Krišjāņa Kariņa vadītā valdība, pie varas esot jau 1090 dienas, kļuvusi par visilgāk strādājošo valdību demokrātiskās Latvijas vēsturē. Ar šādu rādītāju premjers, protams, var lepoties, taču sabiedrības acīs premjers pārbaudījumu ar pandēmijas krīzi nav izturējis.
The government led by Krišjānis Kariņš, having been in power for 1090 days, has become the longest-serving government in the history of democratic Latvia. The Prime Minister can certainly be proud of this record, but in the eyes of the public, he has failed the test of the pandemic crisis.
Ceturtdien valdošā koalīcija Saeimā noraidīja Zaļo un zemnieku savienības priekšlikumu, kas ievērojami samazinātu iedzīvotāju rēķinus par elektroenerģiju.
Uzreiz pēc ievēlēšanas Valsts prezidenta amatā Egils Levits pauda gatavību kļūt par visas Latvijas tautas prezidentu, taču no šī mērķa aizvadītajos prezidentūras gados viņš ir tikai attālinājies. Ņemot vērā dažas likumsakarīgas vai nacionālas atšķirības, viņš ir valstī nepopulārākais politiķis.
Immediately after his election as President of Latvia, Egils Levits expressed his readiness to become the President of the entire Latvian nation, but in the past years of his presidency, he has only moved further away from this goal. Taking into account some logical and national differences, he is the most unpopular politician in the country.
Rīt Saeimas Nacionālās drošības komisija iepazīsies ar Nacionālās drošības padomes sestdien izvirzīto kandidātu vakantajam Satversmes aizsardzības biroja direktora amatam. Padomes locekļi pauduši pārliecību, ka kandidāts gūs plašu Saeimas atbalstu, taču opozīcijā strādājošie deputāti pagaidām ir nogaidoši. Daži par kandidātu gan izsakās pozitīvi, bet gaida pārstāvēto partiju verdiktu.
Tomorrow, the Saeima National Security Committee will get acquainted with the candidate nominated by the National Security Council on Saturday for the vacant post of Director of the Constitution Protection Bureau. Council members have expressed confidence that the candidate will win broad support in the Saeima, but opposition MPs are still tentative for the time being. Some are positive about the candidate, but await the verdict of the parties they represent.
Kopš Vaira Vīķe – Freiberga pēc diviem prezidentūras termiņiem devās pelnītajā atpūtā, nākamie Valsts prezidenti izvēlīgajai Latvijas tautai tā arī pa īstam neiepatikās. Viens it kā pateicības aploksnē ņēmis, cits žurnālistus piekaut draudējis, arī ar svešvalodu zināšanām reti kurš spējis priecēt. Pat noteiktam Latvijas novadam raksturīgā izloksne daudziem traucējusi, taču neviens no šiem daudz kritizētajiem prezidentiem nav kritis tik dziļā tautas nežēlastībā kā četras svešvalodas pārzinošais Egils Levits, kuru tikai pirms nepilniem trijiem gadiem mums pieteica kā “spožu zvaigzni”.
Ever since Vaira Vīķe-Freiberga got some well-deserved rest after two terms as President, the people of Latvia have never really liked the future Presidents of Latvia. One has allegedly taken monetary gifts of gratitude, another has threatened to beat up journalists, and they have rarely been able to please with their grasp of foreign languages. Even the accent of a certain region of Latvia has bothered many, but none of these much-criticized presidents has fallen so deeply into the people's disfavor as Egils Levits, who knows four foreign languages and was hailed as a "bright star" just under three years ago.
Nespējot citādi pretoties nospiedošajam Saeimas vairākumam, kas atbalsta 40 miljonu eiro pakāpenisku izmaksu Latvijas ebreju kopienai, Nacionālā apvienība ķērusies pie pēdējā salmiņa – Finanšu izlūkošanas dienesta. Partiju pārstāvošais Aleksandrs Kiršteins vērsies dienestā, lai pārliecinātos, ka naudas pārvaldīšana netiek uzticēta personai, kuras darījumu partneru vidū ir starptautisko sankciju sarakstā iekļautie.
Unable to stop the overwhelming majority in the Saeima in favor of a 40 million euro gradual disbursement to the Latvian Jewish community, the National Alliance (Nacionālā apvienība) has turned to the last straw - the Financial Intelligence Unit. Aleksandrs Kiršteins, representing the party, has turned to the Unit to make sure that the money is not managed by a person whose business partners include those on the international sanctions list.
