Līga Nestere-Nikandrova / Autori

Viesnīcu, lidojumu rezervēšana internetā mūsdienās ir ierasta prakse. Pāris klikšķi, un rezervācija veikta.

Ritvars un Hildegarde Graumaņi pirms vairāk nekā gada nolēma kļūt par viesģimeni – viņi savā ģimenē uzņēma tobrīd 17 gadu veco Alberto no Itālijas, kas bija nolēmis gadu mācīties Latvijā. Graumaņi stāsta, ka jaunieša ienākšana ģimenē sniegusi daudz pozitīvu emociju un būtisku pieredzi.

Vasaras mēneši ir aktīvs prakses laiks – jauniešiem tā ir iespēja gūt reālāku priekšstatu par izvēlēto specialitāti, iepazīt potenciālo darba vietu un arī nopelnīt (daļa uzņēmumu par praksi maksā). Uzrunātie darba devēji norāda, ka no praktikantiem sagaida degsmi, savādāk produktīva sadarbība, visticamāk, neveidosies.

Pirms 12 gadiem Oļegs Karpušenko absolvēja Rīgas Komercģimnāziju un iesniedza dokumentus Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU). Tā kā līdz studiju uzsākšanai bija nepilni divi mēneši, Oļegs nolēma nevis laiski pavadīt vasaru, bet piepelnīties. Viņš pieteicās darbā McDonald’s ar domu, ka tur pastrādās tikai 1,5 mēnešus un viss.

Aptuveni 70% ikdienā radušos atkritumu, tostarp papīru, kartonu, plastmasu, stiklu, nolietotās elektroierīces, riepas, baterijas, akumulatorus, var pārstrādāt, savukārt organiskos atkritumus – banānus, kartupeļu mizas, kafijas biezumus – kompostēt, skaidro AS Latvijas Zaļais punkts direktors Kaspars Zakulis. Pareizi šķirojot atkritumus, cilvēks var samazināt izdevumus par nešķiroto sadzīves atkritumu izvešanu, jo šķirotie atkritumi tiek savākti bez maksas.

Kristiāns Lancmanis godīgi atzīst, ka skolā viņš nebija priekšzīmīgākais un pareizākais skolnieks, taču viss krasi mainījās, kad viņš uzzināja par iespēju dibināt skolēnu mācību uzņēmumu (SMU). Biznesa vides izzināšana viņu patiesi aizrāva, un Kristiānā radās pārliecība, ka ar uzņēmējdarbību vēlas saistīt savu nākotni. Jau 11. klasē viņš nodibināja savu uzņēmumu.

Jaunākais pētījums par augstākās izglītības eksporta ekonomisko nozīmi un ietekmi Latvijā liecina, ka tā ir strauji augoša Latvijas tautsaimniecības pakalpojumu nozare, norāda biznesa augstskolas Turība attīstības un starptautiskās sadarbības prorektors Imants Bergs. Skaitļi šajā nozarē runā paši par sevi – 2015./2016. studiju gadā augstākās izglītības eksporta nozares radītā pievienotā vērtība Latvijas tautsaimniecībā ir 148 miljoni eiro (0,61% no IKP, Daunis Auers, Sergejs Gubins, pētījums Augstākās izglītības eksporta ekonomiskā nozīme un ietekme Latvijā, 2016).

Sākusies uzņemšana Jauniešu garantijas izglītības programmās, kurās gada vai pusotra gada laikā bez maksas var iegūt darba tirgū pieprasītu profesiju. Mācības rudenī aicina uzsākt 37 profesionālās izglītības iestādes, piedāvājot apgūt gandrīz 100 dažādu profesiju.

Sekmēt brīvprātīgo darbu un veicināt sabiedrības līdzdalību brīvprātīgajā darbā – tik cēls ir Brīvprātīgā darba likuma, kas stājās spēkā šā gada 1. janvārī, mērķis. Taču virkne likumā iestrādāto punktu nevis veicina brīvprātīgo kustības attīstību Latvijā, bet ierobežo to un vairo birokrātijas slogu brīvprātīgā darba koordinatoriem. Nesaprotot, kā tagad organizēt brīvprātīgo darbu, nepārkāpjot likumu, daļa jauniešu organizāciju šogad nepiesaista nevienu brīvprātīgo. Situāciju absurdu padara arī fakts, ka par likuma īstenošanu nav atbildīga neviena ministrija.

Pērn valsts augstskolu rektori guvuši no 22 līdz 185 tūkstošiem eiro lielus ienākumus, liecina Valsts ieņēmumu dienesta datu bāzē atrodamā informācija. Salīdzinot ar 2014. gadu, seši augstskolu vadītāji par savu darbu atalgoti dāsnāk nekā pirms gada. Daļai izdevies vairot arī savus kopējos ienākumus, jo papildus rektora amata pienākumiem paspēts strādāt, piemēram, vēl citās augstskolās, kāds papildu darbs atradies arī paša vadītāja augtākajā izglītības iestādē, labi veicies biznesā, citi saņēmuši arī ļoti pieklājīgas pensijas. Izrādās, ka var vienlaikus paspēt ieņemt vairāk nekā 10 amatus.

