Lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju nekad dzīvē nav bijis jāpiedzīvo ārkārtas apstākļi. Reālu ārkārtas apstākļu pieredze ir tikai visvecākajiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri piedzīvoja vēl Otrā pasaules kara laikus. Visiem pārējiem ārkārtas stāvokļa pieredzes nav.
Starptautiskā enerģētikas aģentūra pirmo reizi pēc 2008. un 2009. gada krīzes publiskojusi prognozi, paredzot, ka šogad globālais naftas pieprasījums samazināsies.
Sīrijas pilsoņu karš, kurš aizsākās 2011. gadā, palēnām tuvojas noslēguma fāzei. Pēdējie kaut cik nopietnie pret Sīrijas prezidentu Bašaru al Asadu karojošie spēki ir palikuši tikai Idlibas provincē. Tiesa, vienlaikus ar Sīrijas nemierniekiem šajā Sīrijas teritorijas daļā ir izvietoti arī Turcijas armijas spēki.
2. martā Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa valdībā uz sēdi sanāca Krīzes vadības padome, kurā tika lemts par vissteidzamākajiem ārkārtas soļiem. Viens no stingras valsts varas apņēmības demonstrēšanas soļiem bija aicinājums uzņēmējiem «neizmantot ļaunprātīgi situāciju un nepamatoti necelt cenas pirmās nepieciešamības precēm un pakalpojumiem».
Pagājušajā nedēļā Eiropas Komisija publiskoja ikgadējo ziņojumu par Latviju. EK ziņojums ir formāli neitrāls skatījums par dalībvalstu valdību paveikto, lai sasniegtu kopējos ES mērķus. Kopējie ES mērķi sadalās pa virzieniem un pa valstīm. Ikviena valsts nosaka termiņus, kādos tā sasniegs savus mērķus, un katras valsts sniegums veidos ES kopējo mērķu summu.
21. februārī Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komiteja secināja, ka «Latvija ir izveidojusi stipru un noturīgu finanšu noziegumu novēršanas sistēmu», tāpēc tā netiks pakļauta pastiprinātai uzraudzībai un iekļaušanai tā dēvētajā pelēkajā sarakstā.
Fiskālās disciplīnas padome (FDP) šī gada 18. februārī izplatīja satraucošu paziņojumu plašsaziņas līdzekļiem. Vispirms ir jāatgādina, ka FDP ir neatkarīga institūcija, kura veic ES fiskālās disciplīnas nosacījumu ievērošanas uzraudzību. FDP vada ilggadējā Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja un Latvijas Universitātes profesore Inna Šteinbuka. FDP norāda, ka «Latvijā jau otro gadu pēc kārtas klimata apstākļi ziemā ir siltāki par normu. Tas ietekmē veiktspēju siltumenerģijas tirgū un mežizstrādes nozarēs, un paredzams, ka arī turpmākos gados šis globālais faktors saglabās negatīvu ietekmi uz ekonomikas izaugsmi mūsu valstī». Šeit slēptā formā tiek pateikts, ka siltuma ražošana Latvijas rūpniecībā ir ar tik lielu ietekmi, ka vairākas siltās ziemas pēc kārtas var sagraut Latvijas IKP izaugsmi un attīstību.
Kā liecina ES statistikas pārvaldes Eurostat publiskotie dati, Latvija 2019. gadā bija viena no ES dalībvalstīm ar vissliktākajiem eksporta izmaiņu rādītājiem. 2019. gadā, salīdzinot ar 2018. gadu, Kipras eksporta apjoms samazinājās, Igaunijā un Beļģijā eksporta apjoms palika nemainīgs, bet Latvijā, Vācijā, Grieķijā un Slovākijā eksports pieauga tikai par 1%. Pēc eksporta izmaiņām 2019. gada laikā Latvijai bija dalīta ceturtā vieta no sliktākā gala.
Latvijas informatīvajā vidē ļoti klusi tika sagaidīts Centrālās statistikas pārvaldes iekšzemes kopprodukta pieauguma ātrais novērtējums par 2019. gada 4. ceturksni.
Izglītības un zinātnes ministrija ir sagatavojusi konceptuālo ziņojumu par augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņu, kas ir iesniegts valdībā apstiprināšanai. 8. februāra LTV pārraidē Panorāma tika iekļauts sižets par Tartu universitāti, kurā tika apgalvots: «Kamēr Latvija vēl tikai plāno vērienīgas reformas augstākajā izglītībā un tās pārvaldībā, Igaunijas augstākās izglītības iestādes jau izrāvušās starptautisko reitingu augšgalā.» No sižeta izrietēja aicinājums nekavēties ar reformām augstākajā izglītībā. Igaunija reformēja un tagad plūc laurus! Reformēt un ātri!
