Juris Paiders / Autori

Novembrī apritēja desmitā gadadiena kopš Sergeja Magņitska mīklainās nāves cietuma kamerā Maskavā. Kā šobrīd ir zināms, tad laikā, kad Sergejam Magņitskim saasinājās problēmas ar veselību, viņam laikus netika sniegta medicīniskā palīdzība, kas tad arī kļuva par viņa nāves cēloni.

5. decembrī ES statistikas iestāde Eurostat publiskoja ES dalībvalstu datus par iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmi 2019. gada trešajā ceturksnī. Latvijas plašsaziņas līdzekļi to uztvēra kā optimisma pilnu prieka vēsti. Latvijā 2019. gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada trešo ceturksni, bija straujāks IKP pieaugums nekā vidēji Eiropas Savienībā.

Pagājusī nedēļa pagāja Latvijas farmācijas karteļa atmaskošanas gaisotnē. Vispirms Konkurences padome paziņoja, ka Latvijā, salīdzinot ar citām Baltijas valstīm, ir visaugstākais aptieku uzcenojums kompensējamajiem medikamentiem.

Vērojot pēdējās nedēļas norises, izskatās, ka dažiem Latvijas redzamākajiem politiķiem pēcpusē ir iesprausta petarde, degaukla aizdedzināta un tie joņo pa politisko skatuvi cerībā, ka drudžainais skrējiens apdzēsīs degauklas liesmas. Nedēļas laikā tika savākta teju vai ceturtā daļa no parakstiem, kas nepieciešami, lai iedarbinātu Saeimas atlaišanas procedūru.

Vērojot valdošās koalīcijas izdarības, man rodas iespaids, ka apmaiņā pret pilnu rīcības brīvību savā nozarē partijas atļauj citām partijām to pārvaldītajās nozarēs darīt visu, kas tik var ienākt prātā.

Pagājušās nedēļas Rīga TV 24 raidījums Nacionālo interešu klubs tika veltīts jautājumam, vai pasludinātā cīņa pret t.s. būvniecības karteļiem ir atbilstoša Latvijas nacionālajām interesēm. Pirms vairāk nekā diviem mēnešiem Konkurences padome kopīgi ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju paziņoja, ka esot aizdomas par to, ka desmit vadošie būvniecības nozares uzņēmumi ir pārkāpuši Konkurences likuma 11. pantu, jo bija iesaistīti aizliegtu karteļu darbībās.

Lai kā tas nepatiktu mediķu arodbiedrību līderiem, bet visi Latvijas iedzīvotāji noteikti neuzskata veselības nozares darbinieku pretenzijas par tieši 20% algu pielikumu tieši šobrīd un proporcionāli visiem nozares darbiniekiem par loģisku un pamatotu lēmumu. Jebkurā gadījumā šāds vai līdzvērtīgs algu pielikums varbūt būtu attiecināms uz mazāk apmaksātajiem nozares darbiniekiem, bet noteikti nebūtu attiecināms uz augsti apmaksātajiem specializētajiem ārstiem.

Jau ir pagājuši divi mēneši, kopš Konkurences padome kopīgi ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju sniedza paziņojumu par to, ka KNAB veicis procesuālās darbības – nepieteiktus apmeklējumus jeb inspekcijas – desmit vadošajos būvniecības nozares uzņēmumos, «pamatojoties uz aizdomām par iespējamiem Konkurences likuma 11. panta pārkāpumiem, t.i., aizliegtu karteļa vienošanos». Konkurences padomes vadītāja paziņoja, ka tās rīcībā esošā informācija «liecina, ka procesā iesaistītie vadošie būvniecības jomas uzņēmumi, iespējams, vairāku gadu periodā saskaņojuši rīcību un aizliegti vienojušies par tirgus sadali un dalības nosacījumiem publisko un privāto pasūtītāju iepirkumos visā Latvijā. Šādas karteļu vienošanās ir uzskatāmas par smagāko konkurences tiesību pārkāpumu.»

Šobrīd ir aizsākusies visai plaša viedokļu apmaiņa par dažādu ministriju sagatavotiem projektiem, kas paredz ievērojami palielināt nodokļus tiem, kas izmantos automašīnas ar benzīna un dīzeļdegvielas dzinējiem. Lai gan valdības vadoši politiķi publiski atsākas no savas līdzdalības šajos projektos, taču patiesībā sagatavotie projekti, kas paredz aizliegumu sistēmu, padarot personām ar vidēji zemiem ienākumiem nepieejamu personīgo autotransportu, ir daļa no jau sagatavota projekta Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021.–2027. gadam pirmās redakcijas, kas ir nodota publiskajai apspriešanai. Galvenās līnijas jau ir iezīmētas Nacionālajā attīstības plānā, bet ministriju izstrādātie projekti vienkārši atsedz to, kā plāns tiks detalizēti īstenots.

Laikrakstā Financial Times bija publicēta burvīga karikatūra. Tālā nākotnē – pilsētā, kurā ļaudis pārvietojas ar lidojošajiem šķīvīšiem, sarunājas divi personāži. Viens saka otram: «Mans tēvs stāstīja, ka viņš visu savu dzīvi ir bijis Breksita sarunu vedējs un viņa tēvs pirms tam arī.» Smieklīga un rūgta ironija.

