Jānis Lasmanis / Autori

Vēl maija nogalē Eiropa brīdināja Latviju, ka tās iecerētā nodokļu reforma draud ar Eiropas Komisijai nepieņemami lielu budžeta deficītu. Pirmdien premjerministrs Māris Kučinskis paziņoja, ka šī nepilnība ir novērsta un iecerētajai reformai nu ir atbalsts no visām koalīcijas partijām.

Satraukums par tautas vēlētu valsts prezidentu ir pāragrs, jo atsevišķai darba grupai vēl jāizvērtē, kurš no īpašās darba grupas rekomendētajiem vēlēšanu modeļiem ir Latvijai piemērotākais, bet gala lēmums būs atkarīgs no partiju spējas pieņemt kompromisu.

Jau kopš neatkarības atgūšanas apspriestā ideja par tautas vēlētu Valsts prezidentu lēnām sasniegusi to brieduma pakāpi, kad Saeimā ievēlētajām frakcijām šajā jautājumā būs skaidri jādefinē sava pozīcija.

Kamēr Rīgas domes jaunā sasaukuma opozīcija zvērēja uzticību kopējiem mērķiem, vecais domes sasaukums dienu pirms jaunā pirmās sēdes gan dubultoja pilsētas budžeta deficītu, gan radīja sistēmu, kas koalīcijai ļaus saglabāt spēcīgāku vairākumu pašvaldības komitejās.

Runājot par šķelšanos un nesaskaņām spēcīgākajās partijās, parasti tiek piesaukta Vienotība un tās liberālāk noskaņotais spārns. Par Vienotības biedru nesavietojamību un iekšējiem konfliktiem partijas kongresos patīk atgādināt Saskaņas līderim Nilam Ušakovam, taču arī šim spēkam nav sveši iekšējie konflikti. Tikai dienu pirms jaunās Jelgavas domes pirmās sēdes no partijas izslēgts vēlēšanās vislielāko atbalstu guvušais Sergejs Stoļarovs.

Vienotība, kurai līdz pašvaldību vēlēšanām tā arī neizdevās sasniegt tās priekšsēdētāja noteikto mērķi – desmit procentus reitinga, septembra beigās būs kongress. Politikas eksperti uzskata, ka tajā partijai jāpieņem revolucionāri lēmumi, pretējā gadījumā tās izzušana ir neizbēgama, bet līdz tam organizācijai, iespējams, būs jāpārdzīvo šķelšanās. Par to, ka Vienotības kongress pēc pašvaldību vēlēšanām nepieciešams pēc iespējas ātrāk, pirms vēlēšanām izteicās bijusī partijas valdes locekle Sandra Kalniete. Arī tagad viņa uzskata, ka partijai būtu labāk, ja kongress notiktu pēc iespējas ātrāk.

Pēdējais mēģinājums apšaubīt pašvaldību vēlēšanu rezultātu Rīgā leģitimitāti cietis neveiksmi. Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) Nacionālās apvienības kandidāta Imanta Liepiņa aicinājumu atcelt 8. jūnijā apstiprinātos vēlēšanu rezultātus noraidījusi.

Tikai pagājušajā nedēļā Saeima par spīti nozares iebildumiem apstiprināja likumprojektu, kas nosaka, ka, sākot ar nākamā gada aprīli, Latvijā būs aizliegts pārdot alkoholu lielajās plastmasas pudelēs. Bet pilsoniskajā sabiedrībā dzimusi jauna alkohola tirdzniecību ierobežojoša ideja – aizliegt stipro alkoholu pārdot tirdzniecības centros.

Saeimā vismaz uz laiku apstādināts kārtējais mēģinājums palielināt valsts finansējumu politiskajām partijām.

Kaut arī baņķierim Valērijam Belokoņam Kirgizstānas tiesa piespriedusi brīvības atņemšanu uz 20 gadiem, visticamāk, viņam, atrodoties Eiropas Savienībā, par iespēju nonākt cietumā šā sprieduma dēļ nav jāuztraucas. Vienlaikus nav skaidrs, kādā mērā šajā procesā iesaistījušās Latvijas varasiestādes, lai aizstāvētu savu pilsoni.

Pēc pašvaldību vēlēšanām vienā no Latvijas lielajām pilsētām Daugavpilī līdzšinējais mērs zaudējis amatu, bet Liepājā politisko spēku sarunas par jaunās koalīcijas veidošanu tikai sākušās. Tomēr jau tagad zināms, ka abās pilsētās sadarbosies Saeimā atšķirīgās ierakumu pusēs esoši politiskie spēki.

Pārciešot dramatiskas izmaiņas, likumprojekts, kas sākotnēji tika radīts, lai aizliegtu dzīvnieku izmantošanu cirkā, beidzot tiks nosūtīts izskatīšanai Saeimā galīgajā lasījumā. Saskaņā ar pēdējo likumprojekta redakciju dzīvniekus cirkā varēs izmantot, ja to būs atļāvis Ministru kabinets.