Reaģējot uz jauno Covid-19 paveidu, kas sācis strauji izplatīties arī Latvijā, koalīcija vienojusies ārkārtējo situāciju, kurai bija jābeidzas 11. janvārī, līdzi nesot dažādus atvieglojumus līdzšinējos epidemioloģiskajos ierobežojumos, pagarināt līdz pat februāra beigām.
Valdošās partijas sola, ka būtiskas izmaiņas ierobežojumos netiks ieviestas, vien stingrākas prasības publiskajās vietās valkājamajām maskām. Nu vairs nevarēs pārvietoties ar auduma maskām vai parastajām zilajām medicīniskajām. Tagad būs nepieciešamas FFP-2 maskas.
Valdību veidojošajām politiskajām partijām vienojoties par ārkārtējās situācijas pagarināšanu līdz pat februāra beigām, daudziem, par spīti valdošo partiju solījumiem, radušās bažas, ka drīz vien gaidāms jaunu epidemioloģisko ierobežojumu vilnis. Veselības ministrs Daniels Pavļuts (“Attīstībai/Par!””) uzskata, ka šādām bažām vismaz pagaidām nav pamata, bet ārkārtas situācijas saglabāšana ir vien juridisks instruments, kas ļauj operatīvi reaģēt uz valstī notiekošo.
Krišjāņa Kariņa valdības izveidošana bija otra ilgākā neatkarīgas Latvijas pastāvēšanas laikā, bet nākamās valdības sastiķēšana varētu sasniegt jaunu rekordu. Partiju reitingi iekļūšanu 14. Saeimā cerīgu padara astoņām partijām, bet Latvijas Universitātes asociētais profesors Ojārs Skudra, vērojot strauju vēlēšanas apmeklēt gribētāju skaita pieaugumu, lēš, ka parlamentā varētu tikt ievēlētas pat desmit partijas.
Cerot, ka pandēmijas nomāktībai punkts tiks pielikts šogad, bet apzinoties, ka precīzu šī priecīgā brīža datumu noteikt nespēj neviens, Valsts prezidents Egils Levits, sagaidot 2022. gadu, valsts pārvaldi aicina atbalstu pandēmijā cietušajiem sniegt, nešķirojot cilvēkus.
Jau šis gads vēsturē tiks iezīmēts ar politiķu nespēju atbildīgos brīžos pieņemt nepopulārus, bet vajadzīgus lēmumus. Nākamais, saglabājoties kovidkrīzei un strauji sadārdzinoties energoresursiem, solās būt vēl haotiskāks. Politologs Filips Rajevskis uzskata, ka nākamgad plānoto Saeimas vēlēšanu dēļ vajadzīgus, kaut arī nepopulārus lēmumus redzēsim vēl mazāk – pār tiem dominēs koalīcijas partiju savstarpējie ķīviņi.
Saeima šī gada rudens sesijā – no 1. septembra līdz 27. decembrim – galīgajā lasījumā pieņēmusi 137 likumus: 12 jaunus likumus un 125 grozījumus likumos.
In the autumn session of this year - from September 1 to December 27 - the Saeima adopted 137 laws in the final reading: 12 new laws and 125 amendments to laws.
Ik gada nogali Neatkarīgā valstī vadošajai pētnieciskajai kompānijai SKDS pasūta pētījumu par politiķu un augstāko valsts amatpersonu vērtējumu sabiedrības acīs. Šī gada sākumā šis pētījums vēstīja, ka sabiedrība ir vīlusies Valsts prezidentā Egilā Levitā. Diemžēl nu jau aizritējušajā gadā nekas nav mainījies. Valsts pirmās amatpersonas snieguma vērtējums visu gadu kļuvis aizvien zemāks un zemāks.
Saeimas deputāti Viktors Valainis un Ralfs Nemiro tomēr nav iesaistīti politiskā kukuļošanā. To, izvērtējot lietas apstākļus, atzinis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. Iesaistītie deputāti par radītajām neērtībām aizvainoti nejūtas.
Valdības lēmums uz gada izskaņas svētku laiku samazināt atsevišķus epidemioloģiskos ierobežojumus, paverot plašākas pulcēšanās iespējas veikalos, izklaides iestādēs un baznīcās, Valsts prezidentā Egilā Levitā raisījis neizpratni un mudinājis viņu kritizēt valdošās koalīcijas lēmumu. Saeimas vairākums, kurš valdības lēmumu trešdien pārapstiprināja, ir pretējās domās.
The government's decision to reduce certain epidemiological restrictions for the year-end holidays, opening up more opportunities for gatherings in shops, entertainment venues and churches, has left President Egils Levits puzzled and prompted him to criticize the ruling coalition's decision. The majority of the Saeima, which reaffirmed the government's decision on Wednesday, is of the opposite opinion.