Juris Paiders / Autori

Tagad ir sācies pilnīgi jauns mediju izklaides veids. Wikileaks plašajā pakā, kurā publiskota ASV diplomātiskā sarakste, ir jāatrod dokumenti, kas attiecas uz savu valsti. Tad jāsāk lēnām tos publiskot, vienlaikus moralizējot par to, kādi divkoši, nodevēji vai pielīdēji amerikāņiem ir vietējie politiķi.

Uzņēmējs Juris Visockis kādā no diskusijām norādīja, ka Latvijā bija izstrādātas 500 programmas, kuras bija domātas visu nozaru un visu valsts administratīvo līmeņu attīstībai, bet, kad sākās krīze, tad atklājās, ka neviena no programmām nav ieviešama, jo tās visas bija paredzētas tikai un vienīgi nemitīgas ekonomikas augšupejas apstākļiem un nesniedza nekādu vīziju par to, ko darīt, ja iestājas krīze.

Ik pa laikam atkal un atkal tiek uzdots jautājums: kāpēc Latvijā finansiālās problēmas ir tik lielas, salīdzinot ar citām Baltijas valstīm – Igauniju un Lietuvu? Bezdarba līmenis Igaunijā, Lietuvā un Latvijā ir tik līdzīgs un izskatās, ka globālās krīzes problēmas Baltiju skāra vienlīdz smagi.

Viens no pirmajiem paziņojumiem, ko sniedza jaunais izglītības un zinātnes ministrs Rolands Broks, bija viedoklis, ka skolas gaitu sākšana no sešu gadu vecuma ir pāragra. Ministrs šo problēmu intervijā laikrakstam Diena (9.11.2010.) aplūkoja no racionāla viedokļa: "Sešgadnieks ies 1. klasē, viņu aizvedīs deviņos, un pulksten divpadsmitos viņam stundas beigsies. Kur viņš paliek? Vai visās skolās ir pagarinātās grupas? Vai visās skolās viņam ir gulēšanas iespējas? Tie ir jautājumi, kas jārisina kopā ar pašvaldībām. Kaut gan jāatzīst, ka nelielajos novados bieži vien pašā skolā jau ir integrēts bērnudārzs. Bet viennozīmīgi – kamēr nav pārliecības, ka vecāki netiks nevajadzīgi apgrūtināti tikai tāpēc, lai [bērni skolas gaitas] sāktu no sešu gadu vecuma, es domāju, ka tā reforma ir drusku pāragra."

Valdības piedāvātie budžeta grozījumi vismaz pagaidām neizskatās tik dramatiski, kā to varētu gaidīt, vadoties pēc pašām pesimistiskākajām prognozēm.

Komercbanku lobiji ir guvuši kārtējo panākumu. Pat krīzes un budžeta kraha laikmetā komercbanku lobiju prasības tika uzklausītas. Tagad jau jaunā valdība rosinās komercbanku pārvaldītajiem pensiju otrā līmeņa fondiem novirzīt nevis nulli, bet 1% no sociālajām iemaksām.

Lielu daļu sabiedrības patiesi šokēja ziņa, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 29. oktobrī ierosināja maksātnespējas lietu par uzņēmumu Kolonna grupas dibinātājas un akcionāres Ieva Plaudes-Rēlingeres fiziskas personas maksātnespēju.

Nu! Izsalkušie un salstošie grūtdieņi – izvēlieties! Vai nu visām precēm cenas pieaugs par 2% (PVN palielinot no 21% līdz 23%), vai arī mēs novienādosim PVN visiem, kas izmanto pazemināto likmi. Ko teiksiet, kas kliegs skaļāk, tam būs taisnība. Tā arī jaunā valdība rīkosies! Šādi izskatās valdības finanšu politikas vienkāršots izklāsts.

Vismaz 50 000 latviešu 10. Saeimas vēlēšanās nobalsoja par Saskaņas centru. Latviešu skaits, kas nobalsoja par Saskaņas centru, varētu būt aptuveni vienāds ar latviešu skaitu, kas ir nobalsojuši par Nacionālo apvienību Visu Latvijai!/TB/LNNK.

