Krišjāņa Kariņa valdības izveidošana bija otra ilgākā neatkarīgas Latvijas pastāvēšanas laikā, bet nākamās valdības sastiķēšana varētu sasniegt jaunu rekordu. Partiju reitingi iekļūšanu 14. Saeimā cerīgu padara astoņām partijām, bet Latvijas Universitātes asociētais profesors Ojārs Skudra, vērojot strauju vēlēšanas apmeklēt gribētāju skaita pieaugumu, lēš, ka parlamentā varētu tikt ievēlētas pat desmit partijas.
13. Saeimā tika ievēlētas septiņas partijas. Taču valdības veidošanas sarunās faktiski piedalījās tikai piecas, jo tradicionāli no iespējas veidot koalīciju tika norobežota “Saskaņa”, savukārt lielajā politikā nule ienākusī, bet vēlēšanās krietni veiksmīgākā Jaunā konservatīvā partija no sarunu galda atstūma Zaļo un zemnieku savienību. Taču arī piecām partijām bija nepieciešamas 109 dienas, lai vienotos par kompetenču sadali.
Latvijas Televīzijas pasūtītās un SKDS realizētās, kā arī “Factum” veikto aptauju rezultāti liecina - ja Saeimas vēlēšanas notiktu decembrī, izredzes iekļūt parlamentā būtu astoņiem politiskajiem spēkiem: “Saskaņai”, “Jaunajai Vienotībai”, Zaļo un zemnieku savienībai, Nacionālajai apvienībai, “Attīstībai/”Par!””, “Progresīvajiem”, Jaunajai konservatīvajai partijai un politiskajai organizācijai “Likums un kārtība”.
Partijām atdoto balsu proporcijas abu uzņēmumu veidotajos reitingos gan atšķiras. Piemēram, SKDS veiktajā aptaujā populārākā decembrī bijusi “Saskaņa”, bet “Factum” aptaujas rezultāti šo godu devuši “Jaunajai Vienotībai”. Taču šī astotnieka sastāvs abām ir identisks.
Pieaugot parlamentā pārstāvēto partiju skaitam, gandrīz neizbēgama ir situācija, ka arī vairākuma valdības izveidošanai būs nepieciešams lielāks partiju skaits. Bet šajā procesā iesaistītajām partijām būs vēl grūtāk vienoties, jo pārliecinošs mandātu skaita vairākums nebūs nevienai no tām, lai tā spētu diktēt savus noteikumus un pārējie sarunu biedri bez ierunām pakļautos.
Taču O. Skudra, norādot, ka mēneša laikā strauji pieaudzis to aptaujāto skaits, kas nolēmuši iet uz vēlēšanām, un prognozējot, ka šī tendence turpināsies arī nākamajos mēnešos, pieļauj, ka Saeimā ievēlēto partiju skaits var būt vēl lielāks. Pat desmit.
Vērtējot aptauju datus, O. Skudra konstatējis, ka gandrīz par četriem procentpunktiem pieaudzis to vēlētāju skaits, kas, atklājot savas politiskās simpātijas, pauduši vēlmi iet uz vēlēšanām. Profesors uzskata, ka, palielinoties polarizācijai starp koalīcijas un opozīcijas atbalstītājiem, turpinās augt arī vēlētāju aktivitāte, bet vēlēšanās piedalīties tomēr nolēmušie visticamāk atbalstīs kādu no jaunajiem politiskajiem spēkiem. Piemēram, “Likums un kārtība”, Latvijas Reģionu apvienību vai Latvijas Krievu savienību. Tāpēc profesors uzskata, ka pagaidām jārunā ne par astoņām, bet desmit parlamentā ievēlētām partijām.
O. Skudras pieminētās ilgstoši parlamentā neiekļuvušās Latvijas Krievu savienības mikro renesanses iespējamību iezīmē arī Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes katedras docētāja Lelde Metla-Rozentāle.
Viņa atgādina, ka ģeopolitiskā situācija aktivizējusi daļu krievvalodīgā elektorāta un, ņemot vērā, ka pārliecinošu alternatīvu tam pagaidām nav devusi ne “Likums un kārtība”, ne “Latvija pirmajā vietā”, tas izvēlēsies sev pazīstamākas politiskās platformas.
