Lielāka minimālā alga, bet dārgāka degviela, alus un cigaretes, kā arī lielāks nodokļu slogs darba devējiem un ņēmējiem. Šāds ir galējā lasījumā apstiprināto nodokļu reformu veidojošo likumprojektu rezultāts.
Vienotības priekšsēdētāja vietnieka Edvarda Smiltēna aktualizētais jautājums par Solvitas Āboltiņas atrašanos partijas Saeimas frakcijas vadītāja amatā joprojām paliek atklāts. To partija, visticamāk, lems kongresā, kurā tai ievēlēs jaunu valdi un priekšsēdētāju. Kandidāti šiem amatiem var pieteikties līdz 11. augustam.
Bijušais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts paziņojis par jaunas partijas dibināšanu. Partijas iecerētie darbi pirms programmas izveides vēl netiek atklāti, taču tie būs vērsti uz to, lai saliedētu pašlaik divās kopienās dzīvojošo sabiedrību. Tādēļ partija atbalsta Valsts prezidenta ierosinājumu visus nepilsoņu ģimenēs dzimušos bērnus automātiski atzīt par Latvijas pilsoņiem.
Ieilgušā krīzē dzīvojošās Vienotības priekšsēdētāja vietnieks Edvards Smiltēns neveiksmju un kļūdu muklājā partiju ievilcis vēl dziļāk. Organizācijas priekšsēdētāja amatam virzītais politiķis paziņojis, ka aptur savu kandidēšanu uz priekšsēdētāja amatu un var organizāciju pat pamest, jo nav apmierināts, ka viņa kandidatūra nav vienīgā partijas biedru apspriestā.
Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers ir pārliecināts, ka prokuratūra, uzraugot un izmeklējot tā dēvēto oligarhu lietu, rīkojusies pēc labākās sirdsapziņas un ievērojot likumu. Ja parlamentārās izmeklēšanas komisija, kuru vēlas izveidot Vienotība, konstatēs pretējo, viņš aicina uzsākt ģenerālprokurora atlaišanas procedūru.
Tā dēvētās Rīdzenes sarunas, kuru atreferējumos ietekmīgiem politiķiem, tajā skaitā Aivaram Lembergam, tiek piedēvēta politisko un ekonomisko norišu vēlamo attīstības scenāriju plānošana, nav leģitīmas. Par to, aicinot pierādīt pretējo, ir pārliecināts sarunās visbiežāk citētais A. Lembergs.
Paruna vēsta, ka divi latvieši savstarpējo nesaskaņu dēļ drīzāk nodibinās trīs partijas, nevis meklēs kompromisu. To apliecina arī piecu savulaik trīs politiskos spēkus apvienojušās Vienotības Saeimas deputātu aiziešana no organizācijas. Eksperti norāda, ka šajā tendencē vainojama gan partiju nespēja mainīties, gan elektorāta attieksmes īpatnības.
Balansējot uz iznīcības robežas, Vienotība tomēr ar bezcerīgu manevru cenšas pierādīt sabiedrībai un partneriem koalīcijā, ka tajā vēl dzirkstī enerģija un vēlme saglabāt politisko ietekmi nekur nav zudusi. Tā Rīdzenes sarunu kontekstā Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) aicina nomainīt zemkopības ministru Jāni Dūklavu.
Atbrīvošanās no tiem, kas triju partiju veidotajā Vienotībā tā arī neiejutās, veco kadru izslēgšana no organizācijas vadības un jaunas valdes ievēlēšana. Šādi ir Vienotības uzdevumi, kas jāīsteno nākamajā kongresā, par kura norises laiku šodien lems partijas valde. Tās priekšsēdētāja vietnieks Edvards Smiltēns to dēvē par organizācijas restartu.
Pēc vairāk nekā divu nedēļu pārtraukuma Saeimas simts deputātu kolektīvs atkal ir pilnībā nokomplektēts. Ceturtdien Saeimas deputātu pilnvaras apstiprināja pēdējiem četriem deputātiem, kuri nāk to kolēģu vietā, kas tika ievēlēti pašvaldībās.
Nākamajās dienās līdz 21. jūlijam, kad paredzēts galīgajā lasījumā apstiprināt nodokļu reformu veidojošos likumprojektus, diskutējot Saeimā par to lietderību un atbilstību situācijai, emocijas netiks taupītas, taču ceturtdien tie tika nodoti komisijām praktiski bez aizķeršanās un garām debatēm.
