Cīņai par varu ar Rīgā stabili valdošo Saskaņu un Nilu Ušakovu Saeimas koalīcijā esošā Vienotība priekšplānā virzīs mazpazīstamo deputātu Vilni Ķirsi, kurš veiksmes gadījumā ieņems galvaspilsētas mēra amatu. Mēģinājumi izveidot vienotu labēji centrisko spēku sarakstu cietuši neveiksmi, tādēļ mēra kandidātam dots mandāts Vienotības sarakstam piepulcināt arī partijai nepiederošus kandidātus.
Par politiķu motivāciju un morālajiem aspektiem, kas budžeta veidošanas procesā slēpjas aiz tā dēvētajām deputātu kvotām, pilsoniskā sabiedrība uzskatu sadursmēs ar deputātiem vēl ilgi lauzīs šķēpus. Taču viens ir skaidrs – politiķi rūpīgi uzmana, vai viņu kvota tiek iztērēta atbilstoši sākotnējai iecerei.
Republikānim Donaldam Trampam apsteidzot demokrāti Hilariju Klintoni un kļūstot par ASV prezidentu, Latvijas valsts augstākās amatpersonas saglabā diplomātiski neitrālu attieksmi pret neviennozīmīgi vērtēto politiķi. Savukārt viedokļu atšķirību daudzšķautņainums valdošo koalīciju veidojošajās partijās kļuvis saskatāms vēl labāk.
Savulaik Saeimas atlaišanu detonējusī tā dēvētā oligarhu lieta vēl šogad tiks izbeigta – nedēļu pirms pilnvaru termiņa beigām paziņojis Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks, kura kandidatūra atkārtotai biroja vadīšanai atzīta par neatbilstošu.
Lai atbrīvotu simtiem cilvēku no darba, jābūt nopietniem argumentiem, un potenciālā Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ilze Cīrule sola šo jautājumu izpētīt, ja viņu valdība apstiprinās amatā. Valdošā koalīcija saka, ka problēmu nebūs – jau šodien VID būs jauna vadītāja.
Pretkorupcijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadībai, kura tā arī nespēja darbu pabeigt ar komisijā strādājošu deputātu apstiprinātu galaziņojumu, valstij jāatmaksā komisijas darbības nodrošināšanai izmantotie līdzekļi. Šādu lēmumu ar dažu Nacionālās apvienības deputātu atbalstu pieņēma Saeima.
Ja valdība lauksaimniekiem par prieku izšķirsies samazināt pievienotās vērtības nodokli dažām pārtikas precēm, cenas tām, visticamāk, nesamazināsies, taču vērā ņemami veicinās lauksaimnieku konkurētspēju.
Pašlaik Latvijas sabiedriskie mediji ir pieejami 99,7% valsts iedzīvotāju, taču tas, it īpaši austrumu pierobežas rajonos, nav gana, lai tiktu galā ar Latvijai nevēlamas propagandas neitralizēšanu. Tērējot miljonus, valsts apņēmusies šo situāciju labot līdz 2020. gadam.
Pēc pieciem mēnešiem, kurus Valsts ieņēmumu dienests (VID) strādāja bez vadības, par atbilstošāko dienesta ģenerāldirektora amatam konkursa komisija atzinusi apdrošināšanas kompānijās pieredzi guvušo Ilzi Cīruli. Premjerministrs Māris Kučinskis uzskata, ka šķēršļu viņas apstiprināšanai amatā nav, ja vien neiebildīs finanšu ministre Dana Reizniece Ozola. Paredzēts, ka balsojums valdībā varētu būt jau 8. novembrī.
Gandrīz 600 eiro liels algas pielikums nākamajā gadā priecēs Valsts prezidenta kancelejas darbiniekus. Ar šo vēsti kancelejas pārstāvji iepazīstināja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputātus, no kuriem ne visi atbalsta šādu vērienīgu algas pielikumu.
Apstiprinot valdības vēlmi aizsākt radikālas reformas, Saeimas vairākums pirmdien pirmajā lasījumā apstiprināja pedagogu atlīdzības, veselības aprūpes sistēmas reformu un aizsardzības spēju stiprināšanas zīmē tapušo nākamā gada budžetu. Nākamgad valsts tērēs 8,36 miljardus eiro.
