Pašvaldības ar savu iedzīvotāju dzīves kvalitāti, vismaz viņu uztverē, mijiedarbojas tiešāk nekā likumdevējs un izpildvara. Tādēļ uzticība pašvaldībām Latvijā ir būtiski lielāka nekā Saeimai un Ministru kabinetam.
Meklējot finansējumu mediķu atalgojuma palielināšanai, valdošajai koalīcijai piedāvās izvērtēt iespēju ieviest obligāto veselības apdrošināšanu. Visticamāk, to arī ieviesīs, jo neviena no koalīcijas partijām skaidru nē šai iecerei nesaka. Diskusija varētu izvērsties vien par jaunās sistēmas pielāgošanu dažādiem sociālajiem slāņiem.
Jauno automašīnu īpašniekiem jau pavisam drīz savi braucamie Ceļu satiksmes drošības departamentam (CSDD) būs jāatrāda krietni retāk. Saeima lēmusi, ka jaunajām automašīnām to ekspluatācijas pirmajos četros gados tehniskā apskate būs jāiziet vien divas reizes.
Eiropas Komisijas novērtējums Latvijas stabilitātes programmai, kurā cita starpā norādīts uz plānotās nodokļu reformas riskiem, nav uztverams kā šīs reformas vērtējums. Nepamatotu ažiotāžu radījusi Komisijas pārstāvniecības Latvijā neprecīza vērtējuma interpretācija. Šādu viedokli pauž premjerministrs Māris Kučinskis.
Finanšu ministrijas lolotā nodokļu reforma konfliktē ar saistībām, kuras uzņēmusies Latvija, tādēļ tā jāpārstrādā. Šāds ir Eiropas Komisijas plānotās reformas novērtējuma svarīgākais vēstījums. Otrdienas pēcpusdienā Eiropas Komisijas izplatītais vērtējums atgādina, ka Latvijas akceptētie fiskālās disciplīnas noteikumi nosaka, ka budžeta deficīts nedrīkst pārsniegt 1,7% no iekšzemes kopprodukta, bet līdz ar reformu deficīts var sasniegt 2,4% no IKP.
Piesaistot Latvijas neatkarības atgūšanai zīmīgus ekspertus, Saskaņas Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs iecerējis izveidot jaunu domnīcu – platformu Rietumu pasaules un Krievijas attiecību normalizēšanai.
Namu un dzīvokļu īpašnieki var atviegloti uzelpot, nekustamā īpašuma nodoklis, kura apmērs atkarīgs no īpašuma kadastrālās vērtības, nākamgad nepieaugs. Problēmu Saeima gan nav atrisinājusi – vien atlikusi uz vēlāku laiku, lai to atrisinātu kontekstā ar nodokļu sistēmas reformu.
Tikai nedaudz vairāk par divām nedēļām pirms pašvaldību vēlēšanām vienā no ambiciozākajiem Rīgā kandidējošajiem sarakstiem norisinās mikrodrāma. Radot bažas par saraksta integritāti, Latvijas Reģionu apvienības un Latvijas attīstībai kopējā sarakstā esošais Rolands Pogulis viegli pārprotamā formā paziņojis, ka neatbalsta saraksta līdera Mārtiņa Bondara kandidatūru uz mēra amatu. Nu viņš izslēgts no partijas.
Vairāk nekā gadu strādājot pie Saeimas Kārtības ruļļa modernizācijas, atbildīgā darba grupa nonākusi pie slēdziena, ka nav pamata liegt piedalīties Saeimas darbā tiem deputātiem, pret kuriem uzsākta kriminālvajāšana.
Sods partijām par dažiem valsts finansējuma tērēšanas noteikumiem esot pārāk smags, tāpēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) aicina Saeimu, veicot grozījumu likumā, mīkstināt to. Taču, ar vienu roku padarot politiķu dzīvi vienkāršāku, ar otru birojs mēģina panākt grozījumus likumā, kas partiju kases piepildīšanu padarīs krietni sarežģītāku.
Gandrīz neiespējami, ka Satversmes aizsardzības biroja (SAB) vadītāja Jāņa Maizīša dzīvokļa apzagšana bija sagadīšanās, taču satraukties par viņa nepietiekamo apsardzi nav pamata. Par to pārliecināti par valsts drošības jautājumiem informēti eksperti.
