Līga Nestere-Nikandrova / Autori

Aizvadītajā gadā reģistrēts pēdējo piecu gadu zemākais jaunreģistrēto uzņēmumu skaits, savukārt likvidēto uzņēmumu skaits 2015. gadā palielinājies par 57%, liecina Lursoft veiktais pētījums. Pērn savu darbību pārtraukuši vairāk nekā 10 000 uzņēmumu, vairākums no tiem bija ilggadēji spēlētāji tirgū.

Hiphops?! Mūsdienu deja?! Šāds vārdu virknējums pagājušā gadsimta 90. gados radīja ne mazums izbrīna cilvēkos, kad Edmunds Veizāns pilns apņēmības paziņoja, ka veido deju skolu, kur interesentiem apgūt modernus deju soļus. Citu skepse, neticība Edmundu nemaz nemulsināja. Kā viņš pats saka, savā jaunības maksimālismā viņš bija gatavs savu ideju realizēt. Izdevās. Ar deju pedagoģiju savijušās visas viņa līdzšinējais darba gaitas, šobrīd sanāk – viena ceturtdaļa gadsimta.

Došanās uz ārzemēm, lai studētu un gūtu visdažādāko pieredzi, nebūt nav jauns ieradums. Daudzus gadus darbojās Eiropas Savienības programma mobilitātei un sadarbībai augstākajā izglītībā Erasmus, kas noslēdzās 2014. gada 30. septembrī. Tad to nomainīja Erasmus+.

Aizejošo 2015. gadu uzrunātie uzņēmēji raksturo kā gana veiksmīgu, taču nestabilitāte pasaules, Latvijas politikas arēnā ļoti lielu optimismu darba devējos nevieš, domājot par nākamā gada plāniem. Atsevišķi aptaujātie uzskata, ka oficiāli paustā valsts ekonomiskās izaugsmes prognoze 2016. gadam ir ļoti optimistiska un realitāte būs daudz pelēkāka. Turklāt visi kā viens atzīst – darba tirgū turpinās saasināties cīņa par kvalificētiem speciālistiem.

«Datorzināšanas un programmēšana ir prasmes līdzīgi kā lasīšana vai rakstīšana, rēķināšana, kuras būtu jāpārzina ikvienam. Programmēšana mums iemāca noteiktā veidā strukturēti domāt,» ir pārliecināts Microsoft Latvia tehnoloģiju evaņģēlists Aigars Mačiņš.

Decembrī sākusies ziemas uzņemšana Jauniešu garantijas profesionālās izglītības programmās, kurās gada vai pusotra gada laikā bez maksas var apgūt kādu no 56 piedāvātajām profesijām. Mācības 2016. gada sākumā piedāvā uzsākt 29 profesionālās izglītības iestādes.

Gandrīz puse jeb 45% darba devēju, raksturojot situāciju un tendences darba tirgū, uzskata, ka salīdzinoši ar pagājušo gadu atbilstošu darbinieku atrašana kļūst grūtāka, secināts CV-Online Latvia veiktajā aptaujā.

Saruna ar Bauskas novada domes priekšsēdētāju Raiti Ābelnieku.

Kvalitatīva prakse ir lielisks veids, kā gūt pirmo darba rūdījumu un vēl būtiskāk – izvērtēt, vai izvēlētā specialitāte patiešām ir cilvēkam piemērota. Rasa Stulpinaite bija diezgan pārliecināta, ka viņas profesionālās gaitas savīsies ar banku sektoru, tomēr prakse minētajā jomā šo nākotnes plānu koriģēja. Studiju laikā viņa piedalījās «karjeras ātro randiņu» pasākumā, un tur viņas ceļi krustojās ar L’Oreal. Uzņēmums viņai piedāvāja prakses vietu mārketinga jomā. Stažēšanās laiks mārketingu Rasai ļāva ieraudzīt pavisam citām acīm un saprast, ka tieši šis ir viņas īstais darbības lauciņš.

Jaunatnei modernās tehnoloģijas ir neatņemama ikdienas sastāvdaļa, un, piemēram, planšetes pieejamība stundās vairs nav nekas skolēniem īpaši saistošs un vilinošs, tāpēc pedagogu uzdevums ir atrast veidus, kā jaunākajām tehnoloģijām piešķirt odziņu, ar to palīdzību padarot mācību saturu krāsaināku, uzskata Druvas vidusskolas direktora vietnieks Normunds Svētiņš.

