Līga Nestere-Nikandrova / Autori

Pirms desmit gadiem viedtālruņi, internets telefonā šķita tāls sapnis, ļoti iespējams, ka vēl pēc desmit gadiem, pateicoties dažādiem tehnoloģiskiem risinājumiem, pavisam reālas būs lietas, kas tagad atgādina fantastiku, spriež Tele2 Radio tīkla daļas vadītājs Artis Apinis. Tieši šī nemitīgā attīstība, jaunie pavērsieni Arti tik ļoti piesaista telekomunikāciju nozarei, kur nekad nebūs sasniegti izaugsmes griesti, līdz ar to tas neļauj arī pašam apstāties savā pilnveidē. Artim iegūta arī atbilstoša izglītība – gan bakalaura, gan maģistra grāds telekomunikācijās.

Viltus pašnodarbinātie, nulles stundu līgumi un citas nedrošas nodarbinātības formas Latvijas darba tirgū kļuvušas par sērgu, secina diskusijas Kvalitatīvs darbs, darbaspēka vajadzības un arodbiedrību loma dalībnieki, norādot, ka Latvijā nodarbinātības kultūra ir zema. No vietējā darbaspēka daudzi darba devēji cenšas izspiest pēdējo sulu, turklāt, kā norāda Valsts darba inspekcija, uzņēmumi nesmādē arī darba rokas no trešajām pasaules valstīm – iebraucēji, kuriem nav nedz uzturēšanās atļaujas, nedz darba līgumu, esot jau satraucoši daudz.

Jau ceturto gadu Dārziņu apkaimē notiek pakāpeniska ielu apgaismojuma izbūve. Šogad pašvaldība tur izbūvējusi jaunu apgaismojuma līniju vairāk nekā trīs kilometru garumā, bet četru gadu laikā darba bilance ir apgaismojums aptuveni 10 kilometru garumā. Ir īpaši padomāts arī par to, lai vandaļi gaismekļus nevarētu apskādēt vai izsist.

Vitālijs Mitrohins bērnībā bieži ciemojās savas vecmāmiņas darbā – viņa bija aptiekas vadītāja. Jaunais vīrietis atceras, ka redzētais viņā raisījis lielu interesi – zāļu pagatavošana, tolaik vēl bērna acīm uz šo procesu raugoties, Vitālijam šķita kā aizraujoša spēle. Arī skolas laikā interese nenoplaka, tāpēc likumsakarīga bija Vitālija studiju izvēle – farmācija. Ātri vien viņš nolēma izzināt šīs sfēras praktisko pusi, piesakoties darbā aptiekā par farmaceita palīgu. Tas bija pirms astoņiem gadiem, bet tagad nepilnus divus mēnešus viņš jau pats vada 58. BENU aptieku.

Izglītības sistēma ir izslāpusi pēc reālām, ne vārdiskām, pārmaiņām. Plašāku rezonansi ieguvušais pedagogu algu jautājums ir tikai aisberga redzamā daļa, aiz kuras seko virkne citu gadiem muļļātu, bet neatrisinātu problēmu.

Panašķoties ik pa laikam ar kaut ko saldu gribas mums visiem. Īpaši kāri pēc saldumiem nereti ir mazi ķipari, tomēr zināms, ka cukurs daudzos kārumos netiek žēlots. Lai arī Agnese Nazareca allaž ir piedomājusi par veselīga uztura lietošanu ikdienā, tomēr pēc bērnu piedzimšanas šis jautājums kļuva vēl aktuālāks. Tāpēc viņa nolēma, ka, piemēram, veikalā iegādātu konfekšu vietā var pati pagatavot ko saldu, bet vienlaikus arī veselīgu. Gan bērni, gan citi tuvinieki pagatavoto notiesāja gardu muti. Tas bija pirmais signāls, kas Agnesei lika aizdomāties – varbūt veselīgie našķi ir viņas sen meklētā iespēja, kā pieteikt sevi biznesa vidē.

Nav daudz jomu, kur pavisam jaunus speciālistus izķer, viņiem vēl atrodoties augstskolu solā. Taču šāda prakse nav nekas neparasts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozarē. Konkurence starp darba devējiem saasinās, jo katrs grib savai komandai piesaistīt gaišākos prātus. Uzņēmēji ir pārliecināti – ar IKT jomu, darba iespējām tajā jaunā paaudze jāsāk iepazīstināt jau pamatskolā, tai skaidrojot – lai arī eksakto priekšmetu apguve, studijas attiecīgā jomā nav tas vieglāk ejamais ceļš, tomēr pēc tam gaidāmās karjeras iespējas ir šo pūliņu vērtas.

Santras Kononovičas profesionālās gaitas dažu brīdi var pielīdzināt Himalaju kalniem – kad sasniegta kāda virsotne, var nākties no kalna doties arī lejup. Viņa ir pārliecināta, ka nevajag baidīties arī no karjeras kritumiem. Vispār bailes nav labs sabiedrotais, ja cilvēks vēlas ko dzīve sasniegt, uzskata Santra.

Izglītības un zinātnes ministrija palielinājusi valsts stipendiju fondā pieejamo finansējumu šā gada pēdējiem mēnešiem par 30,78 eiro uz vienu audzēkni.

Ceļš līdz savas profesijas atrašanai katram ir savs – vienam skaidrību palīdzējis ieviest vecāku piemērs, otram – aktīva darbošanās interešu izglītībā, vēl kādam maldīšanās karjeras labirintos prasījusi vairākus gadus.

