veselības aprūpē, jo līdzšinējie soļi neliecina par patiesu situācijas izpratni.