Latvijas reputācija attiecībā pret demokrātiskajām vērtībām ir ievērojami pasliktinājusies. Tā izriet no starptautiskās preses organizācijas Reportieri bez robežām ikgadējā preses brīvības reitinga.

Šodien notiek gadskārtējā Latvijas Bankas konference, kurā tiek diskutēts par Latvijas Bankas noteikto dienaskārtību. Zināmā mērā katru rudeni notiek Latvijas bankas politikas un darbības publiska atskaite, kad ikviens konferences dalībnieks var uzdot jautājumus un paust savu viedokli par Latvijas un Eiropas Savienības ekonomiskās attīstības virzieniem.

Šā gada vasaras sākumā uzņēmēja Ieva Plaude sarīkoja dažādu reformu ideju apspriešanu. Viņa sapulcināja pie viena diskusiju galda visdažādākos ekonomisko reformu virzienu pārstāvjus, gan tos, kas rakstīja partiju programmas, gan tos, kam bija sava – alternatīva – izpratne par Latvijas ekonomikas procesiem un kam bija skaidra vīzija par to, kas un kā būtu jāreformē.

Intervijā 13. oktobra Neatkarīgajā pazīstamais uzņēmējs Raimonds Gerkens ar lielu nožēlu konstatē, ka Latvijas nacionālais bizness jau ir aizgājis pa skuju taku. Raimonds Gerkens ar rūgtumu tikai nofiksēja situāciju.

2. oktobrī vēlētāji, balsojot par jauno Saeimas sastāvu, vienlaikus izliks atzīmes arī iepriekšējai likumdevēja komandai.

Kā norādījuši vairāki Neatkarīgās lasītāji, tad rakstā Globālie spekulanti tagad pelnīs uz pārtikas cenu pieauguma (21. septembris) esmu atļāvies demonstrēt neticību tirgus ekonomikas visspēcībai.

Pēdējā laikā supermārketos var novērot interesantu parādību – vairāku produktu plaukti paliek tukši, un to vietu pārdevēji nesteidz piepildīt. It kā plauktiņā vajadzētu būt precei. Cenas zīmīte ir palikusi, bet pašas preces nav. Ļaudis, reaģējot uz pārtikas preču kāpumu, veido krājumus. Vairāki veikali momentā uzrāva cenas, bet lielveikali it kā cenas nepacēla, bet pašu preču vairs nav.

Kā jau tika norādīts vairākās kritikās par Latvijas 2010. gada priekšvēlēšanu kampaņu, partijas nodarbojas ar vairāksolīšanu, arī partijas, kas ir vai bija pie varas, sola un sola.

Izskatās, ka Latvijas iekšējās devalvācijas politikai tūdaļ būs jāsaskaras ar, iespējams, visgrūtāko pabaudījumu ekonomiskās krīzes laikā.

Laikā, kad vēl divas nedēļas valdošajām partijām ir jāsniedz optimistiskas ziņas un valdošo partiju politiķi runā par piesardzīgu atlabšanas sākumu, daudzus vienkārši šokēja ziņa, ka 2010. gada otrajā ceturksnī Latvijā bija lielākais nodarbinātības samazinājums Eiropas Savienībā.

Baltkrievijas valsts struktūras aicina Latvijas valdību un uzņēmējus izvērtēt iespēju atjaunot naftas vada darbību. Savukārt Ministru prezidents Valdis Dombrovskis aicina pārtraukt tranzīta karus, lai īstenotu šādus projektus.

Pēc tam, kad iznāca Lato Lapsas grāmata par Aināru Šleseru, starp žurnālistiem izvērtās ļoti asas debates par to, cik un vai ir pārkāpta ētika, rakstot par viena politiķa tēva pagātni.

Septembris ir mēnesis, kad apritēs jau divi gadi, kopš oficiāli sākusies globālā krīze.