Juris Paiders / Autori

Vērtējot, kā notiek Latvijas ekonomikas attīstība, nav īpašu strīdu par to, ka kopējais eiro daudzums, kas nonāk Latvijas iedzīvotāju un uzņēmēju banku rēķinos, palielinājās par aptuveni 8%.

Šobrīd vairāk nav ilūziju, ka Lielbritānijas izstāšanās no ES neradīs īpašus ieguvumus nedz Lielbritānijas, nedz ES lielajam biznesam.

Ir normāli un saprātīgi, ka ikviena demokrātiska valsts nosaka aizliegumus terorisma un masu iznīcināšanas ieroču finansēšanai. Ir normāli un saprātīgi, ka tiek noteikti aizliegumi, lai nepieļautu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju (naudas atmazgāšanu). Lai šos mērķus sasniegtu, valsts piešķir resursus un plašas pilnvaras, ļaujot aizdomīgus gadījumus izmeklēt, pat pielietojot operatīvas darbības, un nodrošinot, ka aizdomīgo darījumu veicēji nekā nezina par izmeklēšanas sākumu, operatīvajam darbībām utt.

Reizi gadā ļoti dažādi vērtētā organizācija Transparency International dalās ar aptauju apkopojumiem par iepriekšējo gadu. Organizācijas pārstāvniecības dažādās valstīs veic gan iebraucēju, gan arī vietējo iedzīvotāju aptaujas, jautājot, ko viņi zina vai domā par korupciju. Aptaujas apkopojot, tiek aprēķināts korupcijas uztveres indekss (KUI). Pagājušajā gadā Latvijā aptaujātie nesaskatīja nekādas īpašas pārmaiņas savos uzskatos par korupciju Latvijā, un 2018. gada KUI indekss Latvijai palika nemainīgs.

Tālajā 2009. gadā, kad valdības neprātības bija iegrūdušas Latvijas valsti tik dziļā krīzē, kādā nekad nebija nonākusi neviena civilizēta valsts miera laikā (bez darba palika katrs piektais, bet katrs desmitais pameta Latviju uz visiem laikiem), valdošie nosprieda, ka iedzīvotājiem ir jādod cerība. Sanāca ekspertu grupa Roberta Ķīļa vadībā un uzcepa dokumentu ar skanīgu nosaukumu Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam, kuru 2010. gadā apstiprināja Saeima.

Paaudze, kas 21. gadsimtā apgūst zināšanas par pasaules pārvaldību, piemēram, lēmumu pieņemšanas kārtību ANO, parasti pauž lielu izbrīnu, kāpēc piecām pasaules valstīm – Ķīnai, Francijai, Lielbritānijai, Krievijai un ASV, kas ir ANO Drošības padomes pastāvīgās locekles – ir dota tik milzīga vara pār visām citām valstīm (tiesības noteikt, vai iebrukums kādā valstī ir vai nav agresija, ar savu veto apturēt jebkuru ANO Drošības padomes lēmumu utt.). Tāpat jaunākās paaudzes ļaudis pauž neviltotu izbrīnu, kāpēc Francijai vai Lielbritānijai ir veto tiesības ANO Drošības padomē, bet Indijai – otrajai pasaules lielākajai valstij pēc iedzīvotāju skaita – nav?

Cik zināms, tad topošās valdības deklarācijā ir «paredzēts izvērtēt un reformēt lielo ostu pārvaldības modeli, kā prioritāro risinājumu paredzot to pārveidošanu par valsts kapitālsabiedrībām». Vienlaikus tiek solīts, ka attiecībā uz lielo ostu kapitālsabiedrībām tiks piemēroti «OECD valsts kapitālsabiedrību pārvaldības principi», paredzot «palielināt valsts ietekmi lēmumu pieņemšanā».

Jaunā Saeima jau ir paudusi nostāju reformēt Latvijā enerģētisko politiku, kaut vai aicinot divu mēnešu laikā pilnībā atcelt maksājumus par obligāto iepirkuma komponenti pie elektrības rēķiniem. Lai ieskicētu aprises jaunai Latvijas enerģētikas politikas arhitektūrai, ir svarīgi saprast, kāda ir Latvijas iedzīvotāju attieksme pret iespējamiem Latvijas enerģētikas attīstības virzieniem. Viens no pirmajiem jau iegūtajiem rezultātiem ir socioloģisko pētījumu centra SKDS 2018. gada decembrī veiktā aptauja (kurā piedalījās 1005 respondenti) par iedzīvotāju attieksmi pret dažādu enerģijas veidu izmantošanu.

Līdz šim visai mulsinoši un daudznozīmīgi izskatījās Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa rīcība, kad KPV LV izvirzīja Aldi Gobzemu iekšlietu ministra amatam.

Pirms kādiem diviem mēnešiem, pārslēdzot TV kanālus, nejauši pievērsu uzmanību diskusijai, kas notika Krievijas pareizticīgo TV kanālā SPAS. Diskusija bija par gaidāmo Ukrainas pareizticīgo baznīcas nodalīšanos no Krievijas pareizticīgo baznīcas, kurā piedalījās kāds visai agresīvs Krievijas Valsts domes deputāts, kam pretim viedokli pauda kāds reliģijas vēstures pasniedzējs, bet, tā kā pārraidei pieslēdzos tās vidū, tad uzvārdus nepiefiksēju.

Aizvadītā gada nogali daļa Latvijas ļaužu pavadīja ziņkārīgā tīksmē par to, ka «beidzot» tiek publiskoti lielākie PSRS VDK noslēpumi – aģentu kartītes.

