Līga Nestere-Nikandrova / Autori

Rīgā, Dārza ielā 5, top jauna Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) dienesta viesnīca – pēc Latvijas valsts neatkarības atgūšanas tā būs visā valstī pirmā pilnībā, sākot no pamatiem, uzbūvēta viesnīca studējošajiem.

Ievas Blūmas un Kates Strožas ceļi krustojās Eiropas jauno profesionāļu meistarības konkursā EuroSkills 2016 – viņām abām bija jāapliecina prasmes un zināšanas savā izvēlētajā profesijā (apģērbu modelētāja un izgatavotāja), turklāt konkursā jāstartē kā vienotai komandai. Viņām tas izdevās lieliski – meitenes ieguva 2. vietu. Šajā specialitātē viņas saredz sevi rosāmies arī nākotnē.

Interneta personāla atlases uzņēmums CVOnline Latvia sadarbībā ar interneta žurnālu iBizness novembrī veica anonīmu aptauju interneta vidē, lai noskaidrotu darba laika specifiku Latvijas uzņēmumos.

Latvijā visu centralizēto eksāmenu vidējais vērtējums pagājušajā mācību gadā bija 49,87%. Ne ļoti slikts, ne apsveicams rezultāts, vidējs.

Laikā no 2014. līdz 2020. gadam profesionālajai izglītībai tiek novirzīti vairāk nekā 270 miljonu eiro. Miljonos mērāmas naudas summas piešķirtas arī iepriekšējos gados, tā rezultātā skolas ir labiekārtotas, iepirkta moderna mācību bāze, ieviesta jauna mācību pieeja, tomēr sabiedrībā joprojām ir dziļi iesakņojies stereotips, ka uz profesionālajām skolām iet norakstītie. Lai šos aizspriedumus mazinātu un parādītu, kā pēdējos gados skolas mainījušās, sākta kampaņa Prakšu alianse.

Lai novērtētu kandidāta atbilstību izsludinātajai vakancei, darba devēji mēdz izvērtēt potenciālo darbinieku profilu sociālajos tīklos, jo, kā norāda uzrunātie uzņēmumu pārstāvji, lai arī viņi pievērš daudz lielāku vērību atsūtītajam CV un motivācijas vēstulei, un pārrunām, taču dažreiz tieši sociālie tīkli noder gala lēmuma pieņemšanā. Lielākoties tiek skatīts Facebook un LinkedIn.

Sākusies dokumentu pieņemšana Jauniešu garantijas pusotra vai gada izglītības programmās, kurās bez maksas var iegūt darba tirgū pieprasītu kvalifikāciju kādā no 59 profesijām. Ziemas uzņemšanā audzēkņus gaida 24 profesionālās izglītības iestādes visā Latvijā.

Sabiedrība vēlas, lai pedagogs būtu smaidīgs, erudīts, interesants, mūsdienīgs, saprotošs, radošs, īsāk sakot – pārcilvēks, taču realitātē lielākā daļa jeb 83% skolotāju darbā izjūt stresu un profesionālo izdegšanu, kas ir vairāku apstākļu rezultāts – sāpīgais algu jautājums, nemitīgās reformas, cieņas trūkums no bērniem un vecākiem, kā arī apziņa, ka sabiedrības acīs viņu darbs nav novērtēts, liecina pētījuma Skolotāju profesijas prestižs Latvijā rezultāti.

Lielā daļā sabiedrības joprojām ir aktuāls jautājums par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) plāniem bērnus uz skolu sūtīt no sešu gadu vecuma, jo, kā iepriekš norādījis izglītības ministrs Kārlis Šadurskis, Latvijā ir pārāk maz cilvēku darbspējas vecumā, tāpēc ekonomiski valsts nevar atļauties, ka jaunieši mācās skolā līdz 19 gadu vecumam.

Nedaudz virs 150 – tik daudz picas vienas dienas laikā spējis izcept picu meistars Jānis Gaveika. Šis skaits pašreiz ir viņa individuālais rekords. Lai arī pēc izglītības viņš ir pavārs, tomēr nevienā skolā nav iespējams apgūt picu gatavošanas stiķus un knifiņus – Jānis šo procesu izkodis pašmācības ceļā un tagad jau prot picu gatavošanu pārvērst interesantā šovā, jo radošuma šķautne Jānim ir izteikta – noteiktos, standartizētos rāmjos viņš neiederas.

Daļa jauniešu nolemj augstāko izglītību iegūt ārvalstīs, un viens no iecienītākajiem studiju gala mērķiem ir Lielbritānija. Lai palīdzētu jauniešiem rast atbildes uz visiem interesējošajiem jautājumiem par mācīšanos Lielbritānijā, organizācija Dream Foundation novembrī un decembrī piedāvā bezmaksas informatīvus seminārus.

