Hakeriem ir kļuvis izdevīgāk savā labā izmantot cilvēku nezināšanu un neapdomību, nevis tērēt daudz vairāk laika un lauzt IT aizsardzības sistēmas, secina digitālās drošības eksperti.
Kristīna Virse pirms vairāk nekā gada kļuva par Velsas korgija Mārlija saimnieci. Suņa ienākšana mājās diezgan būtiski mainīja Kristīnas dienu ritējumu – tās bija jāpielāgo arī jaunā ģimenes locekļa vajadzībām, turklāt četrkājainais draugs iedvesmoja startēt uzņēmējdarbībā.
Valsts izglītības informācijas sistēmas (VIIS) attīstības ietvaros tiks paplašināta VIIS augstākās izglītības sadaļa, izveidojot studējošo un absolventu reģistru – to paredz Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātie grozījumi Augstskolu likumā, ko atbalstījis Ministru kabinets.
«Tas ir laimīgs cilvēks, kas jau skolas laikā skaidri zina savu nākotnes profesiju,» secina Kristīne Jučkoviča. Lielākajai daļai cilvēku šis jautājums liek palauzīt galvu. Arī Kristīnei.
Trūkst informācijas, pārāk liela birokrātija, tiesiskā regulējuma neskaidrības, pārāk neliels uzņēmums – šie ir galvenie argumenti, kāpēc darba devēji nav ieinteresēti iesaistīties darba vidē balstītu mācību (DVB) īstenošanā.
Pēc Brexit balsojuma Latvijas un Lielbritānijas ekonomiskās attiecības nav pasliktinājušās, kompānijas BDO Latvia rīkotajā diskusijā par Brexit ietekmi uz Latvijas uzņēmējdarbību akcentē ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens. Taču ir virkne neskaidrību, kā tirgus attiecības veidosies, kad Apvienotā Karaliste atdalīsies no Eiropas Savienības (ES), – par to ir satraukušies Latvijas uzņēmēji. Savukārt attiecībā uz Lielbritānijā dzīvojošajiem tautiešiem nav lielu ilūziju, ka gaidāmā izstāšanās liks viņiem krāmēt koferus un doties mājup.
Izglītošanās process nebeidzas ar iegūtu augstskolas vai kādas citas izglītības iestādes diplomu. Šo sevis pilnveides procesa nepārtrauktību pieprasa mainīgais darba tirgus – ja cilvēks, gadiem ejot, nevēlas izkrist no aprites, ir sevi jāattīsta, jo jebkuras zināšanas ar laiku noveco, uzskata BALTAS Personāla direktore Viktorija Puzo. Ja cilvēks savā attīstībā stāv uz vietas, agri vai vēlu viņa vietā atradīsies kāds ar svaigāku zināšanu buķeti.
Septembrī Latvijā jau otro gadu pēc kārtas noritēs Eiropas Sporta nedēļa (ESN), kuras mērķis ir vairot izpratni sabiedrībā par aktīva dzīvesveida ieguvumiem ne vien veselībai, bet arī produktivitātei skolā un darbā, kā arī motivēt cilvēkus vairāk un biežāk būt kustīgiem, nodarboties ar sportu.
Pirms deviņiem gadiem Maksims Livšins, pastaigājoties Rīgas ielās, nonāca līdz vienam no Double Coffee restorāniem. Tolaik vēl esot darba meklējumos, Maksims nolēma ieiet un apjautāties, vai uzņēmumam ir vajadzība pēc jauniem darbiniekiem. Atbilde bija pozitīva. Kā pats Maksims smejoties teic – staigājot pa ielām, viņam izdevās atrast darbu.
Jau trešo gadu atbalstīt studentus – izcilniekus (vidējā atzīme nedrīkst būt zemāka par 9,5 ballēm) nolēmusi pilnsabiedrība Rīgas mikroautobusu satiksme (RMS), piedāvājot viņiem bez maksas braukt minibusos.
Mārtiņa Pūpola vārds daudziem noteikti saistās ar modes pasauli – viņš sevi šajā sfērā plašākai publikai pieteica 18 gadu vecumā ar savu pirmo modes skati. Taču viņā mutuļojošā enerģija mudinājusi izzināt arī daudzas citas jomas. Viņš ir pārliecināts, ka kūtrums nav sabiedrotais ceļā uz panākumiem – ir jāmēģina, jāklauvē pie daudzām durvīm, jādeg par savu ieceri. Lai arī mode allaž būs viņa sirdslieta, šobrīd vairāk viņš sevi saredz kā uzņēmēju, kam ideju pilnas kabatas.
Lai cilvēki, kuri nevar atrast darbu savā pagastā vai pilsētā, varētu sākt strādāt pie attālākiem darba devējiem Latvijā, Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) īsteno nodarbināto personu reģionālās mobilitātes veicināšanas pasākumu.
Vairums augstskolu izsludinājušas papildu uzņemšanu pamatstudijās un reflektantu pieteikumus gaida līdz augusta vidum vai pat septembrim. Ir iespējams vēl pieteikties arī budžeta grupā.
Nesen dziedātāja Liene Šomase ar savu skanīgo balsi priecēja Auces novada svētku apmeklētājus. Koncerta laikā viņa ne tikai izpildīja tautā labi zināmas dziesmas, bet arī izsolīja savu skatuves tērpu.
Vēl mēnesi turpinās uzņemšana Jauniešu garantijas izglītības programmās, kurās gada vai pusotra gada laikā bez maksas var iegūt profesiju. Projekts tiek īstenots jau trešo gadu, un līdz šim Jauniešu garantijas ietvaros profesiju apguvuši 2786 izglītojamie. Aptuveni katrs otrais pēc mācībām atradis sev darbu.
Viesturs Višinskis un Dainis Lēģeris bārmeņa ampluā ir uzkrājuši vairāk nekā 20 gadus ilgu darba rūdījumu. Abiem profesija ir sirds darbs, un viņi to raksturo kā ļoti piesātinātu un aizraujošu, taču vienlaikus piebilst – bez nelielas sūruma piegaršas arī šajā specialitātē neiztikt, jo būt mundrā formā 12 stundu ilgu darba dienu klientu mutuļojošā vidē ir izaicinoši.
Nacionālie bruņotie spēki aicina jauniešus ar vidējo un augstāko izglītību izvēlēties militāro karjeru un bez maksas studēt Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā, lai apgūtu virsnieka profesiju.
Darbs bankā šķiet vilinošs daudziem jauniešiem – to apliecina gan nezūdošā interese ēnot kādu no bankas darbiniekiem ikgadējā Ēnu dienā, gan lielais praktikantu pieplūdums.
Gada pirmajos sešos mēnešos reģistrēts teju par 1000 jauniem uzņēmumiem mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt likvidēto uzņēmumu skaits audzis par vairāk nekā 800, liecina Lursoft aprēķini.
Kā liecina šā gada augstskolu uzņemšanas statistika, liela daļa jauniešu vēlas kļūt par juristiem, ekonomistiem, žurnālistiem, sabiedrisko attiecību speciālistiem.