Pensionāri vēlreiz uztic vadības grožus Barčai

© Saeima

Latvijas Pensionāru federācijas vadības grožus seniori vēlreiz uzticējuši līdzšinējai organizācijas vadītājai Aijai Barčai. Vai tas nozīmē, ka Latvijā lielākā pensionāru organizācija saglabās savas iepriekšējās tradīcijas un centīsies ar atbildīgajām institūcijām un politiķiem vienmēr panākt kompromisu?

Turpat pusmiljonam Latvijas senioru ir virkne prasību pie varas esošajiem politiķiem, turklāt ne vienmēr visu pensionāru viedokļi sakrīt un ne vienmēr pensionāri ir vienoti, kam un kādas prasības izvirzīt.

Latvijas Pensionāru federācijas kongresā, kas notiek ir pēc četriem gadiem, ievēlēta ne tikai federācijas priekšsēdētāja, bet arī viņas vietnieki. Atkārtoti par Aijas Barčas vietnieci kļuvusi Dzintra Žilde, bet par otro vietnieci ievēlēta Vija Brikmane no Siguldas pensionāru apvienības. Pensionāru federācija ir tikusi pie jaunas valdes 19 cilvēku sastāvā, no tiem puse ir jauni valdes locekļi.

Pieprasīs vēlreiz pensiju piemaksas

Kongress ir pasākums, kurā senioru pārstāvji vienojas par būtiskākajām darbības nostādnēm turpmāk un prasībām Saeimai un valdībai. Latvijas Pensionāru federācijas valdes priekšsēdētāja Aija Barča uzsvēra, ka senioriem viena no svarīgākajām prasībām, par ko pensionāru organizācijas cīnās jau gadiem, ir pensiju piemaksas. Latvijā ir vairāk nekā 100 000 pensionāru, kuri joprojām nesaņem piemaksu par darba stāžu līdz 1995. gada 31. decembrim. Kopš 2012. gada 1. janvāra pensiju piemaksas senioriem vairs nepiešķir, pat neraugoties uz divdesmit gadu darba stāžu vēl līdz 1996. gadam, tas ir, līdz pensiju reformai.

Prasība atjaunot pensiju piemaksas ir iekļauta Latvijas Pensionāru federācijas rezolūcijā, kas tiks nosūtīta Saeimai un valdībai. Neatrisinot jautājumu par pensiju piemaksām, valdība un Saeima turpina uzturēt nevienlīdzību starp senioriem, kuri pensionējušies līdz 2012. gada sākumam un tiem, kuri aizgāja pensijā, sākot no 2012. gada 1. janvāra. Jāatgādina, ka Labklājības ministrijai ir izstrādāti vairāki risinājumi, kā atjaunot pensiju piemaksas, arī risinājumi dažādām budžeta situācijām, tomēr pēdējo gadu laikā ne valdība, ne Saeima to nav akceptējusi.

Indeksāciju divas reizes gadā

Latvijas Pensionāru federācijas divas nākamās prasības atbildīgajām amatpersonām ir saistītas ar pensiju indeksāciju un bāzes pensijas ieviešanu. Aija Barča skaidroja, ka Pensionāru federācija uzstāj, ka indeksācijai jānotiek divas reizes gadā, ja inflācija gadā pārsniedz piecus procentus. Pensionāri arī iesaka pilnveidot pensiju indeksācijas mehānismu.

Bāzes pensijas ieviešanai ir nepieciešami papildu līdzekļi no valsts pamatbudžeta, tāpēc ar šo jautājumu nevedas tik raiti. Bāzes pensija būtu pamatsumma katram pensionāram papildus cilvēka individuāli aprēķinātajai pensijai. Tas ļautu palielināt mazās pensijas. Arī šo jautājumu Labklājības ministrija jau risina, tomēr tas ir konceptuāls izšķiršanās jautājums - saistīts ar pensiju piemaksām. Iespējams, ieviešot bāzes pensiju būtu jāatsakās no pensiju piemaksām.

Izpēte

Kaitējums zemūdens interneta savienojumiem starp Vāciju un Somiju un starp Lietuvu un Zviedriju ir samazinājis datu pārraides ātrumu un izraisījis virkni starptautisku aizdomu. Tomēr līdz šim nav izšķirošas reakcijas uz šo notikumu. Šis nav pirmais gadījums, kad Baltijas jūrā tiek bojāta zemūdens infrastruktūra. Radušās pamatotas aizdomas par Krievijas iesaisti, ziņo Polijas medijs "wnp.pl".

Svarīgākais