Rolands Veikša jau kopš 12 gadu vecuma iepazinis darba specifiku televīzijā – sākumā tie bijuši sīki darbiņi skolēnu vasaras brīvlaikā, bet tagad viņš pilda Latvijas Televīzijas operatora pienākumus. Kā viņš skaidro, televīzija viņu pievelk kā magnēts. Bet pirms astoņiem gadiem viņš ielēca pavisam sev nezināmā lauciņā – kopā ar sievu Elizabeti radīja privāto pirmsskolas izglītības iestādi Lāsīte. Viņš atzīst, ka sabiedrībā ļoti dziļi iesakņojies pieņēmums, ka darbs pirmsskolā ir sieviešu niša. Viņš ar savu piemēru apliecina, ka tas ir aplams stereotips.

Pēdējos piecos gados darba vietu skaits informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozarē palielinājies par gandrīz 10 000 un nodarbināto skaits tuvojas 27 000, šo gadu laikā dubultojies arī IKT uzņēmumu skaits, arī sniegto pakalpojumu eksports un nozares kopējais apgrozījums parāda pieaugošu tendenci, informē Accenture vadītājs Latvijā Maksims Jegorovs.

Pagājušajā akadēmiskajā gadā studijas pārtrauca 18 278 studējošie, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas apkopotā informācija. Vislielākais atbirums, ieskaitot arī koledžas, vērojams studiju tematiskajā jomā – sociālās zinātnes, komerczinības un tiesības (7048).

Ņemot vērā demogrāfisko situāciju un no valsts izbraukušo iedzīvotāju skaitu, skolu tīkla optimizācija nezaudē aktualitāti. Desmit gadu laikā slēgta 191 vispārizglītojošā dienas skola un sešas vakara, neklātienes un tālmācības skolas.

Pieminot informācijas tehnoloģiju (IT) specialitātes, daudziem pirmā prātā nāk programmētāja profesija. Populāra un pieprasīta. Taču tikpat nozīmīga un darba tirgū vajadzīga ir arī testētāja specialitāte, kuras potenciāls jauniešu vidū ir līdz galam neapzināts, jo lielākoties (diskusijās, izglītojoša rakstura pasākumos) IT nozare tiek sasaistīta ar programmētājiem.

Latvijā visneapmierinātākie ar darba samaksu ir izglītības un zinātnes, veselības un sociālās aprūpes, sabiedriskās ēdināšanas, drošības un glābšanas, kā arī pakalpojumu un tirdzniecības nozares darbinieki, liecina CVOnline veiktās aptaujas dati.

Darba devējiem Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) piedāvā iespēju ar Eiropas Savienības (ES) finansiālu atbalstu nodarbināt jauniešus.

Pēdējā laikā, īstenojot dažādas aktivitātes, piemēram, rīkojot programmēšanas nodarbības speciāli meitenēm, darba devēji mēģina iedrošināt jaunas sievietes apsvērt studijas un karjeras iespējas strauji augošajā informācijas tehnoloģiju (IT) jomā, laužot arī aizspriedumus, ka IT nav atbilstoša darba vieta meitenēm.

Inese Gulbe jau pusgadu pilda DNB bankas Private banking centra direktores pienākumus. Darbs banku sektorā nebija mērķtiecīgi izplānots karjeras ceļš – Inese izmantoja dzīves piespēlētās iespējas. Protams, nekas netika pasniegts uz zelta paplātes. Vēlme mācīties, zinātkāre, atbildīgi pildīts darbs bija galvenie Ineses profesionālās attīstības virzītāji, kas ļāva no klientu apkalpošanas speciālistes izaugt līdz bankas struktūrvienības vadītājai. Arī avantūras gars un uzdrīkstēšanās dīdīja uz priekšu.

Lielbritānija jau daudzus gadus ir vispopulārākais jauniešu galamērķis, kuri nolemj mācīties ārvalstīs. Iecienīta studiju vieta ir arī Nīderlande un Dānija, citas Eiropas valstis, daļa arī raugās uz pārokeāna valstīm. Mācīšanās ārzemēs ļauj gūt ne tikai starptautisku pieredzi un konkurētspējīgu izglītību, bet arī stiprina personību. Šo sestdien Latvijas jauniešiem būs unikāla iespēja klātienē satikt vairāk nekā 80 dažādu ārvalstu izglītības iestāžu pārstāvjus un interesējošos jautājumus izrunāt «aci pret aci», jo klāt ārzemju izglītības izstāde. Ieeja ir bez maksas.

Lai arī farmaceits nav specialitāte, uz kuru jaunieši plūst straumēm, taču kopumā interese par to ir gana liela. Tiesa gan, profesija nav domāta kuram katram, it sevišķi jauniešiem, kuri ātri vēlas strauju karjeras lēcienu, – specialitāte ir reglamentēta, un izaugsme notiek plānveidīgi, taču darbs ir stabils un pētījumi rāda, ka farmaceita amats nav to profesiju sarakstā, kurās pamazām cilvēkus aizstās roboti.