Jānis Lasmanis / Autori

Saeimas koalīcijas partiju pārstāvju nesaskanīgā rīcība Rīgas domes priekšsēdētāja vēlēšanās koalīcijas iekšienē neko vairāk par neizpratnes pilnu sarūgtinājumu neesot izraisījusi, un Krišjāņa Kariņa vadībai uzticētā, grūti stūrējamā piecu partiju valdība turpinās strādāt ierastajā, kaut brīžiem trauksmainajā režīmā.

Lai atlaistu Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļus reputācijas zaudējuma dēļ, nepieciešams juridiski konstatēts fakts, kas to apliecina, jo šāds Saeimas lēmums ir uzskatāms par administratīvu un var tikt pārsūdzēts tiesā. Tādēļ viens no reālākajiem variantiem, kā nomainīt padomes sastāvu pirms tās pilnvaru termiņa beigām, ir panākt vienošanos ar to.

Valsts vara nespēj izskaidrot savus lēmumus un ir pārlieku tuvredzīga, lai pieņemtu likumus, kas uzlabotu iedzīvotāju dzīves, nevis mudinātu tos pamest dzimteni. Šī ir viena no vadlīnijām, kas caurstrāvoja arhibīskapa metropolīta Zbigņeva Stankeviča uzrunu Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētku apmeklētājiem Svētajā misē.

Pēc Latvijas enciklopēdijas sniegtajām ziņām, Latvijā varētu būt aptuveni 370 tūkstoši katoļu baznīcai piederīgo. Tiem Aglonā šodien notiek vieni no nozīmīgākajiem svētkiem – Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētki, kurus ar savu dalību tradicionāli pagodina arī valsts augstākās amatpersonas un daži ministri.

No Attīstībai/Par! saraksta Saeimā ievēlētais Mārtiņš Bondars vēlas panākt, lai svinīgie solījumi jeb zvēresti, stājoties amatā, būtu jānolasa, ne tikai deputātiem un Valsts prezidentam, bet arī ministriem. Šādi deputāts ne tikai iecerējis pacelt ministru atbildības latiņu, bet arī devies Nacionālās apvienības pēdās, no kuras saraksta viņš 2001. gadā cerēja tapt ievēlēts Rīgas domē.

Pārliecībā, ka valdošās koalīcijas Saeimas deputāti komandējumos nereti brauc, lai izklaidētos, ne pārstāvētu valsts intereses un smeltos jaunu pieredzi, opozīcijas deputāti vēlējās panākt, lai vēlētājiem informācija par komandējumiem būtu vieglāk pieejama un deputātu komandējumu apstiprināšanā tiktu iesaistīti visi 100 Saeimas deputāti. Saskaroties ar koalīcijas pārstāvju pretestību šai idejai, opozīcija pieņēma kompromisa variantu.

Egils Levits Valsts prezidenta amatā ir jau mēnesi, un, kaut arī tas ir pārlieku mazs laika sprīdis, lai vērtētu viņa prezidentūru, un arī pētnieku veidotie viņa reitingi sabiedrībā pagaidām nav nokļuvuši publiskajā telpā, politiķiem un politikas vērotājiem iespaids par nākamo četru gadu prezidentūru veidoties ir sācis. Salīdzinot ar Raimondu Vējoni, E. Levits tiek dēvēts par mierīgāku, taču izzināt gribošāku prezidentu.

Gandrīz pēc divus mēnešus ilgušas pārbaudes Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs atzinis, ka Latvijas katoļu bīskapi savā uzsaukumā pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām nav pārkāpuši priekšvēlēšanu aģitācijas noteikumus.

Gatavojoties scenārijam, kas nevienai Rīgas domē ievēlētajai partijai nebūtu īsti nepieciešams, bijušais galvaspilsētas mērs Nils Ušakovs koķetē ar domu par Eiroparlamenta deputāta mandāta nolikšanu. Tiek pieļauts, ka ar šo vingrojumu N. Ušakovs cenšas partijas biedriem vien atgādināt, kas tajā ir īstais saimnieks un lietu virzītājs, taču, ja Saskaņas līderis tiešām nolems šādi rīkoties, jau otro reizi gada laikā jaņos varētu palikt Vjačeslavs Dombrovskis, kurš pašlaik tiek uzskatīts par nākamo Saskaņas priekšsēdētāju.

Gatavojoties kārtējai nodokļu sistēmas reformai, kuru premjerministrs Krišjānis Kariņš vēlas iedzīvināt ne ātrāk kā 2021. gadā, publiskajā telpā bez ieceres par minimālās algas un ar nodokļiem neapliekamā minimuma celšanu nonākusi vēl viena koalīcijai apspriežama ideja – paaugstināt akcīzes nodokli dīzeļdegvielai. Satiksmes ministram par šīs ieceres lietderīgumu būs jāpārliecina ne tikai koalīcijas partneri, bet arī autopārvadātāji un tranzīta uzņēmumi.

Kaut arī valdība jau atbalstījusi jaunās kadastrālās vērtēšanas sistēmas ieviešanu, kas varētu nest līdzi arī atbrīvošanu no nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) ēkām, kuru vērtība nepārsniedz 100 tūkstošus, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) steidz paust atbalstu nodokļa atcelšanai un atgādina par savu ieguldījumu. Eksperti lēš, ka šāds atbalsts koalīcijai nav nesavtīgs.