Līdz šim bija pierasts, ka pētnieciskā žurnālistika nodarbojas ar valdības un valstisku institūciju nelikumību un mahināciju izpēti, bet advokāti un sabiedrisko attiecību aģentūras nodarbojas, lai, pārkrāsojot melnu par baltu, meklētu attaisnojumus par valdības vai tās institūciju sastrādātajām mahinācijām.

Pagājušajā nedēļā notika nozīmīgs pavērsiens Latvijas atjaunojamo resursu enerģētikā. Latvijas Vēja enerģijas asociācija paziņoja par izstāšanos no Latvijas atjaunojamās enerģijas federācijas.

Šonedēļ Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vairākums atbalstīja priekšlikumu virzīt grozījumus Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā izskatīšanai Saeimā steidzamības kārtībā. Likumprojekts paredz no nākamā gada par četriem miljoniem eiro palielināt valsts finansējumu Saeimā pārstāvētajām politiskajām partijām. Kā galvenais arguments, lai mainītu politisko partiju finansēšanas sistēmu, tiek minēts, ka tādējādi politiskās partijas vairāk nebūs tik atkarīgas no korumpētiem sponsoriem.

To, vai zemē notiek ekonomiskā izaugsme, var noteikt, ne tikai analizējot statistikas aprēķinus par IKP izmaiņām. Ja notiek ekonomikas izaugsme, tad tai ir jāparādās kā pieaugumam uzņēmumu banku kontos, pieaugumam darba ņēmēju ienākumos un daudzos citos ar ekonomisko aktivitāti saistītos indikatoros.

9. oktobrī Turcijas bruņotie spēki kopīgi ar Sīrijas Nacionālo armiju (Turcijas apbruņotie Sīrijas nemiernieku grupējumi) sāka militāro operāciju pret Sīrijas kurdu spēkiem. Turcijas mērķis ir izveidot drošības zonu gar Turciju un Sīrijas robežu.

7. oktobrī Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta Panorāma viesojās Finanšu nozares asociācijas valdes loceklis Jānis Brazovskis. Pārraides vadītāji aicināja nozares līderi izteikties par jautājumu, vai «stīvēšanās» par Santas Purgailes virzīšanu Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja amatam pasliktinās draudus, ka kārtējā Moneyval ziņojumā par Latviju tiks izteiktas negatīvas atziņas.

Viens no galvenajiem notikumiem Ķīnas Tautas Republikas dibināšanas 70. gadadienas svinībās bija militāra parāde Pekinā. Tradicionāli Ķīnas Tautas Republikas proklamēšanas desmitgades svinības ir ļoti nozīmīgi svētki Ķīnā, kad brīvdienas ilgst visu nedēļu. Šī gada 1. oktobra militārajā parādē tika demonstrēti jauni un pilnveidoti ieroču veidi – militārie droni, bezpilota lidaparāti, zemūdens bezpilota iekārta, kā arī daudzi ballistisko raķešu veidi. Militārās parādes oficiālais mērķis bija parādīt Ķīnas sasniegumus valsts aizsardzības un bruņoto spēku veidošanā pēdējo desmit gadu laikā.

Laiku pa laikam Ziemeļvalstis mēdz visgudri pamācīt Latviju, kā mums būtu jāveido attiecības ar etniskajām, seksuālajām minoritātēm un kā būtu pariezi jāaudzina bērni. Iespējams, ka tagad ir brīdis, kad Latvija varētu izteikt stingru aizrādījumu vienai Ziemeļvalstij – Zviedrijai, ka publiska nepilngadīgas personas pārekspluatācijas demonstrēšana nerāda labu piemēru pārējai pasaulei.

Kādā no Latvijas Televīzijas ziņu pārraidēm iespraucās viens no KPV LV līderiem Atis Zakatistovs, kurš solīja un pareģoja, ka jau nākamajā gadā tiks pilnībā likvidēta un iznīcināta jebkādā Latvijas Pašvaldību savienības ietekme uz politiskajiem procesiem Latvijā.

Kā izrietēja no 15. septembra LTV raidījuma De facto konteksta, laikam nav lielāka nozieguma pret sabiedrību kā ierosināt veikt izmaiņas Konkurences likumā, paredzot mainīt sodu apmēru un to piemērošanu Konkurences likuma pārkāpšanas gadījumos. Vēl vairāk – nav lielāka nozieguma pret sabiedrību kā tad, ja Saeimas deputāts uzklausa darba devēju vai uzņēmēju organizāciju pārstāvjus un aicina Saeimas komisiju apspriest uzņēmēju organizāciju ierosinājumus.

Šonedēļ vienā starptautiskā pasākumā es LTV angliski nosaucu par valsts televīziju un uzreiz saņēmu pārmetumus no Latvijas kolēģiem, ka es kompromitējot Latvijas mediju sistēmu, jo, lūk, LTV esot sabiedriskā televīzija.

Kā liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati, 2019. gada augustā, salīdzinot ar 2018. gada augustu, vidējais patēriņa cenu līmenis Latvijā palielinājās par 3,2%.