Iedzīvotāju iniciatīvai, kura aicina noteikt, ka par nodotu dzēriena plastmasas vai skārda iepakojumu varēs saņemt atlīdzību, iebilst praktiski visas šādā projektā iesaistāmās puses.
Lai reģionālā prese varētu izdzīvot, nepieciešams panākt, ka pašvaldību izdevumi, publicējot reklāmas, neiesaistās komercdarbībā un tai piešķirtu valsts dotācijas. Tā uzskata Latvijas Preses izdevēju asociācijas izpilddirektors Guntars Līcis. Savukārt daži deputāti mudināja apsvērt, vai visi reģionālie izdevumi ir pelnījuši izdzīvot aizvien sarežģītākajā drukāto mediju tirgū.
Nodokļu reformu nobremzējusī Vienotība šodien sola konkretizēt pozīciju attiecībā pret nodokļu reformas pamatnostādnēm. Aizvadītajā nedēļā valdības vadītājs Māris Kučinskis nolēma nelikt šo jautājumu uz balsojumu, jo bija skaidrs, ka koalīcijas partneris to neatbalstīs.
Likumdevēji neuzticas ne autoīpašnieku godaprātam, ne ceļu kvalitātei, kas nelabvēlīgi ietekmē automašīnu tehnisko stāvokli, tādēļ ideja, ka jauni auto tehniskajai apskatei būtu jāpakļauj tikai trīs reizes sešos gados, deputātu atbalstu nav guvis.
Bieži tiek diskutēts par pilsoņu neieinteresētību politikā un zemo aktivitāti vēlēšanās, taču, vērojot šā gada pašvaldību vēlēšanas, var droši secināt, ka vēlme pašiem piekļūt pie varas svirām ir relatīvi lielāka, nekā censties kaut ko ietekmēt, vienkārši balsojot.
Klusībā ilgi briedušo nodokļu sistēmas reformu Saeimā, visticamāk, gaida nopietni pārbaudījumi. Finanšu ministrijas izlolotajam plānam kļūst aizvien mazāk pretinieku, taču bažas par to, vai Finanšu ministrija nesasteidz tautsaimniecībai nozīmīgo reformu, joprojām ir dzīvas.
Gada laikā aptuveni pieci līdz desmit cilvēki izrāda interesi par piekļaušanos kādai teroristiskai organizācijai vai kā citādi ar savu rīcību ir gatavi apdraudēt nacionālo drošību. Lai neļautu šiem cilvēkiem izdarīt liktenīgo kļūdu, tiem liegs izceļot no valsts. Aizliegums potenciāli var sagādāt arī citas neērtības šo cilvēku sadzīvē, taču eksperti uzskata, ka tās ir samērīgas un saudzīgākas par krimināllikuma vēršanu pret tiem.
Pašvaldību vēlēšanas neizbēgami nesīs izmaiņas novadu un pilsētu vietvarās, taču tās var nest arī nozīmīgākas izmaiņas politiskajā pasaulē. Viena no kandidātiem uz šādām izmaiņām ir Vienotība.
Pašlaik Rīgā saimniekojošais Saskaņas/Gods kalpot Rīgai duets uz politiskajiem konkurentiem raugās nicīgi, jo tie uz pašvaldību vēlēšanām Rīgā spējuši izvirzīt tikai otrā vai pat trešā ranga politiķus. Var diskutēt par lietderības koeficientu, taču situāciju mainījusi Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), kas savā sarakstā ar otro kārtas numuru iekļāvusi bijušo Valsts prezidentu Andri Bērziņu.
No politiskajiem smagsvariem uz pašvaldību vēlēšanām Centrālajā vēlēšanu komisijā piektdienas pusdienlaikā bija pieteikusies tikai Vienotība un Saskaņas/Gods kalpot Rīgai duets, taču uz Rīgas domes deputāta mandātu tīkojošo skaits ir ievērojami lielāks – līdz šim oficiāli pieteikušies astoņi saraksti.
Parlaments Latvijas Reģionu apvienības priekšlikumu liegt deputātiem balsojumos atturēties noraidīja, taču izmaiņas balsošanas kārtībā tomēr varētu ieviest. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece rosina atturējušos deputātu nepieskaitīt balsojušajiem pret.