Jānis Lasmanis / Autori

Kopš nogurdinošā budžeta veidošanas un pieņemšanas procesa, kurā koalīciju veidojošās partijas bija tik cieši saliedējušās, ka starp tās rindām iespraukties kādam opozīcijas priekšlikumam bija teju neiespējami, pagājušas tikai divas nedēļas, un tā vien šķiet, ka budžetam veltītais pamiers lauzts un partneri atsākuši pārbaudīt ne tikai savas, bet arī valdības vadītāja Krišjāņa Kariņa pacietības robežas. Šādu rīcību nosaka gan parakstu vākšanas par Saeimas atlaišanu veidojošā situācija, gan vēlme pozicionēties vēlētāja priekšā.

Likums, kas vairākkārt palielināja partiju finansējumu no valsts budžeta, tika pieņemts milzīgā steigā, bez skaidrības, kā šo naudu politiskās organizācijas drīkstēs tērēt. Pie attiecīgajiem Ministru kabineta noteikumiem pašlaik strādā koalīciju veidojošās partijas, kurām viens no klupšanas akmeņiem šajā procesā ir šāds: vai, tērējot naudu, kuras publiski postulētais mērķis ir padarīt partiju darbību caurspīdīgāku un neatkarīgāku no sponsoriem, par tās izmantojumu vajadzētu atskaitīties sabiedrībai.

Tas, vai 13. Saeimā ievēlētajām partijām vajadzētu pašām sev palielināt no valsts budžeta pienākošos finansējumu, tuvākajā laikā tiks vērtēts caur ietekmes uz valsts budžetu prizmu. Šādu lēmumu trešdien vienbalsīgi pieņēma Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas deputāti.

Sabiedrības aktivitāte, parakstot iniciatīvu par Saeimas atlaišanu, koalīcijas partijās radījusi zināmu spriedzi – ar bažām tiek gaidīts, ka šajā procesā varētu iesaistīties parlamenta opozīcijas partijas – Zaļo un zemnieku savienība un Saskaņa.

Mērķim, kuru neveiksmīgi centās sasniegt tolaik vēl Nacionālās apvienības pārziņā esošā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, kas centās panākt Rīgas domes atlaišanu, vistuvāk nonākusi nesenā galvaspilsētas atslēgu turētāja Saskaņa. Tā apturējusi savu darbību pašvaldības koalīcijā ar Gods kalpot Rīgai (GKR).

Budžeta veidošanā aizvadīto stundu skaitam uzstādot aizvien jaunus rekordus, ir tikai pašsaprotami, ka deputāti (apzināti vai neapzināti) kaut ko sajauc vai nepareizi interpretē. Taču īpaši neveiklā situācijā nokļuva finanšu ministrs Jānis Reirs, kurš, aizstāvot Labklājības ministrijas pārziņā esošu likumprojektu, tika pieķerts, paužot patiesībai neatbilstošus faktus.

Vēl nesen Rīgā dominējusī Saskaņa, kas apsver iespēju lauzt ilggadējo sadarbību ar Gods kalpot Rīgai, nolēmusi partnerei dot mēnesi pārbaudes laika un izvērtēt tās uzvedību decembrī. Taču bez iespējas pozicionēties uz GKR fona Rīgas domes Saskaņas frakcija nepaliks – izdevīgā laikā kļuvis zināms, ka Rīgas mērs Oļegs Burovs, iespējams, vēlējies piespiest pilsētas būvvaldi pieņemt ekspluatācijā augstceltni Pārdaugavā.

Saeimā atjaunota pirms vairākiem gadiem izbrāķētā un līdz šim pieklususī diskusija par tiesībām piedalīties pašvaldību vēlēšanās jau no 16 gadu vecuma. Pašlaik nav paredzams, kad iniciatīva iegūs likumprojekta formu, taču Attīstībai/Par! nenoliedz, ka šis ir viens no viņu mērķiem.

Saskaņā ar iepriekš plānoto šodien partijai Saskaņa būtu jāpieņem lēmums par to, vai izstāties no Rīgas domes koalīcijas ar ilggadējo partneri Gods kalpot Rīgai. Viss liecina, ka lēmums tiks atlikts, bet organizācijas valdes sēdē jautājumu krustugunīs nonāks Saskaņas deputāti Rīgas domē, jo tieši viņu iniciatīvas rezultātā jautājums par Saskaņas un Rīgas varas partijas attiecībām vispār tika aktualizēts. Savukārt eksperti uzskata, ka attiecību saasināšana ar partneri bijis vien savstarpējā dialoga un cīņas par varu elements.

Pērnā gada Satversmes tiesas lēmumam, ar kuru atcēla neleģitīmo liegumu vienas konfesijas ietvaros dibināt vairākas baznīcas, ir pirmais taustāmais rezultāts. Latvijā dibināta otra pareizticīgā baznīca. Tas savukārt dāvājis jaunas iespējas prokremliski orientētiem medijiem, kas savas orientācijas vai nekompetences dēļ Latvijas pareizticīgo vidū cenšas radīt trauksmi par neizbēgamu pareizticīgās baznīcas īpašumu pārdalīšanu un baznīcas šķelšanos, kuru turklāt atbalsta Latvijas valsts.

Pirms nedēļas Saeima nolēma, ka, sākot ar 2020. gada 1. janvāri, nepilsoņu ģimenēs dzimušajiem mazuļiem automātiski piešķirs Latvijas pilsonību. Statistika liecina, ka šie likuma grozījumi skars tikai dažus desmitus no Latvijā dzīvojošajiem 220,5 tūkstošiem nepilsoņu, bet vienai trešdaļai nepilsoņu Latvijas pilsonība dažādu iemeslu dēļ nav vajadzīga.