Priekšvēlēšanu aģitācijas un propagandas laikā visas valdības partijas solīja izbeigt OK mafijas orģijas. Elektrības rēķini tiks attīrīti no atskaitījumiem parazītiem, kuri, piesegdamies ar atjaunojamajiem energoresursiem, iztukšo Latvijas iedzīvotāju naudas makus un atņem ienākumus Latvijas uzņēmējiem! Vēlēšanas ir pagājušas, un visa pret OIK mafiju vērstā retorika ir izplēnējusi. Tagad Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi jaunu dāvanu OIK saņēmējiem.

Tie, kas ir mācījušies fiziku, iespējams, atceras: lai izkustinātu ķermeni, ir jāpieliek spēks. Jo smagāks ir ķermenis, jo lielāks spēks būs jāpieliek, lai to izkustinātu. Savukārt ja ķermenis vai sistēma atrodas nestabila līdzsvara apstākļos, tad pat neliela spēka pielietojums var izraisīt lielas pārmaiņas – aizsāksies lavīna. Nestabils līdzsvars ir cilvēkam, kas atrodas uz nospriegotas virves bez balansiera. Dažkārt pietiek ar negaidītu spalgu troksni, kas, izraisot tikai viena muskuļa saraušanos, var izjaukt līdzsvaru. Par lielu pārsteigumu ļoti daudziem, izrādījās, ka Francijas sabiedrība 2019. gada nogalē bija nonākusi nestabila līdzsvara apstākļos.

Ziemeļkorejā viss ir vienkārši: viena partija, viens vadonis, viens – visiem kopīgs mediju ētikas regulējums. Demokrātiskās sabiedrībās nav Ziemeļkorejas vienprātības. Demokrātiskā sabiedrībā ir vienprātība par vārda un viedokļu brīvību un cilvēktiesību garantijām.

4. decembrī NATO ārlietu ministri vienprātīgi secināja, ka Krievijas Federācija ir attīstījusi un testējusi raķetes, kuras ir iekļautas ASV un PSRS 1987. gada līgumā par vidējā un tuvā darbības rādiusa raķešu likvidāciju. ASV sanāksmē pauda nostāju, ka Krievijas Federācijai tiek dotas 60 dienas, lai mainītu uzvedību, vai arī ASV izstāsies no līguma. ASV iespējamā izstāšanās no Eiropas drošībai ļoti svarīgā, bruņošanos ierobežojošā līguma nebija pārsteigums, jo jau novembra sākumā ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja par ASV nodomu izstāties no līguma par vidējā un tuvā darbības rādiusa raķešu likvidāciju.

Aizejošā Ministru kabineta komiteja konceptuāli atbalstīja valsts budžeta finansējuma – vairāk nekā 53 tūkstošu eiro – piešķiršanu mediju ētikas uzraudzības padomes izveidošanai.

Šī gada rudenī mani nedaudz izbrīnīja, kāpēc Kultūras ministrija kopīgi ar vairākiem nozares aktīvistiem histēriskā ātrumā cenšas uzkonstruēt normatīvo bāzi, lai iedalītu valsts budžeta finansējumu Mediju ētikas padomes izveidošanai un darbībai. Darbs noslēdzās ar konceptuālu atbalstu mediju ētikas uzraudzības mehānismam, bet tālākas aktivitātes, visticamāk, būs jāveic jaunajai Saeimai un jaunajai valdībai.

25. novembrī Eiropas Padome, kurā piedalās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderi, apstiprināja vienošanos par Lielbritānijas izstāšanos no ES. Lielākā daļa ES līderu ir pragmatiski ļaudis, kas labi saprot, ka draudi smagi sodīt Lielbritāniju par uzdrīkstēšanos izstāties no ES, kaut vai lai atturētu citas valstis un tautas sekot Lielbritānijas paraugam, bija tikai retorika.

30. novembrī Argentīnā ir ieplānota Eiropas Savienības un 19 pasaules ekonomiski lielāko valstu (G20) līderu sanāksme, kas ir laba platforma, lai risinātu domstarpības starp valstīm.

Francijas prezidenta Emanuela Makrona 7. novembrī teiktais intervijā radiostacijai Europe 1, kurā viņš norādīja uz nepieciešamību nākotnē, lai aizstāvētu Eiropas drošību no iespējamās Ķīnas, Krievijas un arī ASV pretdarbības, izveidot kopēju Eiropas armiju, izraisīja lielu starptautisku rezonansi. 10. novembrī, ieradies Francijā uz Pirmā pasaules kara atceres pasākumiem, ASV prezidents Donalds Tramps savā tvitera kontā izteica sašutumu par Emanuela Makrona paziņojumiem: «Francijas prezidents Makrons tikko ieteica Eiropai izveidot savu militāro spēku, lai pasargātu to no ASV, Ķīnas un Krievijas. Ļoti aizvainojoši, bet varbūt Eiropai vispirms vajadzētu maksāt taisnīgu daļu no NATO izdevumiem, kurus lielā mērā subsidē ASV!»

Šī laikam ir pirmā valdība, kuras izveidi noraka pārāk ambiciozi sastādītā valdības darbības programma.

Centrālā statistikas pārvalde paziņoja, ka 2018. gada oktobrī, salīdzinot ar 2017. gada oktobri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 3,2%. Inflācija precēm bija 3,3% gadā, bet pakalpojumiem –3,0% gadā. Lai saprastu, cik patiesi šie skaitļi ataino Latvijas ekonomisko realitāti, mēģināsim saprast, kas Latvijā visvairāk ietekmē pakalpojumu cenas.