Līga Nestere-Nikandrova / Autori

Rolands Cepurītis ir vien 31 gadu jauns, taču ar ļoti daudzpusīgu darba un studiju pieredzi – ieguvis doktora grādu, praktizējies un strādājis Norvēģijā, Somijā, Amerikā un vairākos uzņēmumos Latvijā, visu līdzšinējo darba mūžu sasaistot ar betonēšanas lauciņu, tādējādi kļūstot par vienu no zinošākajiem betona speciālistiem Baltijā.

Rēķināt, lasītprasmi, rakstītprasmi, datorprasmi, svešvalodas un citas noderīgas zināšanas mēs apgūstam vai pilnveidojam formālās izglītības ceļā, apmeklējot mācību iestādi. Taču darba tirgū augstā vērtē ir daudzpusīgas personības – ne tikai cilvēki, kuri, piemēram, pārzina augstāko matemātiku, māk metināt, prot piecas svešvalodas, bet kuriem piemīt spēja sadarboties, izrādīt iniciatīvu, kuri ir kreatīvi, māk uzklausīt, ir atbildīgi un piemīt citas sociālās kompetences. Un šīs kompetences palīdz attīstīt neformālā izglītība (rakstā akcents uz jauniešiem) – tā arī ir mācīšanās, bet nevis skolas solā, bet praktiski darot.

Līdz šā gada 10. augustam darba devēji Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) filiālēs var iesniegt pieteikumus, lai uz sešiem mēnešiem piedāvātu darba vietu savā uzņēmumā jauniešiem bezdarbniekiem ar profesionālo vai augstāko izglītību.

Sociālo tīklu caurlūkošana, lai izvērtētu potenciālo darbinieku, ir arvien augošāka tendence personāla atlases speciālistu un darba devēju ikdienā.

No 1. augusta darbu Jelgavas bērnu sociālās aprūpes centrā sāks tā jaunā direktore Inese Kovaļevska.

Viesturu un Jāni Kuļikovskus saista ne vien radnieciskas saites – viņi ir brāļi, bet arī kopīgs bizness: abi kopš 2015. gada vada uzņēmumu Alfa Finance grupa, strādājot veiksmīgā tandēmā – Viesturs, kuram ir bagātīga zināšanu buķete finanšu un investīciju jautājumos, ir uzņēmuma pieredzes balsts, bet jaunākais brālis ir ideju ģenerators, uzņēmuma enerģijas lādiņš.

Darba devēji atspērušies cenšas vēlreiz un vēlreiz uzsvērt, ka viņiem vajadzīgi informācijas tehnoloģiju (IT), dabaszinātņu un inženierzinātņu nozares speciālisti.

2016./2017. akadēmiskajā gadā augstskolās un koledžās studēja 82 914 studenti, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas pārskats par augstāko izglītību. Statistika parāda jau visiem zināmo faktu – studējošo nekļūst vairāk, tomēr augstskolu un koledžu skaits kopš 2008. gada palicis gandrīz nemainīgs. Vietējo studentu skaita sarukumu nedaudz kompensē ārvalstnieki – viņu skaitam gan ir tendence pieaugt.

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) turpina apmācīt darba devējiem vajadzīgos speciālistus Apmācībā pēc darba devēja pieprasījuma un Apmācībā pie darba devēja (praktiskā apmācība). Apmācība pēc darba devēja pieprasījuma ir iespēja darba devējam apmācīt savam uzņēmumam nepieciešamos speciālistus jebkurā licencētā profesionālās pilnveides, profesionālās tālākizglītības vai neformālās izglītības programmā.

Vēlme nopelnīt naudu, lai varētu iegūt autovadītājas apliecību, bija galvenais Anastasijas Siļonovas dzinulis pieteikt sevi darba tirgū. Viņa tobrīd nemeklēja darbu ilgtermiņam – nedaudz pastrādāt, iegūt pieredzi, sapelnīt naudu iecerētajam mērķim, un viss.

Valsts augstskolu rektori par savām algām nudien nevar sūkstīties – lielāko augstskolu vadītāju atalgojums pat ir krietni lielāks nekā izglītības ministram, Ministru prezidentam un Valsts prezidentam. Turklāt rektori paspēj ne tikai pildīt tiešos pienākumus, bet iegūt ievērojamus ienākumus, darot arī citus darbus, kā arī daži saņem vēl pensiju, kuru apmērs vidusmēra pensionāram ir nesasniedzams sapnis.

