Beidzot e-vēstules uz vēža skrīningu, taču tikai izredzētajiem

© Vizualizācija

Latvijā ir kritiski zema sieviešu atsaucība vēža skrīninga programmām, un ir daudz diskutēts par uzaicinājuma vēstulēm – gan par saturu, gan tehnisko risinājumu, gan vizuālo izskatu. Līdz šim atbildīgās iestādes sūrojušās, ka daļa sieviešu nav norādījuši pareizu adresi, uz kuru nosūtīt uzaicinājumu. Beidzot Nacionālais veselības dienests uzaicinājumus sūtīs arī elektroniski.

Tomēr ir viens “bet” - lai saņemtu uzaicinājumu elektroniski, jābūt izveidotai oficiālai elektroniskai e-pasta adresei. Šāda adrese Latvijā ir ļoti niecīgam skaitam cilvēku.

Skrīninga rādītāji - kritiski

Pagājušajā gadā tikai 30 procenti sieviešu apmeklēja krūts vēža skrīningu, savukārt dzemdes kakla skrīningu - 46,7 procenti, kas ir labākais rādītājs pēdējo gadu laikā. Abu skrīningu pārbaudes ir valsts apmaksātas un sievietēm piedāvātas jau kopš 2009. gada. Nacionālā veselības dienesta dati rāda, ka šo gadu laikā sieviešu atsaucība dzemdes kakla skrīningam nav bijusi augstāka par 47 procentiem, bet krūts vēža skrīningam - augstāka par 44 procentiem, kas tika sasniegta 2017. gadā, bet kopš tā laika visu laiku kritusies.

Vizualizācija

Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra pētījuma datiem, lielākā daļa sieviešu uz jautājumu, kāpēc nav veikušas dzemdes kakla skrīningu, atbildēja, ka viņām nav nekādu sūdzību un viņas jūtas veselas. Trešdaļa sieviešu bija pārliecinātas, ka vēzis viņas neskars, bet aptuveni 15 procenti sieviešu domā - ja viņām nav seksuālu attiecību, risks saslimt ar audzēja slimību uz viņām neattiecas. Trešdaļa sieviešu, kas nebija veikušas skrīningu, nebija informētas par tā svarīgumu un nepieciešamību, bet neliela daļa sieviešu nav sapratušas, kas rakstīts vēstulē. Pētījums arī apliecina pacientu organizāciju veikto aptauju rezultātus, ka daļa sieviešu baidās no izmeklējuma, kā arī baidās no diagnozes uzzināšanas. Piektdaļa sieviešu atzinušas, ka vispār nevēlas šādu izmeklējumu veikt, bet daļai nav naudas, lai nokļūtu pie ginekologa.

Savukārt krūts vēža skrīningu sievietes nav veikušas (aptuveni 60 procenti), jo arī jūtas veselas vai arī uzskata, ka vēzis viņas neskar (27 procenti). Par abiem skrīningiem sievietes arī norādījušas, ka izmeklējumus, kurus apmaksā valsts, viņas neveic, jo ir garas gaidīšanas rindas uz veselības aprūpes pakalpojumiem.

Labi domāts - bet cik cilvēkiem ir e-adrese?

Kā sievietes mudināt doties uz skrīningu? Nacionālais veselības dienests informē, ka turpmāk uzaicinājumu valsts apmaksātas dzemdes kakla vai krūts vēža profilaktiskās pārbaudes veikšanai nosūtīs elektroniski, tomēr tas notiks tikai tad, ja sieviete būs izveidojusi e-adresi portālā www.latvija.lv. Ja e-adrese nebūs izveidota, uzaicinājuma vēstuli nosūtīs tāpat kā iepriekš - pa pastu uz deklarēto dzīvesvietas adresi. Nacionālā veselības dienesta speciāliste Evija Štālberga “Neatkarīgajai” stāsta, ka uzaicinājuma vēstuļu nosūtīšana uz e-adresi “sniedz iespēju drošā veidā nogādāt informāciju elektroniski, kas ir arī mūsdienīgs un ērts risinājums”. E-adresē saņemto uzaicinājumu nav nepieciešams izdrukāt un ņemt līdzi, ja pārbaudi plānots veikt pie ārsta, kas sniedz valsts apmaksātus pakalpojumus. Savukārt, ja pārbaude tiek veikta pie maksas speciālista, tad uzaicinājuma vēstule ir jāuzrāda viedierīcē vai izdrukātā veidā.

“Izveidojot e-adresi, ir iespēja norādīt arī savu e-pasta adresi, uz kuru tiks nosūtīta informācija par e-adresē saņemtajiem ziņojumiem,” stāsta dienesta speciāliste.

Jāatgādina, lai izveidotu e-adresi, personai ir jābūt iespējai pieslēgties “latvija.lv” ar e-parakstu vai elektronisko identitātes karti, jo internetbankas piekļuves rīki te nestrādā. Pirms neilga laika šādu adresi bija izveidojuši tikai 13 000 cilvēku. Jautājums - kam Nacionālais veselības dienests sūtīs uzaicinājuma vēstules?

Ar vai bez e-adreses - uz skrīningu jāiet

Nacionālais veselības dienests, pacientu organizācijas un “Neatkarīgā” atgādina, ka uzaicinājuma vēstules valsts apmaksātu profilaktisko pārbaužu veikšanai iedzīvotājas saņem noteiktos vecumos. Dzemdes kakla pārbaudei uzaicinājumu nosūta reizi trijos gados sievietēm vecumā no 25 līdz 67 gadiem, savukārt krūšu pārbaudei - reizi divos gados vecumā no 50 līdz 68 gadiem. Uzaicinājums tiek nosūtīts trīs mēnešu laikā pēc dzimšanas dienas. Izmeklējumus pilnībā apmaksā valsts.

Uzaicinājums netiek nosūtīts sievietei, kurai gada laikā līdz uzaicinājuma vēstules sagatavošanas datumam jau ir veikts dzemdes kakla citoloģisks izmeklējums (kārtējās vizītes laikā pie ginekologa) vai ir veikta valsts apmaksāta krūšu mamogrāfija. Šajos gadījumos nav nepieciešams veikt atkārtotu pārbaudi tik īsā laika periodā, tāpēc uzaicinājumu nesūta.

Ja konkrētajā gadā sievietei nav paredzēta uzaicinājuma vēstules saņemšana, bet rodas sūdzības par izmaiņām veselības stāvoklī, bez nosūtījuma var vērsties pie jebkura ginekologa, kurš sniedz valsts apmaksātas konsultācijas. Pacienta līdzmaksājums par vizīti ir četri eiro. Savukārt valsts apmaksātu krūšu mamogrāfiju sūdzību gadījumā var veikt ar ģimenes ārsta vai ārsta speciālista nosūtījumu, veicot pacienta līdzmaksājumu trīs eiro apmērā.

Veselība

Arī Saeimas darba kārtībā nonācis jautājums par bērnu vakcināciju pret difteriju un citām infekcijas slimībām. Saskaņā ar Veselība ministrijas datiem, bērnu vakcinācijas līmenis ir apmierinošs, tomēr pieaugušie pret difteriju vakcinējas nepietiekami. Tikai puse Latvijas iedzīvotāju ir revakcinējušies pret difteriju, kas kopumā negatīvi ietekmē sabiedrības kopējo aizsardzību pret šo infekcijas slimību.

Svarīgākais