Šosestdien notiks ikgadējā specializētā izstāde Starptautiskās izglītības dienas. Tajā būs pārstāvētas vairāk nekā 100 mācību iestādes no Lielbritānijas, ASV, Kanādas, Austrijas, Nīderlandes, Dānijas, Spānijas, Čehijas, Somijas un citām pasaules valstīm.

Nav daudz cilvēku, kas var droši apgalvot, ka viņiem darbs ir kā hobijs. Gunta Jēkabsone šos vārdus pasaka ļoti pārliecinoši. Viņa par savām profesionālajām gaitām stāsta kā par brīnišķīgu piedzīvojumu un katru uzticēto darbu cenšas izpildīt vēl labāk, nekā tiek gaidīts.

Pērn 4,9% jaunieši pēc pamatskolas un 7,3% pēc vidusskolas beigšanas neturpināja izglītības ceļu, mācības pārrauca 5151 profesionālās izglītības iestādes audzēknis, studijām atmeta ar roku 20–28% pirmkursnieku, bet šobrīd bezdarbnieku rindas kuplina vairāk nekā 16000 jauniešu (15–29 gadi).

Kristiāns Lancmanis tikko bija sasniedzis pilngadību, tolaik mācījās 11. klasē un pēc treniņa skolēnu mācību uzņēmuma izveidē jau bija nodibinājis savu reālu uzņēmumu. Bez plašas pieredzes, bez vērtīgiem kontaktiem, ar drebošu sirdi – tādu pats sevi Kristiāns atceras vēl nesenā pagātnē.

Gada laikā puse pārdošanā strādājošo ir saņēmuši darba piedāvājumu no cita konkurējoša uzņēmuma, secināts CV–Online Latvia veiktajā pētījumā.

Patlaban vismaz deviņās no desmit darbavietām nepieciešami darbinieki ar digitālajām prasmēm, tajā pašā laikā Eurostat dati liecina, ka 32% nodarbināto Eiropas Savienības (ES) valstīs ir nepietiekamas digitālās prasmes, bet 13% šādu prasmju nav vispār. Tāpat 40% uzņēmumu atzīst, ka tiem ir grūti vai neiespējami atrast IKT speciālistus, jo viņu sagatavošana nenorit tik strauji, kā to prasa darba tirgus.

Jautājums par nepieciešamību ieviest integrētu karjeras atbalsta sistēmu mācību procesā, kas palīdzētu jau laikus jaunajiem cilvēkiem apjaust savas intereses, stiprās puses, spējas, ir aktuāls gadiem ilgi, tomēr runas reālos darbos nav pārvērtušās. Protams, ir arī pozitīvi piemēri, piemēram, dažas skolas vai pašvaldības algo karjeras konsultantus, tomēr tie ir atsevišķi gadījumi, ne prakse visā Latvijā. Tāpēc izbrīnu vairs neraisa fakts, ka liela daļa pamatskolas beigu klašu, kā arī vidusskolas audzēkņi rausta plecus par savas nākotnes profesijas izvēli.

Sarunas ar dažādu profesiju pārstāvjiem, prakse vai vasaras darbs, pēc jauniešu domām, ir labākie veidi, kā iepazīt nākotnes nodarbošanos, tomēr realitātē jauniešiem joprojām trūkst praktisku iespēju vai pašiniciatīvas šīs iespējas izmantot, secināts Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) veiktajā aptaujā.

«Man patīk gan matemātika, gan fizika. Kad uzzināju, ka ir iespēja mācīties vidusskolā, kurā šos priekšmetus māca padziļināti, sapratu, ka šī skola ir domāta man,» lēmumu pēc pamatskolas stāties jaunizveidotajā Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Inženierzinātņu vidusskolā pamato Paulis Ernests Lauznis. Interese par iespēju mācīties tieši šajā skolā bija liela – uz vienu vietu pretendēja vairāk nekā desmit skolēnu. Uzņemti tika 24 – principā izcilnieki, kuru vidējā atzīme ir 9,8 balles.

Iespēju viena vai pusotra gada laikā bez maksas apgūt profesiju izmantojuši jau vairāki tūkstoši gados jaunu cilvēku. Kā norāda jaunieši, pieteikties mācībām motivē salīdzinoši neilgais izglītošanās process, iespēja saņemt stipendiju un iegūt reālu darba pieredzi, kas, kā zināms, darba devēju acīs ir augstā vērtē. 26 profesionālās izglītības iestādēs līdz 30. septembrim turpinās uzņemšana, piedāvājot apgūt kādu no 53 profesijām.

Šis riņķa dancis daudziem ir labi zināms: darba devēji prasa pieredzi, bet jauniešiem tādas nav, un to nav tik viegli iegūt, ja daudzviet šādi zaļi gurķi nešķiet interesanti. Taču nevar gluži visu darba tirgu iekrāsot tikai tumšās krāsās – ir uzņēmumi, kas ienācējiem darba tirgū ir gatavi piedāvāt vienkāršas amata pozīcijas, bet pieredzes vietā no jauniešiem tiek gaidīta vēlme mācīties, degsme un svešvalodu zināšanas.

Lielāka daļa jeb 83% vecāku saviem bērniem piešķir kabatas naudu, vienlaikus 58% norāda, ka to dara neregulāri un bez konkrēta mērķa, liecina Nordea Naudas skolas aptaujas dati. Lai veicinātu bērnu un jauniešu izpratni finanšu jautājumos, Nordea banka jau ceturto gadu pēc kārtas skolēniem rīko bezmaksas radošās pēcpusdienas, kur caur spēlēm un atraktīvām nodarbībām viņi izzinās pārdomātus kabatas naudas tērēšanas pamatprincipus un citas prasmes, lai nauda, tā teikt, neslīdētu caur pirkstiem.