Latvijā ir viens no zemākajiem sieviešu atsaucības rādītājiem krūts veselībā – tikai trešā daļa sieviešu izmanto uzaicinājuma vēstules, lai veiktu veselības pārbaudi – skrīningu. Kaimiņvalstī Igaunijā šis rādītājs ir būtiski augstās – 56 procenti sieviešu veikušas pārbaudi.
Katrs desmitais Latvijas iedzīvotājs neuzskata, ka no saules iedarbības ir jāsargā āda, bet trešdaļa iedomājas, ka to dara, bet patiesībā – āda no tiešu saules staru iedarbības paliek nesargāta, un tas ir milzīgs risks veidoties ādas vēzim.
Saeima sākusi izskatīt iniciatīvu par agrākas pensionēšanās iespēju daudzbērnu ģimeņu vecākiem. Atbildīgās ministrijas pašlaik ir skeptiskas – jo agrāka pensionēšanās nozīmēs papildu slogu sociālajam budžetam.
Katastrofāls naudas trūkums veselības aprūpes sistēmā grauj ikviena pacienta cerības jau tuvākajos mēnešos tikt ārstētam, “Neatkarīgajai” saka Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas “Sustento” vadītāja Gunta Anča. Tāpēc pacientu organizācijas apvienojušās ar mediķiem un šodien protestē pie Saeimas nama.
Veselības ministrija rosina atcelt obligātu prasību par sejas masku lietošanu ārstniecības iestādēs un sociālās aprūpes iestādēs. Slimnīcas, poliklīnikas un pansionāti bija Covid-19 masku pēdējie “bastioni”.
Tajā pašā laikā izglītības iestādes saņēmušas jaunu brīdinājumu, ka koronavīruss nekur nav pazudis un jāsaglabā prasība aizdomu gadījumā skolēniem un skolotājiem veikt paštestus.
Kad pēc nepilnu četru gadu braukāšanas pie dažādiem ārstiem un speciālistiem Gunita ar mammu beidzot bija nonākušas īstajā kabinetā, kurā ārsts vienā teikumā noteica diagnozi, slimība jau diemžēl bija smagā pakāpē. Līdzīgi kā daudziem pulmonālās hipertensijas pacientiem arī Gunitas mammai slimību atklāja novēloti.
Nacionālais veselības dienests, izplatot ziņu par e-veselību, kurai no nākamā gada varēs piekļūt tikai ar e-parakstu, ļoti satraucis sabiedrību, īpaši gados vecākus cilvēkus, kuri e-parakstu neizmanto un, visticamāk, neizmantos.
Eiropas Savienībā reģistrētās zāles joprojām nesasniedz pacientus pietiekami ātri un nav pieejamas visās dalībvalstīs. Augstas cenas par inovatīvu ārstēšanu un zāļu trūkums rada nopietnas bažas pacientiem un veselības aprūpes sistēmai.
Speciāli izdienas pensiju jautājumu risināšanai izveidotā darba grupa ir sagatavojusi ziņojumu, kas ietver arī priekšlikumus izdienas pensiju reformai, tomēr pagaidām ar to iepazīties nav iespējams. Esot uzsākts “politisko diskusiju cikls”.
Politiskās partijas ignorē ne tikai nozarei un pacientiem dotos solījumus, bet arī turpina nepildīt pašu valdības deklarācijā apstiprinātos mērķus, atklātā vēstulē politiķiem un sabiedrībai norāda Latvijas jauno ārstu asociācija.
Šogad pēc trīs gadu pārtraukuma Latvijā tika reģistrēts difterijas gadījums. Tāpat šogad, arī pēc trīs gadu pārtraukuma, ir reģistrēts jauns masalu saslimšanas gadījums. Samazinoties kopējam imunizācijas līmenim valstī, “mostas” tādas infekciju slimības, ar kurām bērni līdz šim gadu desmitiem neslimoja vai slimoja ļoti, ļoti reti.
Nepietiekamais valsts finansējums veselības aprūpei un ilūzijas par to, ka kārtējās reformas sakārtos medicīnas nozari Latvijā, ir iemesli, kāpēc pedagogu streikam sekos mediķu protesta akcijas.
Saeimai tuvākajā laikā būs jāapspriež iedzīvotāju parakstīta iniciatīva – daudzbērnu ģimeņu vecākiem ļaut pensionēties pirms valstī noteiktā pensionēšanās vecuma.
Gandrīz divdesmit gadus Latvijā nebija mainīts pabalsts transporta izdevumu kompensēšanai personām ar invaliditāti, un, lai gan likums paredz, ka transporta pabalsta apmēru pārskata, izvērtējot ekonomisko situāciju valstī, visus šos gadus pabalstu nepārskatīja.
Tikko kā atviegloti nopūtāmies, saņemot ziņu, ka vismaz senioriem jaunās elektroniskās identifikācijas kartes nav steidzami nepieciešamas, jo rindas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes nodaļās joprojām ir garas un pieraksts aizpildīts mēnešiem uz priekšu. Bet velti!
Labklājības ministrija pagājušajā gadā pārbaudījusi 14 sociālās aprūpes centrus – tā ir tikai neliela daļa no visiem Latvijas pansionātiem. Lielākoties vērtēts nevalstisko organizāciju un privāti veidoto sociālās aprūpes iestāžu darbs. Visvairāk problēmu konstatēts saistībā ar atbilstošu aprūpi un rehabilitāciju, par ko arī izteikti ieteikumi.
Tikai trešā daļa uz krūts vēža skrīninga izmeklējumu – mamogrāfiju – aicināto sieviešu pagājušajā gadā ir atsaukušās uzaicinājumam un veikušas šo veselībai tik būtisko pārbaudi. Skrīninga rezultāti Latvijā klibo, un diemžēl pēc Covid-19 pandēmijas tie ir vēl bēdīgāki.
Premjerministra Krišjāņa Kariņa sacītais par izdienas pensiju sistēmu vienā no pēdējām valdības sēdēm ir kaut kas līdzīgs “deja vu”, tiesa, te ir viena atšķirība – mums nešķiet, ka runa par izdienas pensiju ilgtspēju būtu nosapņota un nekad nebūtu bijusi.
Nemājīgas istabiņas, pārapdzīvotība, neciešama smaka telpās, minimālas iespējas nomazgāties, izgulējumi, bez pastaigām svaigā gaisā – šāda un vēl cita informācija atklājusies tiesībsarga veiktajā izpētes kampaņā par dzīvi pansionātos.
Ņemot vērā iegūtās ziņas par apstākļiem sociālās aprūpes centros, kuros dzīvo seniori, Tiesībsarga birojs veiks detalizētu pansionātu izpēti, lai noskaidrotu, vai šajās iestādēs tiek ievērotas cilvēktiesības.
Amerikas Savienotajās Valstīs dzīvojošai seniorei Latvija atteikusi piešķirt pensiju, jo viņa nedzīvo Latvijā. Šāds lēmums pieņemts, neraugoties uz uzkrāto darba stāžu un veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām.
Acīmredzot Francijas notikumu iedvesmots, mūsu premjerministrs Krišjānis Kariņš valdības ārkārtas sēdē tieši pirms Lieldienām nāca klajā ar ideju, ka Latvijā pavisam noteikti būs jāapspriež pensionēšanās vecuma turpmāka paaugstināšana.