Darba devēju izglītības iestāžu Top 10 pašā augšgalā ir Rīgas Tehniskā universitāte (RTU), liecina Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) un karjeras portāla Prakse.lv aptauja. Taču gadu no gada pieaug to uzņēmēju skaits, kas rekomendē izvēlēties arī kādu no profesionālajām skolām, jo to audzēkņi arvien labāk tiek sagatavoti reālajai darba videi. Tāpat darba devēji mudina jauniešus izvēlēties apgūt datorzinātnes – vajadzība pēc šīs jomas pratējiem kļūst arvien lielāka.

Ķīmiķi darba tirgū ir uz izķeršanu – viņus vajag gan farmācijas, gan ķīmijas, gan būvniecības uzņēmumiem gan Latvijā, gan darba netrūks arī ārvalstīs, tomēr, kā liecina izglītības iestāžu uzņemšanas statistika, jaunieši nestāv rindām, lai apgūtu šo profesiju. Piemēram, Latvijas Universitātē pērn ķīmiju vēlējās apgūt 239 reflektanti (uzņemti tika 76) – tas ir trīs līdz četras reizes mazāk nekā jauniešu populārajās programmās, piemēram, juristos, ekonomistos.

Šobrīd notiek dokumentu pieņemšana augstskolās un koledžās. Taču nav noslēpums – liela daļa jauniešu savu izvēli izdara pēdējā brīdī, līdz galam neizvērtējot savas intereses un iespējas, bet seko bara principam – studē to, kas skaitās prestiži, iestājas turpat, kur klasesbiedri, izpilda vecāku gribu.

Jau pāris gadus caur dažādu aktivitāšu, pasākumu rīkošanu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) jomā strādājošie uzņēmumi cenšas lauzt iesakņojušos stereotipus, ka nozare ir tikai puišu darbības lauciņš un ka IKT nozīmē datorspeciālistus fanātus, kuriem dators ir visa viņu dzīve. Microsoft Latvia vadītāja Renāte Strazdiņa ir spilgts apliecinājums tam, ka iepriekšminētie pieņēmumi ir maldīgi – viņai no IKT virzieniem vissaistošākā šķiet sistēmu analīze, bet, aizverot darba vietas durvis, viņa moderno tehnoloģiju pasauli nomaina pret rosīšanos savā lauku mājā.

27 profesionālajās izglītības iestādēs sākusies uzņemšana mācībām Jauniešu garantijā, proti, jauniešiem bez maksas viena gada laikā ir iespēja apgūt kādu no 34 profesijām. Uzņemšana Jauniešu garantijā notiks pēdējo reizi.

Saruna ar izglītības un zinātnes ministru Kārli Šadurski – 10 ekspresjautājumi, 10 atbildes. Intervijas pirmā daļa publicēta 13. jūnija avīzes numurā.

Kārtējais mācību gads ir noslēdzies, klāt izlaidumu laiks. Neatkarīgā uzrunāja divu ģimnāziju direktores, lai uzzinātu, kā gads aizritējis skolām, kā tām klājas ilgi aprunāto reformu virpulī un kādus nākotnes plānus kaļ jaunieši – ģimnāziju absolventi.

2017. gadā par valsts budžeta līdzekļiem tiek finansētas 23 482 budžeta vietas augstskolās.

Saruna ar izglītības un zinātnes ministru Kārli Šadurski – 10 ekspresjautājumu, 10 atbilžu.

Rudenī no Latvijas malu malām jaunieši dosies studēt uz Rīgu. Aktuāls kļūs ne tikai mācību process, bet arī jautājums – kur dzīvot. Ideāli, ja studentam mājvietu var dot kāds galvaspilsētā dzīvojošs tuvinieks vai draugs. Taču, ja šāda opcija nav iespējama, atliek divi varianti – mitināties dienesta viesnīcā (izdevumi, sākot no 50 eiro mēnesī, taču īpaša komforta istabiņās īres maksa var pat četrkāršoties) vai īrēt istabu vai dzīvokli (vismaz 150 eiro mēnesī, neskaitot komunālos maksājumus).

Lai arī mūsdienu jaunieši ir izauguši kopā ar planšetēm, mobilajiem telefoniem, datoriem un ar tiem māk rīkoties ļoti prasmīgi, taču šīs ierīces viņi galvenokārt izmanto tikai izklaidei, proti, jauniešu digitālās prasmes «iestrēgušas» izklaides sfērā, viņiem iztrūkst pilnvērtīgu zināšanu un iemaņu par jēgpilnu tehnoloģiju izmantošanu, secināts digitālās izglītības iniciatīvā Samsung Skola nākotnei. Taču tieši digitālās prasmes ir viena no top kompetencēm darba tirgū – māka spēlēt virtuālās spēlītes vai prasme attēlu ievietot Instagram nebruģēs karjeras ceļu.