Līga Nestere-Nikandrova / Autori

Jaunieši ir iestrēguši izklaides sfērā, un tikai nedaudz vairāk kā puse uzskata, ka viņu darbošanās digitālajā vidē ir jēgpilna, atzīstot, ka, piemēram, pat Word vidē viņu zināšanas nav ļoti labas, liecina digitālās izglītības iniciatīvas Samsung Skola nākotnei aptauja. Ar mērķi paplašināt jauniešu zināšanas un veicināt jēgpilnu digitālo prasmju izmantošanu, atklāta tiešsaistes programma Skolēna digitālais IQ. Apmācību programma bez maksas pieejama vietnē www.skolanakotnei.lv.

Nomāktība, depresīvs noskaņojums, bezmiegs, nogurums, darbspēju pasliktināšanās – šie ir raksturīgākie simptomi izdegšanas sindromam.

14. oktobrī Rīgā notiks ikgadējā specializētā izstāde Days of International Education (Starptautiskās izglītības dienas). Izstādē būs pārstāvētas vairāk nekā 70 mācību iestādes no Lielbritānijas, Nīderlandes, Dānijas, Krievijas, Beļģijas, Čehijas, Šveices, Ķīnas, ASV, Somijas, Spānijas, Austrālijas un citām pasaules valstīm. Ieeja bez maksas.

Gana daudz Latvijas iedzīvotāju ir ieciklējušies, ka visu savu darba mūžu nodzīvos vienā profesijā un mācīties vajag tikai jaunajiem. Taču darba tirgus ir mainīgs – rodas vajadzība pēc jaunām prasmēm, zināšanām, dažas profesijas izzūd pavisam, to vietā nāk jaunas. Lai palīdzētu noturēties apritē un celt savu konkurētspēju, starts ir dots projektam, kurā aicināts piedalīties ikviens strādājošais vai pašnodarbinātais vecumā no 25 gadiem – viņam būs iespēja paaugstināt savu kvalifikāciju vai apgūt pavisam jaunu specialitāti. Pirmā pieteikšanās izsludināta četrās tautsaimniecības nozarēs, kurās pašlaik visvairāk trūkst kvalificētu darbinieku.

Angļu valodas zināšanas mūsdienu darba tirgū ir pašsaprotama prasme, daudz lielāka pievienotā vērtība ir darbiniekam, ja tas zina vismaz trīs svešvalodas, tostarp kādu no skandināvu valodām. Savu nozīmi nezaudē arī krievu valoda – gribam to vai nē, tā ir svarīga, strādājot Latvijā.

Modernās tehnoloģijas kļuvušas par cilvēku neatņemamu ikdienas sastāvdaļu, tās ienes arī pārmaiņas darba tirgū, sākot no personālatlases, līdz darba ikdienai, kad dažādu speciālistu pienākumus sāk pildīt roboti. Tele2 Personālvadības departamenta direktore Aija Bite-Ozere uzskata, ka Latvijā tik drīz pasaules vēsmas nejutīsim, jo roboti prasa gana lielas investīcijas, un, kā liecina uzņēmuma aptauja, šobrīd vien 5% Latvijas darba devēju būtu gatavi pusi no saviem darbiniekiem aizstāt ar robotiem.

Statistikas dati liecina, ka līdz 2020. gadam lielu daļu darbaspēka veidos millennials jeb Y paaudzes darbinieki. Tie ir ļaudis, kas dzimuši laika posmā no 1977. gada līdz 1997. gadam. Viņi darba tirgū jau nedaudz apbružājušies, ambiciozi, grib visu ātri un uzreiz, ar gana labām digitālajām prasmēm, ar vēlmi būt līderiem, šai paaudzei tiek piedēvēts milzīgs nākotnes potenciāls, taču viņi ir visnelojālākie darbinieki – jūtot, ka viņus nenovērtē, var ātri pārtraukt darba attiecības, mileniāļu paaudzi raksturo konsultāciju un personāla atlases uzņēmuma Fontes vecākā konsultante Olga Dzene.

Šo sestdien no pulksten 11.00 līdz 13.30 Eiropas Savienības (ES) mājā ES institūciju darbinieks Briselē Uldis Šalajevs bezmaksas vieslekcijas laikā izklāstīs stratēģijas, kārtojot Eiropas Savienības Eiropas Personāla atlases biroja (EPSO) atklāto konkursu datorizēto priekšatlases daudzizvēļu testus. Īpaša uzmanība tiks pievērsta vienam no EPSO testa praktiskajiem uzdevumiem – darbs grupā.

Valdība ir devusi zaļo gaismu studējošo un absolventu reģistra ieviešanai. Pirmoreiz augstskolas datus sniegs līdz 2017. gada 31. decembrim.

Latvijas Universitātes (LU) un citu augstskolu studenti līdz 6. oktobrim var pieteikties LU fonda mecenātu stipendijām 2017./2018. akadēmiskajam gadam, aizpildot tiešsaistes pieteikuma anketu un pievienojot nepieciešamos dokumentus LU fonda mājaslapā www.fonds.lv.

Zoja Nesterova jau kopš bērnības ir iepazinusi medicīnas pasauli – viņas abi vecāki ir ģimenes ārsti, un Zoja gana bieži viesojusies viņu darbavietās, principā viņa ir izaugusi vidē, kur pacienti, zāles, slimnieku aprūpe ir ikdiena. Jau skolas laikā Zoja skaidri zināja, ka turpinās vecāku iestaigāto ceļu, vienīgi pamainot specialitāti – viņa kļuva par ergoterapeiti: speciālistu, kas palīdz pacientiem, piemēram, pēc insulta, smagām traumām, no jauna apgūt ikdienai nepieciešamās iemaņas.

