Armands Krauze: Energoresursu krīzes mīkstināšanā valsts no iespējamajiem 100% izdarījusi piecus

© Ieva Ābele/Saeima

Ceturtdien valdošā koalīcija Saeimā noraidīja Zaļo un zemnieku savienības priekšlikumu, kas ievērojami samazinātu iedzīvotāju rēķinus par elektroenerģiju.

ZZS bija sagatavojusi lēmumprojektu, kas paredzēja uzdot valdībai izstrādāt atbalsta mehānismu visiem elektroenerģijas lietotājiem - mājsaimniecībām un uzņēmumiem.

Proti, ZZS no valsts budžeta rosināja kompensēt elektrības rēķinus 80% apmērā par elektrības cenas daļu, kas pārsniedz noteikto robežu - 80 eiro par megavatstundu. Opozīcijā strādājošie politiķi ir pārliecināti, ka šim mērķim nepieciešamos līdzekļus varētu smelties no “Latvenergo” peļņas.

Koalīcija šajā priekšlikumā nesaskatīja racionālu graudu un priekšlikumu noraidīja. Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre, Saeimas deputāte Ilze Indriksone (NA) norādīja, ka ministrija pašlaik vērtē risinājumus, kas ietvertu arī siltumapgādes tarifa kāpuma kompensēšanu. Šis jautājums nākamajās nedēļās tiks vērtēts un kompleksi risināts.

Viņa arī norādīja, ka ievērojami lielākus izdevumus daļai mājsaimniecību rada apkures tarifu kāpums individuālajās mājās, kur ir apkure ar gāzes iekārtām, tāpēc arī šajā jautājumā tiek meklēts risinājums. Politiķe vērsa uzmanību, ka savukārt elektroenerģijas sadārdzināšanās kompensēšanai pašlaik ir pieejami pieci atbalsta veidi un ar to ir gana.

Tam nepiekrīt ZZS valdes līdzpriekšsēdētājs Armands Krauze, kurš uzskata, ka energoresursu cenu krīzes kontekstā Krišjāņa Kariņa koalīcija gandrīz neko nav izdarījusi, lai sniegtu atbalstu iedzīvotājiem.

Spēkā jau stājies lēmums, ar kuru uz pusi samazināts elektroenerģijas pārvades tarifs. Šim lēmumam elektroenerģijas rēķinus vajadzētu samazināt par 20 procentiem. Kāpēc nācāt klajā ar šo lēmumprojektu?

Tas, ka samazināja pārvades tarifus, dod minimālu efektu, ņemot vērā esošo cenu kāpumu biržā. Tas varētu kompensēt cenu kāpumu līdzvērtīgi PVN samazinājumam, bet cilvēku makos to reāli nejūt. Kam bija rēķini 30 eiro, tiem tagad ir līdz 80, kam 100 eiro - tagad ir 300.

Mūsu piedāvājums ir līdzīgs tam, kādu izveidojušas atsevišķas Skandināvijas valstis. Piemēram, Norvēģija, kas ir daudz turīgāka, kur cilvēkiem ir četras reizes lielākas algas. Norvēģijā jau decembrī ir ieviests līdzīgs kompensācijas mehānisms, kaut arī viņiem ir lētāka elektroenerģija.

Mūsu piedāvājums nozīmēja to, ka cilvēkiem, kuriem līdzšinējo 80 eiro vietā rēķins par elektrību tagad ir 180 eiro, būtu jāmaksā vien 100 eiro. Pārējo kompensētu valsts no “Latvenergo” peļņas. Tas būtu ļoti efektīvi. Šis priekšlikums attiektos uz visiem iedzīvotājiem neatkarīgi no tā, kur elektrība tiek pirkta. Tas būtu ļoti efektīvi, bet tā vietā valsts dzen iedzīvotājus izmisumā.

Kāds būtu Zaļo un zemnieku savienības piedāvājums gāzes cenu kāpuma amortizēšanai?

Gāzes cenām priekšlikumu mums pagaidām nav. Mēs sākām ar elektrību, jo tā ir katrā mājsaimniecībā. Gāze savukārt ir tikai daļā mājokļu, daļa arī jau uzstādījuši granulu katlus. Turklāt gāzes cenu amortizēšanai valstij ir mazāk instrumentu. Bet mēs vēl diskutējam, liekam kopā skaitļus un strādājam pie tā.

Ko, jūsuprāt, koalīcija dara nepietiekami energoresursu cenu krīzes mīkstināšanai?

Viņi šobrīd vispār minimāli ir izdarījuši. Tai cenai jābūt kompensētai no valsts, vai jāregulē cenas, kā to dara Lietuvā, Spānijā, Beļģijā.

Mūsu valsts pat negrib samazināt PVN, jo Krišjāņa Kariņa koalīcija saprot, ka tā samazināsies ieņēmumi budžetā. Es teiktu, ka mūsu valsts no iespējamajiem 100% ir izdarījusi 5% un tos atlikušos 95% atstājusi iedzīvotāju pašu pārziņā. Sak’, tieciet galā kā gribat. Šis Saeimas balsojums ir pret Latvijas tautu.

Politika

Partijas “Latvija pirmajā vietā” (LPV) līderis Ainārs Šlesers neslēpj nodomu piedalīties nākamā gada 7. jūnijā paredzētajās Rīgas domes vēlēšanās. Viņš jau uzsācis savu priekšvēlēšanu aģitāciju, uzdodot toni visai kampaņai, kura, pateicoties tieši Šleseram, varētu būt atšķirīga no citām.