Ministru prezidentam Mārim Kučinskim distancējoties no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) nākamā priekšnieka meklējumiem, šis process vismaz uz divām nedēļām apstājies. Politiķi aicina jaunā priekšnieka meklējumos aktīvāk iesaistīties ģenerālprokuroru un Valsts policijas vadību.
Einara Repšes dibinātā partija Latvijas attīstībai, kuru socioloģiskajās aptaujās par pietiekami nopietnu spēku, lai tam uzticētu valsts vadīšanu, jau ilgstoši uzskata mazāk par diviem procentiem respondentu, nākamajās pašvaldību vēlēšanās apņēmusies cīnīties par vietu zem politiskās saules vismaz 15 pašvaldībās.
Pat ja Krievijas nodomos nav atklāta konflikta ar NATO dalībvalstīm pārskatāmā nākotnē, tās radītos draudus nedrīkst ignorēt. Bet, lai ietekmētu kaimiņvalsts politiku, nepieciešamas stingrākas sankcijas.
Nodemonstrējot koalīcijas spēku, ceturtdien tā nosargāja Kārļa Šadurska Izglītības un zinātnes ministrijas portfeli. Pret Saskaņas ierosināto ministra demisiju nobalsoja 57 deputāti, atstājot opozīcijas 35 mandātus mazākumā.
Jau vairākus gadus klusi gruzdošā doma par pazeminātas pievienotās vērtības likmes piemērošanu pārtikas produktiem lēnām pieņemas spēkā. Sākumā samazināto likmi varētu piemērot augļiem un dārzeņiem. Lauksaimnieki cer, ka jaunā kārtība spēkā stāsies līdz ar nākamā gada ražas novākšanu.
Kaut arī izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis sācis skaidrot savas pedagogu atalgojuma reformas nianses, neapmierinātība ar tās rezultātiem joprojām sit augstu vilni. Taču K. Šadurska ministra portfelis ir drošībā. Valdošā koalīcija, kas veido Saeimas vairākumu, rīt neatbalstīs Saskaņas rosināto demisiju. Joprojām iespējams, ka arī mazās opozīcijas partijas rīkosies tāpat.
Nodokļu optimizācija un tiekšanās uzlabot iedzīvotāju sociālās garantijas reģionos nesīšot pretēju efektu – izputēs mazie uzņēmumi un bez darba paliks desmitiem cilvēku. Par to ir pārliecināts 21 pilsētu pārstāvošās Reģionālo attīstības centru apvienības valdes priekšsēdētājs, Valkas novada pašvaldības vadītājs Vents Armands Krauklis.
Jaunuzņēmumu jeb startap skaita ziņā Latvijai nav jākaunas ne no mūždien apskaustās Igaunijas, ne Skandināvijas valstīm. Lai šiem uzņēmumiem palīdzētu straujāk attīstīties, Saeima veidos īpašu likumu. Savukārt darba devēju pārstāvji jau pauž bažas, ka šis likums viņu jau tā sūro ikdienu padarīs vēl grūtāku.
Saeimas opozīcijas rosinātās Pretkorupcijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbs beidzies, kā jau tas bija paredzams, – bez rezultāta. Beidzoties tās darbam, galaziņojums netika pieņemts. Tas neatkarīgajam deputātam Artusam Kaimiņam devis pamatu paziņojumam, ka komisijas vadītājam Veiko Spolītim valstij jāatdod komisijas iztērētie līdzekļi.
Šodien Saeima ķersies pie valdības sagatavotā nākamā gada budžeta projekta vētīšanas. Tajā Latvijas aizsardzībai atvēlēti 449 miljoni eiro, taču jau tagad zināms, ka ar šiem līdzekļiem nepietiks. Paplašinot sadarbību ar NATO sabiedrotajiem, nepieciešams izbūvēt vismaz vienu sporta bāzi un palielināt attīrīšanas iekārtu kapacitāti Ādažos.
Cīņa pret divu litru alus pudelēm Saeimā, šķiet, ir zaudēta. Šādu lēmumu trešdien pieņēmis vairākums Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputātu. Tiesa, pastiprināta kontrole tiks piemērota vieglākiem dzērieniem.