Amerikas Savainotajās Valstīs (ASV) ir vairāk nekā 4000 akreditētu augstskolu, tostarp tiek realizētas virkne unikālu studiju programmu, kuras nekur citus pasaulē nav pieejamas. Tāpēc nav pārsteigums, ka Amerika kā studiju vieta vilina daudzus no Eiropas un citiem reģioniem. Arī Latvijas jauniešiem ir interese. Tomēr jāņem vērā, ka iestāšanās un visu formalitāšu kārtošanas process ir laikietilpīgs, kā arī studijas nav lēts prieks, tomēr ir iespējams saņemt dažādas stipendijas studiju maksas pilnīgai vai daļējai segšanai.

Plānots, ka līdz 2017. gada aprīlim vairāk nekā 270 Rīgas izglītības iestādēs, tostarp skolās, interešu izglītības iestādēs, pirmsskolas izglītības iestādēs, kā arī mūzikas, mākslas un sporta skolās, tiks ierīkoti bezmaksas WiFi punkti.

Izveidota bērnistaba darbavietā, brīva diena, bērnam sākot skolas gaitas, kopīgi pasākumi, nometnes darbiniekiem kopā ar savām ģimenēm, iespēja strādāt no mājām – šie ir daži no ģimenei draudzīgiem aspektiem, ko īsteno uzņēmumi Latvijā, lai veicinātu savu darbinieku privātās un darba dzīves sabalansēšanu. Tiesa gan, šāda veida aktivitātes realizē vien saujiņa darba devēju. TNS aptauja liecina, ka gandrīz katrs trešais darba ņēmējs ir neapmierināts ar darba un personiskās dzīves līdzsvaru.

Kopš 2000. gada Latvijas jauniešiem ir iespēja piedalīties Eiropas brīvprātīgā darba (EBD) mobilitātes projektos ārvalstīs, veicot sabiedrībai noderīgu darbu. Pirmajā gadā šo iespēju izmantoja ap 30 jauniešu, pērn – vairāk nekā 100. Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra, kas administrē Erasmus+: Jaunatne darbībā programmas projektu, novērojusi, ka galvenokārt iesaistīties brīvprātīgo kustībā nolemj 12. klašu absolventi, kas kādu iemeslu dēļ izvēlas uzreiz nestudēt augstskolā, bet dod sev laiku pārdomām, kā arī augstskolu absolventi, kas ārvalstīs grib gūt darba pieredzi.

Ilgais formalitāšu ceļš, lai iegūtu studiju vai studējošā kredītu ar valsts galvojumu, regulāri izpelnījies daudzu studentu kritiku. Patlaban birokrātijas līkločus ir izdevies nedaudz mazināt – kredīta izskatīšanas un piešķiršanas laiks sarucis par aptuveni nedēļu.

Darba vidē balstīto mācību (DVB) princips paredz, ka jaunieši savu izvēlēto profesiju apgūst nevis tikai ierastajā skolas solā, bet lielu daļu mācību procesa viņi pavada pie darba devēja, caur praktiskiem darbiem izzinot interesējošo specialitāti un gūstot reālu darba pieredzi.

Saruna ar Latvijas Studentu apvienības (LSA) prezidenti Mairu Belovu.

«Veiksmīga nejaušība mani novirzīja uz farmāciju,» atzīst Apotheka Saulkrastu aptiekas vadītāja Laila Zālīte. Tomēr par šo neplānoto pavērsienu viņa ir priecīga – farmācijā Laila nostrādājusi jau desmit gadu, pakāpeniski no farmaceita palīga izaugot līdz aptiekas vadītājai. Viņa pēc augstskolas absolvēšanas ir atgriezusies savā dzimtajā pilsētā un ir gandarīta, ka spēj būt noderīga vietējiem.

Lai sekmētu studentu sociālo un akadēmisko adaptāciju augstskolā, līdz ar jaunā studiju gada sākumu šoruden rūpes par Latvijas Universitātes (LU) studentiem uzņemsies kuratori. Sākusies viņu apmācība.

Ņemot vērā to, ka līdz jaunā mācību gada sākumam ir plānots slēgt vienpadsmit izglītības iestāžu, bet četrpadsmit reorganizēt, Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) jau tagad izzina situāciju pašvaldībās, kuru teritorijā šogad plānots slēgt kādu no skolām, noskaidro bezdarba riskam pakļauto darbinieku skaitu un kvalifikāciju, lai, sadarbojoties ar attiecīgo pašvaldību institūcijām un izglītības iestādēm, savlaicīgi paredzētu atbalsta apjomu likvidējamo skolu darbiniekiem un nepieciešamo pakalpojumu grozu. Provizoriskie aprēķini liecina, ka kopumā bez darba var palikt 129 darbinieki – gan pedagogi, gan atbalsta personāls.

Ar mērķi popularizēt elastīgu darba stilu, skaidrot tā priekšrocības un elastīga darba organizēšanas principus, šopiektdien notiks gadskārtējais Strādā jebkur! pasākums. Pasākuma organizators – Microsoft Latvia jau piekto gadu pats ir atteicies no astoņu stundu darba dienu principa, jo uzskata, ka svarīgākais ir darba rezultāts, nevis strikta darba laika ievērošana. Uzņēmuma vadība ir pārliecināta, ka šāda pieeja ir devusi pozitīvu efektu darbinieku apmierinātības veicināšanā, kā arī ļāvusi ietaupīt vairākās izdevumu pozīcijās.

Kopš 2000. gada Latvijas skolēnu mācību sasniegumu līmenis ir būtiski uzlabojies, secināts Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ziņojumā par Latvijas izglītību.