Juris Paiders / Autori

Man bija iespēja strādāt ar Korejas kara (1950–1953) foto materiāliem, kuri ir iekļauti ANO un ASV nacionālā arhīva krājumos. Kara laikā Dienvidkorejas galvaspilsēta Seula divas reizes tika ieņemta un tad atkal atbrīvota. Visemocionālākie kara laika attēli ir bēgļu plūsmas ainas 1951. gada ziemā. Milzīgas kolonnas ar sirmgalvjiem, sirmgalvēm, sievietēm un bērniem, kuru vienīgā mantība ir tas, ko var aiznest līdzi, ātri soļojot prom no frontes līnijas šausmām.

Šonedēļ notiks viens no gada spilgtākajiem notikumiem Latvijas galvaspilsētā – Rīgas svētki. Svētku priekšvakarā uz Neatkarīgās lasītāju jautājumiem aicinājām atbildēt Rīgas domes priekšsēdētāju Nilu Ušakovu. Svētki neatceļ nedz ekonomiskās norises, nedz ikdienas darbu Latvijas galvaspilsētā. Tāpēc uzdevām jautājumus par to, kā Rīgas ekonomiku ir ietekmējusi sankciju un embargo apmaiņa ar Krieviju, kāpēc Latvijas ostas zaudēja konkurences cīņā Klaipēdai, kādas pārmaiņas gaidāmas to gruntsgabalu un ēku īpašniekiem, kas pienācīgi nerūpēsies par saviem īpašumiem u.c.

Kas notiek Latvijas ekonomikā? Kā var IKP augt, ja investīciju apjoms ir tik mazs kā Latvijā pēdējos gados? Kādas sekas uz Latviju un ES atstās Grieķijas parādu krīze un nedienas Ķīnas akciju tirgū? Uz šiem un citiem Neatkarīgās jautājumiem atbild DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.

Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild Sociāldemokrātiskās partijas Saskaņa Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs.

Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild Sociāldemokrātiskās partijas Saskaņa Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs.

Latvijas sabiedrībā vērojama neviennozīmīga attieksme pret tā saucamo bēgļu kvotu jautājumu.

Latvijas sabiedrībā vērojama neviennozīmīga attieksme pret tā saucamo bēgļu kvotu jautājumu.

Latvijas Universitātē no 11. līdz 13. jūnijam notika viens no noslēdzošajiem Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē pasākumiem – starptautiskā zinātniskā konference Eiropas integrācija un Baltijas jūras reģions: dažādība un perspektīvas – 2015.

Latvijas Universitātē no 11. līdz 13. jūnijam notika viens no noslēdzošajiem Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē pasākumiem – starptautiskā zinātniskā konference Eiropas integrācija un Baltijas jūras reģions: dažādība un perspektīvas – 2015.

Latvijas augstskolas līdz šim ļoti sekmīgi piesaistīja ārvalstu studentus, kompensējot vietējo jauniešu skaita sarukumu. 2014./2015. mācību gadā Latvijas augstskolās studēja 625 studenti no Uzbekistānas un 266 studenti no Kazahstānas

Šogad 5. maijā tika publiskotas Eiropas Komisijas prognozes par 2016. gadu, no kurām izrietēja, ka Latvijas valstij, sagatavojot 2016. gada budžetu, būs jāveic konsolidācija 0,4% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Viens no Latvijas Eiropas Savienības (ES) prezidentūras prioritārajiem uzdevumiem bija veicināt ES un Centrālās Āzijas sadarbību. Taču ES diskusijās rodas jautājumi, vai ir jāuztur tik ciešas attiecības ar valstīm, kuru sabiedrības pārvaldes modelis vairāk tuvojas autoritārismam nekā amerikāņu tipa demokrātijai? Vai Kazahstānas prezidenta vēlēšanas, kuras notika šogad 26. aprīlī, var uzskatīt par demokrātiskām?

Mana pirmā iepazīšanās ar Šanhaju bija tālā bērnībā. Ciemojoties pie radiem, šķirstīju rūpīgi glabātos pirmskara žurnāla Atpūta numurus un ieraudzīju ilustrācijas par 20. gadsimta 30. gadu traģiskajiem notikumiem.