Sākot strādāt jaunievēlētajām pašvaldībām, Saeimu pametīs seši tās deputāti, kas veiksmīgi startējuši vēlēšanās. Taču nav skaidrs, vai viņi vēlētājiem dotos solījumus centīsies pildīt visu sasaukuma laiku vai pēc padsmit mēnešiem atkal centīsies atgriezties Saeimā, mēģinot kapitalizēt pašvaldībās gūto vēlētāju uzticību.

Saskaņa un Gods kalpot Rīgai! savas pozīcijas Rīgā ir nosargājušas, taču opozīcijā palikušie konkurenti vieglas dienas valdošajai koalīcijai nesola. Jau tagad tiek kalti kopīgi plāni, kā nostiprināt savu 28 mandātu ietekmi.

Šodien valdība apspriedīs nodokļu stratēģiju un uzklausīs Eiropas Komisijas specifiskās rekomendācijas. Komisija uzskata, ka Latvijas ekonomika uzkarst un tādēļ nedrīkst palielināt budžeta deficītu, bet reformām nepieciešamos līdzekļus varētu rast, palielinot nekustamā īpašuma nodokli.

Ne mazāk asas cīņas par varas maiņu noritēja ārpus Rīgas, taču līdzīgi galvaspilsētai arī lielajās valsts pilsētās valdošajiem opozīcijā esošie spēki praktiski nav spējuši mainīt status quo. Tikai trijās pilsētās pie varas esošo pozīcijas sašūpotas nopietnāk, bet arī tas nedod pārliecību, ka vara mainīsies.

Sevi par labēji centriskajiem dēvējošajiem spēkiem nav izdevies realizēt savu mēŗki un gāzt astoņus gadus Rīgā valdošo Saskaņas un Gods kalpot Rīgai! duetu. Pievīla vēlētāji ar savu pasivitāti. Taču nu jau uz trešo termiņu ievēlētajam tandēmam vajadzēs būt daudz uzmanīgākiem, jo spēku samērs gavaspilsētā ir mainījies un opozīcijai būs lielākas iespējas ietekmēt domes darbu, liecina provizoriskie vēlēšanu rezultāti.

Sestdien noslēdzas pašvaldību vēlēšanas, un jau svētdienas rītā būs zināmi to provizoriskie rezultāti, kas ļaus noteikt galvaspilsētas attīstības kursu nākamajiem četriem gadiem. Politiķi, kas savu kampaņu sākumā pauda neiedragājamu pārliecību, ka vēlēšanās uzvarēs, nu kļuvuši piesardzīgāki. Sākotnējo pārliecību par saviem spēkiem nav zaudējis vien Saskaņas priekšsēdētāja vietnieks Jānis Urbanovičs.

Līdz vēlēšanām atlikušas vien divas dienas, un internets ir pārpildīts ar politisko partiju aicinājumiem piedalīties vēlēšanās, jo pasivitāte draudot ar pašvaldību stagnāciju, korupcijas zelšanu un citiem nāves politgrēkiem. Taču, ja tic Baltic International Bank Latvijas barometra rādītājiem, tad vēlētāju aktivitāte šogad varētu būt zemāka par iepriekšējās vēlēšanās reģistrēto.

Politisko partiju vidū jau izsenis populārs ir stāsts par to, ka atsevišķas socioloģisko pētījumu kompānijas īpašas simpātijas pauž vienam vai otram politiskā teātra aktierim, saņemot par to atlīdzību. Neatkarīgās rīcībā nav informācijas, kas noliegtu vai apstiprinātu šādu versiju, taču eksperti ir vienisprātis, ka reitingu nozīmei priekšvēlēšanu cīņā tiek piedēvēta pārspīlēti liela ietekme.

Tuvojoties vēlēšanām, Nacionālā apvienība (NA), kas vēlētāju uzticību tradicionāli cementē, apelējot pie to patriotiskajām jūtām, vēlējās ieviest drakoniskus sodus par necieņas izrādīšanu Brīvības piemineklim. Pagaidām neveiksmīgi.

Jau astoņus gadus Rīga, kurā dzīvo 33% valsts iedzīvotāju, vada savas dienas un kaldina nākotnes plānus, sekojot Saskaņas un Gods kalpot Rīgai! vīzijai. Iepriekšējo vēlēšanu rezultāti liecina, ka vēlētāju vairākums bijis apmierināts ar abu partiju koalīcijas sniegumu tās pirmajā termiņā. Arī šogad šīs koalīcijas reitingi krietni apsteidz tuvākos konkurentus, taču tas nemazina to cīņas sparu un vēlmi par katru cenu pārņemt galvaspilsētā varu.