Nespējot citādi pretoties nospiedošajam Saeimas vairākumam, kas atbalsta 40 miljonu eiro pakāpenisku izmaksu Latvijas ebreju kopienai, Nacionālā apvienība ķērusies pie pēdējā salmiņa – Finanšu izlūkošanas dienesta. Partiju pārstāvošais Aleksandrs Kiršteins vērsies dienestā, lai pārliecinātos, ka naudas pārvaldīšana netiek uzticēta personai, kuras darījumu partneru vidū ir starptautisko sankciju sarakstā iekļautie.
Saskaņā ar ceturtdien otrajā lasījumā apstiprināto likumprojektu par labas gribas atlīdzinājumu ebreju kopienai, 40 miljoni eiro desmit gadu laikā tiks ieskaitīti Valsts kases izveidotā kontā, kuru pārvaldīs Latvijas ebreju kopienas restitūcijas fonds. Savukārt tā valdē strādājošajam un Uzņēmumu reģistrā kā patiesajam labuma guvējam norādītajam bijušajam bankas AB LV darbiniekam Leonīdam Kiļam tiek pārmesta sadarbība ar brāļiem Rotenbergiem. Viens no viņiem, Arkādijs, pēc Krimas aneksijas tika iekļauts starptautisko sankciju sarakstā.
Tādēļ Nacionālajai apvienībai šķiet, ka nodokļu maksātāju naudu uzticēt L. Kiļam nebūtu prātīgi. Lai gaisinātu jebkādas aizdomas, A. Kiršteins vērsies Finanšu izlūkošanas dienestā. “Kamēr nav zināmi šie rezultāti vai arī nav nomainīta šī valde, mēs nekādā gadījumā nevaram tādā veidā riskēt ar ASV sankciju apiešanu,” no Saeimas tribīnes brīdināja A. Kiršteins.
Lai sagaidītu dienesta atbildi un, iespējams, ar to ietekmētu likumprojekta virzību, Nacionālā apvienība vēlējās panākt, lai priekšlikumus uz likumprojekta galīgo lasījumu varētu iesniegt līdz šī gada oktobrim. Tomēr šādu iespēju liedza likumprojekta virzītājas “Attīstībai/”Par!”” iesniegtais un parlamentāriešu vairākuma apstiprinātais priekšlikums priekšlikumu iesniegšanai atvēlēt vien desmit dienas.
Neatkarīgajai A. Kiršteins gan pauda, ka, dienestam vilcinoties ar atbildi, viņš procesā iesaistīs arī par likumprojektu atbildīgo Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju. Saeimas vairākuma balsojumu šī informācija neietekmēja. Arī atbildīgās komisijas priekšsēdētāja teiktais vedina domāt, ka tā šajā Nacionālās apvienības krusta gājienā neiesaistīsies. Proti, lai arī pati komisija vērstos pie Finanšu izlūkošanas dienesta, nepieciešams tās locekļu balsojums, bet komisijas vairākumam, kā liecina tās līdzšinējie balsojumi, bažu par naudas pārvaldītāju reputāciju un tās ietekmi uz attiecībām ar stratēģisko partneri ASV nav.
Tieši pretēji, likumprojektu atbalstošo koalīcijas partiju vidū aktuāls ir viedoklis, ka ebreju kopienai nauda jādod arī tādēļ, lai saglabātu labas vai pat uzlabotu attiecības ar ASV, kas līdz šim regulāri atgādinājušas par restitūcijas nepieciešamību.
Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars, no Saeimas tribīnes vēršoties pie partneriem, gan aicināja izvērtēt stratēģisko partneru interešu atbilstību Latvijas valsts un tās iedzīvotāju interesēm.
“Mūsu galvenie stratēģiskie partneri - tie ir tie iespējamie labākie partneri, un mums ir jādara viss, lai šīs attiecības būtu labas. Taču arī partnerībā tomēr ir kaut kādas robežas un ir kaut kādi likumi (..) jebkurās labās partnerattiecībās ir jāsaglabā cieņas robeža. Ir jāuzdod jautājums, kā vārdā šī partnerība notiek. Partnerība acīmredzot ir tāpēc, lai pildītu to pašu mērķi, kas ir ierakstīts Latvijas Satversmē, - tātad garantēt latviešu nācijas, tās tautas, tās kultūras un valodas pastāvēšanu un attīstību cauri laikiem. Tieši tāpat partnerība vajadzīga, lai varētu pildīt citas neatkarīgas valsts funkcijas. Un neatkarīgas valsts funkcija noteikti ir aizstāvēt savas tautas, upuru labo vārdu, viņu godu un viņu cieņu, politiski represēto tajā skaitā, godu un cieņu, un tā ir kaut kāda sarkanā līnija, kuras labās partnerattiecībās ir jāprot aizstāvēt,” aicinot neatbalstīt likumprojektu, teica R. Dzintars, kura aicinājumam vairākums tā arī neatsaucās.