Ar paziņojumu par iespējamo minimālās algas paaugstināšanu jau no nākamā gada Jaunās konservatīvās partijas priekšvēlēšanu laika kandidāts finanšu ministra amatam Krišjānis Feldmans ir pārsteidzies. Premjers un pašreizējais finanšu ministrs šādai steigai iebilst, bet ļaunas mēles melš, ka konservatīvajiem krītošo reitingu dēļ nekas cits neatliek kā ķerties pie jebkuras izdevības tos uzspodrināt.

Stājoties Valsts prezidenta amatā, Egila Levita uzrunu Saeimai daļa sabiedrības uztvēra vienotā izpratnē, ar pārliecību, ka viņa prezidentūra valstij un tās iedzīvotājiem nesīs patīkamas pārmaiņas, kuras Latvijas tauta gaidījusi divpadsmit gadus. Uzrunāto tautas priekšstāvju vidū tik vienotas izpratnes par prezidenta vēstījumu nav.

Ar vienas balss pārsvaru Saeimas atbildīgā komisija lēmusi, ka Saeimas deputāti atalgojumu par darbu biedrībās un nodibinājumos saņemt turpmāk nevarēs. Diskusijā par šo jautājumu iesaistīsies vēl Saeima, un, iespējams, ierobežojumi tiks paplašināti – to rosinājuši gan deputāti, gan piedāvājis Saeimas Juridiskais birojs.

Nolasot svinīgo solījumu, Valsts prezidenta amatā stājies jurists Egils Levits, kurš kļuvis par pirmo prezidentu kopš valstiskās neatkarības atgūšanas, kas solījumu bija spiests nolasīt divas reizes.

Šodien pēc svinīgā solījuma nolasīšanas Valsts prezidenta amatā oficiāli stāsies Egils Levits. Viņu ievēlējušās Saeimas pārstāvji cer, ka prezidents spēs pildīt savu solījumu būt par visas Latvijas tautas prezidentu un vienot nāciju kopējam mērķim.

Šodien premjerministrs Krišjānis Kariņš sniegs vērtējumu ekonomikas ministra Ralfa Nemiro premjera un citu koalīcijas partneru asi kritizētā lēmuma negaidīti atlaist Latvenergo padomi un tās vietā no pietuvinātām personām izveidot pagaidu institūciju skaidrojumam. Premjera iepriekš paustais vedinājis domāt, ka, saņemot neapmierinošu lēmuma argumentāciju, viņš varētu ministru pat atlaist. Valdības stabilitātei bīstamo situāciju gan neitralizēja pagaidu padomes lēmums atkāpties.

Koalīcijas deputātu pēkšņi parakstītais dokuments, kurā Jaunās konservatīvās partijas vadībā Augstākās tiesas priekšsēdētājam uzdots uzsākt pārbaudīt ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera darba atbilstību likumam, konservatīvo neizdarību dēļ ar kavēšanos, tomēr nonācis līdz adresātam. Taču tiesas priekšsēdētājs nesteidz nozīmēt atbildīgo tiesnesi šī darba veikšanai. Tiek solīts, ka tas būs izdarīs tuvākajā laikā.

Noslēdzoties šķelšanās procesiem KPV LV, Saeimā nu jau strādā seši pie frakcijām nepiederoši deputāti, kuriem, salīdzinot ar pie frakcijām piederošajiem kolēģiem, pieejami krietni mazāki resursi un iespējas piedalīties Saeimas darba organizēšanā. Neatkarīgo deputātu neformālais līderis, no KPV LV izslēgtais Aldis Gobzems vēlas panākt, lai tiktu atjaunotas partejisko piederību mainījušo deputātu tiesības dibināt jaunu frakciju.

Attīstībai/Par!, kuras biedri aizvadītās nedēļas nogalē notikušajā organizācijas kongresā daudzināja savu ietekmi, ceturtdien Saeimā piedzīvoja dubultu sakāvi. Koalīcijas partneru neuzticības dēļ tālāka virzība tika liegta gan likumprojektam par ebreju īpašumu restitūciju, gan Dzīvesbiedru likumam. Tiesa, ja pēdējā likumprojekta liktenis šajā Saeimas sasaukumā nu ir skaidrs, restitūcijas jautājums aktualitāti tajā nezaudēs.

Jauno konservatīvo partiju pārstāvošās Jutas Strīķes vadītā Saeimas Juridiskā komisija apsver iespēju intensīvi strādāt arī Saeimas sesiju starplaikā. Viens no iemesliem – darbs pie grozījumiem Saeimas Kārtības rullī, kas cita starpā paredz arī deputātu kompensāciju likvidēšanu. Paredzams, ka par šo konservatīvo priekšlikumu Saeimā būs īpaši asas debates, taču iesniegtajos priekšlikumos šis nav vienīgais strīdīgais jautājums, kas mudinās deputātus izteikties no Saeimas tribīnes.

«Šo jautājumu nevajag sasteigt,» neslēpjot prieku, ka atbildīgajai komisijai nav kvoruma, uz tās vadītāja Artusa Kaimiņa prātošanu par iespējamību sasaukt ārkārtas sēdi, lai lemtu par Valsts prezidenta rosināto likumprojektu par nepilsoņa statusa piešķiršanas izbeigšanu bērniem, pauda Nacionālo apvienību pārstāvošais Jānis Dombrava.