Jānis Lasmanis / Autori

2016. gada februārī, iezīmējot nesaskaņas pašā Latvijas ebreju kopienā, Saeima ar sakostiem zobiem atsāka jau noslēgto denacionalizācijas procesu un Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomei atdeva piecus no 275 padomes identificētajiem restitūcijai nododamajiem nekustamajiem īpašumiem. Attīstībai/PAR! uzskata, ka radusi risinājumu, lai restitūcijas jautājumam reizi par visām reizēm pieliktu punktu, turklāt nediskriminējot nevienu ebreju kopienas pārstāvi. Plāns varētu izmaksāt 40 miljonus eiro.

Bez četrām dienām piecus gadus pavadījusi Nacionālajā apvienībā, Ingūna Rībena paziņo, ka vīlusies organizācijā, un izstājas no tās Saeimas frakcijas.

Kamēr vairākas pašvaldības aptaujā savus iedzīvotājus par attieksmi pret Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) iecerēto administratīvi teritoriālo reformu, bet ministrs Juris Pūce novadu pārstāvjus cenšas pārliecināt par tās nepieciešamību, Neatkarīgās rīcībā esošā informācija liecina, ka sabiedrībā reformas atbalstītāju ir vairāk par tās pretiniekiem, taču vēl lielākam skaitam tā ir vienaldzīga. Iespējams, tieši vienaldzīgo iedzīvotāju uzrunāšana un pārliecināšana varētu pamudināt atbalstu pārmaiņām paust arī iebilstošajiem novadu vadītājiem. Tomēr aptauja liecina, ka jebkurā gadījumā iedzīvotāji vēlas jautājumu par ATR izlemt referendumu ceļā.

Jaunievēlētais Valsts prezidents Egils Levits, par savas kancelejas vadītāju izraugoties vēstnieku Andri Teikmani, jau sācis veidot savu biroju, bet opozīcija uzskata, ka valsts augstāko amatu E. Levits ieguvis, valdošajai koalīcijai ignorējot Satversmi. Ja strīds Latviju pazemojošā kārtā nonāktu Satversmes tiesā, koalīcijas argumenti par pretējo gan varētu būt pārliecinošāki. Vismaz Saeimas priekšsēdētāja par to nešaubās. «Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei ir jāatkāpjas no amata,» kategorisks ir Saskaņas Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs. Viņa sašutumu izraisījis Valsts prezidenta ievēlēšanas process, kura gaitā, viņaprāt, ignorētas 34 Saeimas deputātu tiesības sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi, nosakot tās darba kārtību.

Radot bažas par nelikumīgu finansēšanu, Latvijas politiskās partijas par priekšvēlēšanu kampaņu laikā saņemtiem pakalpojumiem pagājušā gada beigās bija palikušas parādā 1,38 miljonus eiro. Lai novērstu potenciālos riskus un kārdinājumus, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs rosinās noteikt termiņu, kurā partijām jānorēķinās ar uzņēmējiem, un paaugstināt administratīvos sodus par likumu neievērošanu.

Pagājušā gada aprīlī mūžībā devās Maskavas patriarhāta Igaunijas Pareizticīgās baznīcas vadītājs metropolīts Kornēlijs. Viņa vietā aizklātā balsojumā tika ievēlēts Maskavas patriarhāta virzītais Maskavas un Viskrievijas patriarha Kirila vikārs Jevgēņijs jeb Valērijs Rešetņikovs. Viņš amatā stājās jūnijā, un jau Jevgēņija darbības pirmajos mēnešos pirmo reizi kopš 1998. gada Maskavas patriarhāta Igaunijas Pareizticīgajai baznīcai uzmanību nācās pievērst Igaunijas Iekšējās drošības dienestam (KaPo). Lai izvairītos no līdzīgas situācijas, Latvija steidz grozīt Latvijas Pareizticīgās baznīcas likumu.

Bažās par pārmērīgo Krievijā drukāto preses izdevumu izplatību un tās radīto iespējamo valsts drošības apdraudējumu Saeimas Ārlietu un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas otrdien pulcējās uz kopīgu sēdi, lai konstatētu, ka šādu satraukumu attaisnojošs pamats līdz šim nav fiksēts. Iespējamie risinājumi Latvijas drukāto mediju pozīciju uzlabošanai tirgū gan tika ieskicēti.

Iebilstot partijām, kuras tradicionāli Rīgas vēlēšanu apgabalā gūst labākos rezultātus, Saeima atbildīgajai komisijai tomēr nodeva likumprojektu, ar kuru paredzēts mazināt rīdzinieku un ārvalstīs dzīvojošo vēlētāju nozīmi, sadalot mandātus pa vēlēšanu apgabaliem.

Rīt noslēgsies Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu maratons, kurā startē 16 politiskās partijas. Eiroparlamenta mandātu gribošo organizāciju skaits iepriekšējās trīs vēlēšanas bijis līdzīgs – no 14 sarakstiem 2014. gadā līdz 17 sarakstiem 2009. gadā, bet ievēlēti līdz šim ne vairāk par sešu sarakstu kandidātiem.

Skandāliem ap Saeimas lielāko frakciju veidojošo partiju Saskaņa pieaugot spēkā, tās nākotni saistīt ar līdzšinējo priekšsēdētāju Nilu Ušakovu nebūtu lietderīgi – ir jādomā par nopietnu zīmola maiņu, saglabājot elektorātu. Par to ir pārliecināts politologs Filips Rajevskis. Šādu scenāriju neizslēdz arī N. Ušakova vietnieks, Saskaņas Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs.