3. februārī Neatkarīgajā tika publicēta intervija ar aizsardzības ministru Arti Pabriku. Ministrs izteicās par rīcību iespējamās X stundas gadījumā. X stunda ir termins, ar kuru Latvijā tiek diplomātiskā formā nomaskēts iespējamais Latvijas un Krievijas militārais konflikts.
Vakar tika izplatīti Transparency International veidotā Korupcijas uztveres indeksa 2019. gada rezultāti, kuros atklājās, ka korupcija ir sagrauzusi pašreizējo valdību tāpat kā tārpi – vecu beku. Padomājiet tik!
Šodien notiek Eiropas Centrālās bankas (ECB) padomes sēde, kurā, visticamāk, tiks pieņemti lēmumi turpināt eirozonas ekonomikas stimulēšanu. Paredzams, ka tiks turpināta pērn novembrī atjaunotā finanšu aktīvu iegādes programma. Iemesls ir visai liela nedrošība par ekonomikas attīstību.
15. janvārī ASV prezidents Donalds Tramps un Ķīnas vicepremjers Liu He parakstīja tirdzniecības vienošanos, kura pārtrauca ASV un Ķīnas tirdzniecības attiecību pasliktināšanos. ASV prezidents panākto vienošanos nosauca par pirmās fāzes līgumu, kura primārais uzdevums ir samazināt spriedzi Ķīnas un ASV attiecībās un vienlaikus mazināt globālās bažas un riskus par ASV un Ķīnas attiecību tālāku pasliktināšanos.
14.janvārī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja Santa Purgaile tikās ar Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas deputātiem. Saeimas komisija tika iepazīstināta ar banku un apdrošināšanas sektora darbības rezultātiem 2019. gada ceturtajā ceturksnī, kā arī tika informēta par to, kā ASV Ārvalstu aktīvu kontroles biroja noteiktās sankcijas var ietekmēt Latvijas finanšu sektoru.
Latvijā šā gada janvārī stājās spēkā jūtams akcīzes nodokļa pieaugums degvielai. Benzīnam akcīzes nodoklis tika palielināts no 0,476 eiro līdz 0,509 eiro par litru, bet dīzeļdegvielai – no 0,372 eiro līdz 0,414 eiro par litru. Taču tas nav vienīgais valdības solis, lai stimulētu inflāciju un degvielas cenu pieaugumu. No 1. janvāra minimālais biodegvielas piejaukums benzīnam tika palielināts no 5% līdz 10%. No šī gada aprīļa Latvijā minimālais biodegvielas piejaukums dīzeļdegvielai būs jāpalielina no 5% līdz 7%. Piejaucot fosilajam benzīnam lielāku daudzumu etilspirta, benzīna cenas šā gada janvārī pieauga vidēji par diviem centiem litrā.
20. decembrī skatījos BBC pasaules ziņas. BBC starptautisko ziņu TV kanāls ir pasaules līderis gan popularitātes, gan ietekmes ziņā. Viens no ziņu sižetiem bija par protestiem pret jaunākajām izmaiņām Indijas konstitūcijā, kuras paredz, ka uz Indijas pilsonību varēs pretendēt visi kaimiņvalstu bēgļi, kuri nav musulmaņi.
ASV Ārvalstu aktīvu kontroles birojs pret Ventspils brīvostu sankcijas noteica 9. decembrī, bet jau 18. decembrī, ļoti negaidīti, sankcijas tika atceltas. Negaidīti tāpēc, ka tieši divas stundas, pirms tika publiskots amerikāņu lēmums atcelt sankcijas pret Ventspils brīvostu, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja lēmumu, lai visas Ventspils brīvostas funkcijas nodotu jaundibinātai valsts akciju sabiedrībai Ventas osta.
Vairākiem valdošās koalīcijas politiķiem nagi niez sarīkot atkārtas vēlēšanas Rīgā. Daudziem šķiet, ka tieši tagad ir pienācis tas vēsturiskais brīdis, kad ir iespējams pārtraukt Saskaņas un Gods kalpot Rīgai ilgo valdīšanas laiku Latvijas galvaspilsētā.