Vienotības vēlmei pārbaudīt Rīdzenes sarunu autentiskumu un to, cik godprātīgi izmeklēta to detonētā oligarhu lieta, lemts piepildīties. Izveidot parlamentāro komisiju aicinās arī Nacionālā apvienība (NA) un Latvijas Reģionu apvienība. Nav izslēgts, ka mainīsies arī Zaļo un zemnieku savienības pozīcija, kura līdz šim bija pasīvi noraidoša.
Šodien Saeima sāks darbu pie nodokļu sistēmas reformu veidojošo likumprojektu izskatīšanas, un tas solās būt raits, jo, neņemot vērā iebildumus par steigu, kādā premjers vēlas virzīt reformu, koalīcijas partijas paudušas tai atbalstu.
Kaut arī vēlēšanas ir tālu, koalīcijas partijas rēķinās ar to neizbēgamību un negribīgi devušas konceptuālu atbalstu Vienotības iniciatīvai tā dēvēto Rīdzenes sarunu vētīšanai parlamentārās izmeklēšanas komisijā. Tiesa, Vienotība joprojām nav definējusi, ko tieši tā vēlas izmeklēt.
Kopš neatkarības atgūšanas aizvadītie gadi liecina, ka ilgi noturēt vēlētāju mīlestību nav iespējams. Nebūtībā aizgājuši tādi politikas grandi kā Saeimas vēlēšanās joprojām nepārspētu rezultātu uzrādījušais Latvijas ceļš. Arī Tautas partija. Un aizvien ticamāks šķiet scenārijs, ka skuju klājiens uz politiskās aizmirstības takas jau tiek gatavots arī Vienotībai, kura starp valdošajām partijām spējā noturēties pie varas uzstādīs antirekordu.
Mūžīgajai opozīcijai nolemtā Saskaņa pašvaldību vēlēšanās sasniegusi relatīvi labus rezultātus, un nule kā par Daugavpils mēru kļuvušais Andrejs Elksniņš uzskata, ka tas viņa pārstāvētajai partijai ļauj cerēt sasniegt līdz šim neaizsniedzamo mērķi – valdību.
No sirds Latvijai Saeimas frakcijas priekšsēdētājas Ingunas Sudrabas mēģinājums, vēršoties pret koalīcijas sadarbības līgumu un Vienotības Saeimas frakcijas priekšsēdētāju Solvitu Āboltiņu personīgi, panākt pēdējās sodīšanu par deputātu ētikas kodeksa neievērošanu cietis neveiksmi.
Valdošā koalīcija jau vienojusies, ka aiznākamās nedēļas beigās nodokļu sistēmas reforma un to pavadošā likumprojektu pakete tiks apstiprināta Saeimā, taču ir vēl vairāki jautājumi, kur vienošanās nav panākta. Piemēram, nav pieņemts lēmums par to, kādos tempos palielināt minimālo algu.
Šonedēļ apritēs divi gadi, kopš par Valsts prezidentu kļuva Raimonds Vējonis, un šajā laikā viņš apliecinājis, ka par prioritāti savulaik nodēvētās rūpes par likumdošanas kvalitāti viņš aizmirsis nav. Divu gadu laikā Saeimai otrreizējai caurlūkošanai R.Vējonis nodevis deviņus likumus.
Rīga nav vienīgā pašvaldība, kurā opozīcijā palikušās partijas ir neapmierinātas ar to pārstāvju neievēlēšanu komitejās. Arī Jūrmalas opozicionāri vērsušies pie Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas ar lūgumu izvērtēt, cik likumīgi ir tas, ka opozīcija nav pārstāvēta trijās komitejās.
Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa iniciatīva, ar kuru viņš vēlas panākt, ka ikkatrs Latvijas valstspiederīgo ģimenes bērns uzreiz pēc dzimšanas kļūst par pilsoni, guvusi arī Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāra Nila Muižnieka atbalstu.
Apbrīnojamu apņēmību cīņā ar koalīcijas dzirnavām pirmajā Rīgas domes sēdē pierādījusī opozīcija apņēmusies tādā pašā garā turpināt un panākt jaunievēlēto komiteju pārvēlēšanu.