Cenšoties nodrošināties pret nejaušībām Egila Levita ievēlēšanā Valsts prezidenta amatā, vēlēšanu datumu nosakot dienā, kad Saeimas sēdē piedalīsies pēc iespējas lielāks koalīcijas deputātu skaits, Saeimas prezidijs radījis problēmjautājumu, uz kuru atbildes nesniedz ne Satversme, ne Saeimas kārtības rullis. Jau vēstīts, ka Saeimas 34 opozicionāri, apelējot pie nepieciešamības sabiedrībai un Saeimas deputātiem sniegt pēc iespējas ilgāku laiku iepazīties ar Valsts prezidenta amata kandidātiem, izmantoja konstitucionālās tiesības un pieprasīja, lai Saeimas prezidijs Valsts prezidentu ievēlē Saeimas ārkārtas sēdē 5. jūnijā.

Par spīti ievērojamajām summām, kuras Saskaņa atvēlējusi Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu kampaņai, tuvojoties vēlēšanu dienai, līdz šim lielāko vēlētāju atbalstu baudošā partija sākusi zaudēt popularitāti, par to liecina socioloģisko aptauju dati. Tiesa, atkarībā no aptauju veicēja atšķiras pašlaik populārākās partijas nosaukums.

Saeima ir apliecinājusi, ka tā realizēs Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa iniciatīvu, ar kuru viņš vēlas pārtraukt nepilsoņa statusa piešķiršanu nepilsoņu ģimenēs pasaulē nākušajiem jaundzimušajiem.

Piedzīvojis galvu reibinošu tautas atzinību prezidentūras sākumā, bet tās finiša taisnē teju pilnībā iztērējis tautas sākotnēji doto uzticības kredītu, Valsts prezidents Raimonds Vējonis augsto amatu tomēr nepametīs, neatstājot savas pēdas valsts attīstībā, kaut uz iepriekšējo trīs prezidentu fona viņa darbība likumdošanā bijusi vien vidēji aktīva.

Ir pamanīts – viens no Attīstībai/Par! Eiropas Parlamenta vēlēšanu kampaņas vadmotīviem ir Rīgas mēra Nila Ušakova atstādināšana no amata. Tādēļ nepārsteidz, ka, atskaitoties par valdības pirmajās simt dienās paveikto, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce kā vienu no nozīmīgākajiem veikumiem min pašvaldību uzraudzības mehānisma pastiprināšanu.

Līdz Valsts prezidenta amata kandidātu pieteikšanai atvēlētā termiņa beigām atlikušas divas nedēļas, un tikai prezidenta Raimonda Vējoņa ziņā ir tas, vai Egilam Levitam būs kaut nomināla konkurence. Opozīcijā esošā Saskaņa, nevēloties piedalīties sacīkstē ar jau zināmu rezultātu, savu kandidātu, visticamāk, neizvirzīs.

Saeimas vilcināšanās, izdodot KPV LV Saeimas frakcijas priekšsēdētāju Ati Zakatistovu kriminālvajāšanai, radījusi sazvērestības teoriju, kurā politiķim ir nozīmīga loma Egila Levita ievēlēšanā Valsts prezidenta amatā. Koalīcijas pārstāvji šajā kontekstā noliedz jebkādu sazvērestību pastāvēšanu, bet fakti vedina domāt, ka aizdomu pilno spriedumi nav no zila gaisa grābti.

Jau iesaistīšanās Jaunās Vienotības vadītajā koalīcijā KPV LV rindās izraisīja satricinājumu – partiju pameta 37 biedri. Savukārt triju mēnešu darbs valdībā daudziem licis vilties partijas dibinātājā Artusā Kaimiņā un viņa vadības stilā.

Tiesībsargājošās iestādes pēdējā laikā Saeimas opozīcijā esošās Saskaņas biedriem, partijas pretinieku vidū izraisot ovācijas, nenoliedzami pievērsuši pastiprinātu uzmanību, taču arī šādu negatīvu publicitāti, paziņojot, ka pret organizāciju vērsts bezprecedenta spiediens, Saskaņa cenšas izmantot, lai Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā mobilizētu savu vēlētāju.

Līdzīgi kā pirmais demisijas pieprasījums premjerministram Krišjānim Kariņam, par kuru Saeimai bija jābalso, nesagaidot iztekam tradicionālo simts dienu saudzēšanas termiņu, arī pats premjera ziņojums par simts dienām nācis agrāk nekā ierasts – valdības darba 90. dienā. Šajā laikā valdība izstrādājusi stabilā ekonomikas izaugsmē balstītu rīcības plānu un spērusi pirmos soļus dažiem priekšvēlēšanu laikā dotiem solījumiem, bet pats premjers apliecinājis, ka raibajā valdību veidojošo partiju kompānijā spēj uzturēt sadarbības garu.

Tikai divas nedēļas pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām, savā 43. dzimšanas dienā Saskaņas valdes priekšsēdētājs Nils Ušakovs atstās šo amatu, kuru 8. jūnijā plānotajā organizācijas kongresā plānots nodot tikai nesen par partijas biedru kļuvušajam Vjačeslavam Dombrovskim. Saskaņas priekšsēdētāja vietnieks, partijas Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs apliecina, ka kongresa dalībnieki tiks aicināti atbalstīt Vj. Dombrovska kandidatūru, un uzsver, ka tikai pērn par saskaņieti kļuvušais politiķis ir apliecinājis, ka ir šo pienākumu cienīgs.

Partiju apvienības Jaunā Vienotība sastāvā esošie Vienotības biedri no 12. Saeimas vēlēšanām, pēc kurām partijai atņēma valsts finansējumu, šķiet, nav guvuši mācību. Arī pēc 13. Saeimas vēlēšanām Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) radušās aizdomas par nedeklarētiem priekšvēlēšanu izdevumiem. Šoreiz partija apsver radikālus risinājumus, lai individuālo kampaņu plānotājiem nākotnē nerastos šāda vēlme.