Saeimas Juridiskā biroja un opozīcijas brīdinājumus (par augsto brāķa radīšanas iespējamību) vērā neņemot, Saeima jauno partiju finansēšanas likuma variantu tomēr skatīs steidzamības kārtībā, nevis trīs lasījumos.

Šonedēļ apritēs divi mēneši, kopš Rīgas mēra amats ar Saskaņas deputātu svētību nonāca Gods kalpot Rīgai pārstāvošā Oļega Burova rokās. Taču galvaspilsētas atslēga tajās nav drošībā, jo Saskaņa ir nemierā ar partnera darbu un apsver domu saraut attiecības ar Gods kalpot Rīgai. Rīgas domes liktenis izšķirsies neilgi pēc Saskaņas kongresa.

Pirms gada, Latvijai mostoties 7. oktobrī un uzzinot 13. Saeimas vēlēšanu rezultātus, kas nekļūdīgi vēstīja par sarežģītu koalīcijas veidošanas procesu, daudziem šķita, ka šis parlaments savas sastrādāties nespējas dēļ neizdzīvos visus tam atvēlētos četrus gadus.

Jaunajai konservatīvajai partijai, kuras pārraudzībā ir Tieslietu ministrija, solot atrast risinājumu, kā samazināt nekustamā īpašuma nodokli vienīgajam mājoklim, Saeimas koalīcija jaunās kadastrālo vērtību bāzes ieviešanu pārceļ no 2020. uz 2021. gadu.

Sekojot Valsts prezidenta aicinājumam līdz pavasarim pieņemt likumu, kas paredz palielināt partiju finansējumu, Tieslietu ministrija šodien bija plānojusi iepazīstināt valdību ar likumprojektu, kas jau tagad daļā sabiedrības izraisījis sašutumu, jo finansējums pieaug vairākkārtīgi – no 0,71 eiro par Saeimas vēlēšanās iegūtu balsi pašlaik līdz 5,5 eiro nākamgad. Tomēr, ar vienu roku partijām dodot naudu, ar otru roku valsts veido mehānismu, kas par gandrīz neiespējamu padarīs dažām partijām ierasto praksi finansēt savas priekšvēlēšanu kampaņas, ilgstoši neapmaksājot rēķinus par saņemtajām precēm un pakalpojumiem.

Tuvojoties kongresam, kurā partijai būs jāievēlē jauna vadība, Saskaņa, kas Saeimas vēlēšanās ieguva lielāko deputātu mandātu skaitu, turpina sirgt ar rūkošu vēlētāju atbalstu. Tiesa, tas atšķirībā no savulaik otras populārākās partijas – KPV LV nav Saskaņai laupījis līdera pozīcijas partiju reitingā.

Pirmo reizi kopš valdības veidošanas atkal balsi atguvusi Jaunās konservatīvās partijas un KPV LV priekšvēlēšanu laikā solītā iniciatīva par valsts pārvaldes uzlabošanu jeb ministriju apvienošanu. Iekšlietu ministrs sola nākt klajā ar savu redzējumu par viņa vadītās un Tieslietu ministrijas saplūdināšanu, bet konservatīvo līderis Jānis Bordāns jau piekritis vadīt jaunizveidoto iestādi. Vien premjerministrs iniciatīvu pagaidām strupi noraida, bet iepriekšējie ministriju vadītāji to uzskata par neiespējamu.

Krieviski rakstošās preses sašutuma pavadījumā Nacionālā apvienība spērusi solīti tuvāk savam mērķim – panākt, lai valsts apmaksātās izglītības iestādēs mācītu tikai latviski. Koalīciju veidojošās partijas atbalstījušas partijas ieceri nodrošināt izglītību latviešu valodā arī mazākumtautību bērnudārzos.

Problēmas, kuras algotu darbu strādājošiem un vienlaikus autoratlīdzību saņemošiem darba ņēmējiem rada esošā nodokļu sistēma, ir identificētas, un tām tiek meklēti risinājumi. Tomēr iedzīvināti tie tiks tikai ar 2021. gadu, jo Krišjāņa Kariņa valdība, atsaucoties uz priekšgājējas solīto, vienojusies nodokļu sistēmu agrāk negrozīt.

Šonedēļ partijai Vienotība, kura de facto ir valdības vadītāja, kaut nomināli tās stūre ir partiju apvienības Jaunā Vienotība rokās, notiks kongress, kurā vēlēs organizācijas vadību, un šķiet, ka, partijai nokļūstot pie varas un stabilizējot savus reitingus, tās vadība atkal kļuvusi simpātiska arī tiem, kas grūtākos laikos ieturēja nogaidošu pozīciju.

Pagājis nedaudz vairāk par mēnesi, kopš Jaunā konservatīvā partija pēc Normunda Mežvieta apstiprināšanas Valsts drošības dienesta priekšnieka amatā uz otro pilnvaru termiņu premjerministram Krišjānim Kariņam uzrādīja dzelteno kartīti. Šī futbolā izmantotā brīdinājumu sistēma, šķiet, nav nesusi konservatīvajiem vēlamo rezultātu, jo to līderis Jānis Bordāns nācis klajā ar apsūdzību koalīcijas partneriem, ka tie, iespējams, plāno konservatīvo izstumšanu no valdības.