«Man patiesi patīk komunicēt ar cilvēkiem, manī ir nerimstoša vēlme izzināt, apgūt ko jaunu, esmu zinātkāra, kā arī manā profesijā nav vienveidīgu, vienmuļu darba dienu,» stāsta farmaceite Ivanda Krastiņa. Tieši šie minētie aspekti ir būtiskākie, kas Ivandu piesaista savā specialitātē, kurai viņa ir uzticīga jau 16 gadu. Ivanda ir pārliecināta, ka arī nākotnē viņa un farmācija būs neatdalāmas viena no otras.

Laikam pārāk dziļi manī ir iesēdies stereotips par tipisku skolotāju, jo, pirmo reizi satiekot Justīni Āboltiņu – dzirkstošu, smaidīgu, atraktīvu, pozitīvu, enerģijas pārpilnu, man šķita, ka viņa varētu rosīties reklāmā, mārketingā, sabiedriskajās attiecībās, mākslas vai kādā tamlīdzīgā jomā, bet patiesībā viņa par savu sirds darbu ir izvēlējusies pedagoga profesiju. Viņai stāstot par savām darba gaitām, var sajust, cik ļoti viņa lepojas ar to, ko dara – Justīne ir gandarīta, ka ir skolotāja.

12. septembrī no pulksten 10 līdz 13 Jelgavas tehnikuma telpās norisināsies Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) rīkotais vakanču gadatirgus, kurā darba meklētāji varēs vienuviet tikties ar darba devējiem klātienē, lai vienotos par iespējamo darba attiecību uzsākšanu. Ieeja ir bez maksas.

«Latviešu valoda ir sarežģīta, to apgūt ir grūti, bet es mācos,» saka bulgāriete Sņežina Kazakova, kura ir apņēmības pilna ar laiku tekoši iemācīties runāt mūsu valsts valodā. Nevar viņai neticēt, jo līdz šim Sņežinai mērķtiecības, gribasspēka un uzdrīkstēšanās nav trūcis – viņa ir gan krasi nomainījusi savu darbošanās sfēru: no ķīmiķes un pedagoģes ienākot loģistikas nozarē, gan spējusi no pārdošanas speciālistes izaugt līdz vadītājai, kā arī mainīt savu dzīvesvietu, no Bulgārijas pārceļoties uz Latviju.

Pavisam drīz klāt būs 1. septembris un sāksies jauns mācību gads, tomēr daudzām skolām joprojām nav izdevies aizpildīt brīvās vakances.

60% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju nezina, cik pelna viņu kolēģi, liecina darba portāla CV Market veiktā aptauja.

Jau divus gadus Lelde Zemīte par savām pagaidu mājām sauc Spāniju – uz šo zemi viņu aizveda profesionālie ceļi jeb darbs uzņēmumā Runway Latvia. Taču viņa ir pārliecināta, ka nākotnē noteikti atgriezīsies savā dzimtenē, līdzi ņemot arī bagātīgu pieredzes bagāžu. Viņa divus gadus ir strādājusi arī Norvēģijā, apgūstot vietējo valodu. Lelde uzskata, ka tieši svešvalodu (ne tikai angļu) zināšanas ir viens no galvenajiem stūrakmeņiem, veidojot karjeru jebkurā sfērā.

Latvijas zemnieku dārzos šobrīd ir svaigo dārzeņu un ogu pārpilnība – ir īstais ražas laiks. Daļa produkcijas tiek nogādāta galvaspilsētas kundēm Rīgas Centrāltirgū – šobrīd tirdzniecības stendi ir viskrāsainākie un lauku labumiem bagātīgākie.

«Labāk, lai latvietis brauc strādāt uz Igauniju un igaunis uz Latviju nekā darba gaitas uzsāks tūkstoš kilometru prom no dzimtenes, paņemot līdzi savu ģimeni un, visticamāk, savā valstī vairs neatgriežoties,» motivāciju iesaistīties pārrobežu sadarbības projektā, lai veicinātu nodarbinātību, pamato Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis.

Pēc trīs nedēļām Ralfs Rogaļevs pievienosies kuplajam studentu pulkam – viņš jau nešaubīgi vairākus gadus zināja, ka studēs mehatroniku. Šo sapni viņš tūliņ sāks piepildīt. Taču viņa vēlmju un ieceru arsenālā ir arī vēl citas realizējamas idejas. Piemēram, viņš ir apņēmības pilns kopā ar uzticamajiem komandas biedriem skolas laikā radīto skolēnu mācību uzņēmumu Light Up pārnest uz reālo biznesa vidi un ar savu produktu būt zināmam eksporta tirgos. Šobrīd vēl notiek pareizā ceļa un veida meklēšana, kā to izdarīt, taču eksperti atzinuši – idejai potenciāls ir. Tā ka – tikai uz priekšu!

Profesionālajās izglītības iestādēs visā Latvijā līdz augusta beigām turpinās dokumentu pieņemšana Jauniešu garantijas izglītības programmās, kurās bez maksas var iegūt darba tirgū pieprasītu profesiju tikai viena gada laikā. Jaunieši vecumā no 17 līdz 29 gadiem, kuri nestrādā, var pieteikties mācībām, izvēloties kādu no 34 profesijām, kas izraudzītas sadarbībā ar darba devējiem.