SIA Ernst & Young Baltic pabeidza pētījumu par iespējamo Krievijas (vai pret Krieviju vērsto) sankciju ietekmi uz dzelzceļa kravu pārvadājumu nozari. Vērtējot tiešo netiešo un inducēto ietekmi, Latvija, atkarībā no sankciju smaguma scenārija, zaudēs 1,0 līdz 1,5 miljardus no IKP, bet 20 tūkstoši strādājošo zaudēs darbu. Ja Latvijai ir jāpievienojas kolektīvajām sankcijām, tad, lai neiestātos sociālā un ekonomiskā katastrofa, būtu jāsaņem atbalsts 1,5 miljardu eiro apjomā, lai radītu jaunu tautsaimniecības nozari, kas kompensētu sankciju radītos ekonomiskos zaudējumus. Šāds būtu solidārs risinājums NATO un ES līmenī. Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild SIA Ernst & Young Baltic partneris Guntars Krols.

24. martā Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas gadskārtējā kopsapulcē par asociācijas prezidenti atkārtoti tika ievēlēta Signe Bāliņa.

24. martā Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas gadskārtējā kopsapulcē par asociācijas prezidenti atkārtoti tika ievēlēta Signe Bāliņa. Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozare ir viena no straujāk augošajām eksporta nozarēm Latvijā. Šī ir nozare, kurā ir izveidojusies lieliska sadarbība starp zinātni un uzņēmējiem, kurā inovācijas nemitīgi ienāk biznesā un kļūst pieejamas visiem. Kādi ir lielākie nozares izaicinājumi? Kad viedās ierīces arī latviešu valodā varēs atbildēt uz mutiski uzdotu jautājumu, varēs izpildīt mutiskas komandas? Uz šo un citiem Neatkarīgās jautājumiem atbild Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas prezidente Signe Bāliņa.

Latvijas reģionālā attīstība nav rožaina. Valsts kontrole ir secinājusi, ka vairākās pašvaldībās iedzīvotāji ievērojami pārmaksā par atkritumu apsaimniekošanu. Latvijā veidojas gan no iedzīvotājiem, gan no bankomātiem brīvas zonas.

2015. gadā Latvijas lauksaimniecību un pārtikas pārstrādes rūpniecību gaida vairāki smagi pārbaudījumi. Viens no svarīgākajiem Latvijas pārtikas produkcijas eksporta tirgiem – Krievija – ir nestabils. 2014. gada augustā ieviestais Krievijas importa aizliegums skāra piena, gaļas, augļu un dārzeņu produkciju, bet Krievijas rubļa devalvācija samazina arī to pārtikas rūpniecības eksportu, kuru sankcijas neskāra.

2. un 3. martā Rīgā notiks starptautiska konference, kas veltīta miera un izlīguma meklējumiem Irākā (Toward Peace and Reconciliation in Iraq). Lai palīdzētu Irākas miera procesam, Latvijā ir izveidots nodibinājums Peace Ambassadors for Iraq.

Irākas iekšpolitiskās, ekonomiskās un sociālās krīzes un tās novēršanas aktualizēšana būs galvenais jautājums konferencē RIGA 2015 «Iestājoties par mieru un izlīgumu Irākā», kas notiks Rīgā 2. un 3. martā.

Satiksmes ministrija ziņoja, ka 2015. gadā ir pabeigts nozīmīgs solis Latvijas dzelzceļa attīstībā – atklāts otrais sliežu ceļa posms Skrīveri–Krustpils. Attīstot Rail Baltica projektu, notiek intensīvs darbs, lai šī dzelzceļa līnija iegūtu loģistikas pagarinājumu virzienā uz Somiju un Poliju. Savukārt Latvijas aviācijā pasažieru plūsmas mazinās virzienā uz Krieviju, bet tuvākajā nākotnē gaidāms, ka tiks atklāts tiešais reiss, kas savienos Rīgu ar Ziemeļameriku. Uz šiem un citiem Neatkarīgās jautājumiem atbild satiksmes ministrs Anrijs Matīss.

Pēc platības Ķīnas Tautas Republika ir divas reizes lielāka par Eiropas Savienību, savukārt pēc iedzīvotāju skaita gandrīz trīs reizes pārsniedz ES. Lielākās Ķīnas provinces pēc izmēriem un iedzīvotāju skaita pārsniedz pat lielākās Eiropas Savienības valstis.