Aptaujājot darba devējus, vai viņi būtu gatavi nodarbināt savā uzņēmumā bēgļus, katrs piektais jeb 20% šādu iespēju pieļāva. Visbiežāk apstiprinošai atbildei pievienojot arī papildu nosacījumus, piemēram, ja būtu attiecīgās valodu zināšanas un nepieciešamās profesionālās prasmes, gatavība strādāt mazkvalificētu darbu, liecina CV-Online veiktais pētījums.

Jeļena Šļihta, izskolojoties par sabiedrisko attiecību speciālisti, bija nolēmusi studijas turpināt Norvēģijā. Līdz aizbraukšanai bija palikuši divi mēneši. Likteņa pirksts vai nejaušība koriģēja šos plānus: Jeļena uzzināja, ka labdarības iniciatīva – projektu konkurss LabieDarbi.lv – meklē kolēģi. Viņa bija ieinteresēta, jo saprata, ka, izturot konkursu, viņa varētu darboties sev interesējošajā specialitātē, kuru nesen bija apguvusi. Iespējams, viņa pat sākotnēji nemaz nenojauta, cik ļoti viņa "aizdegsies" ar veicamajiem pienākumiem.

Vidusskolēniem vairāk būtu jāmācās patstāvīgi, lai viņu pāreja no vidusskolas sola uz universitātes auditoriju būtu pēc iespējas veiksmīgāka un viņi jau būtu apraduši, ka daudz jāstrādā pašiem, norāda Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) rektors Jānis Gardovskis. Savukārt vidusskolu pārstāvji aicina augstskolām būt vēl pretimnākošākām, piemēram, pētniecisko darbu izstrādē atļaut izmantot savas laboratorijas, lai skolēns jau laikus varētu iejusties studenta ādā un viņam augstskolu vide vairs nebūtu sveša.

Profesionālā izglītība neatbilst darba tirgus vajadzībām – šī atziņa tiek skandināta gadiem. Lai izskaustu gandrīz par normu pieņemto situāciju, pēdējos piecus gadus Valsts izglītības attīstības aģentūras vadībā, iesaistot skolas, darba devējus un ņēmējus, tika realizēts vērienīgs projekts, kura laikā, piemēram, veikta nozaru izpēte, radīts jauns profesionālās izglītības saturs, izstrādāta un aprobēta jauna kvalifikācijas eksāmena kārtošanas forma. Projektā iesaistītie cer, ka realizētais kļūs par stabilu profesionālās izglītības mugurkaulu.

Erasmus+ iespējas, piemēram, doties praksē uz ārvalstīm vai tur kādu laiku mācīties, ik gadu izmanto vairāk nekā 2500 jauniešu no Latvijas augstskolām un profesionālās izglītības iestādēm. Viņu vidū tikai retais ir cilvēks ar speciālām vajadzībām, lai gan programma paredz virkni atbalsta pasākumu, piemēram, vajadzības gadījumā nodrošina apmaksātu asistentu, surdotulka klātbūtni. Invalīdu un viņu draugu apvienības Apeirons pārstāvis Tālis Bērziņš uzskata, ka atturība iesaistīties programmā cilvēkiem ar īpašām vajadzībām ir izskaidrojama ar viņu gadiem uzkrāto negatīvo pieredzi, kad jau kopš pirmsskolas laikiem daudziem jāizcīna iespēja atrasties un mācīties kopā ar parastiem cilvēkiem.

Piektā daļa (18%) Latvijas nodarbināto iedzīvotāju ekonomiski aktīvajā vecumā no 18 līdz 55 gadiem atzīst, ka viņu personīgais atalgojums pēdējo 12 mēnešu laikā ir samazinājies (12% – nedaudz samazinājies; 6% – būtiski samazinājies), liecina TNS sadarbībā ar raidījumu 900 sekundes veiktais pētījums.

«Projekts ļāva bērniem noticēt, ka arī laukos ir iespējama attīstība, tas satuvināja pagasta dažādu paaudžu ļaudis,» vienu no būtiskākajiem ieguvumiem pēc dalības projektu konkursā Diena kā piedzīvojums norāda biedrības Ozols un zīle valdes priekšsēdētāja Laura Smudze.

Juristi, ekonomisti, sabiedrisko attiecību, mārketinga speciālisti un virkne citu humanitārās un sociālās zinātņu jomas pārstāvošo profesiju ir allaž jauniešiem saistošas. Stāvgrūdām tiek saņemti pieteikumi augstskolās attiecīgajās programmās, ignorējot darba tirgus prognozes, kas liecina: līdz 2020. gadam humanitāro un sociālo zinātņu jomā būs aptuveni 20 000 speciālistu pārpalikums.

Nereti jauniešiem darbs bankā saistās ar modīgu biroju, švītīgu apģērbu, rimtām darba stundām – viņiem vairāk ir priekšstats par fasādi, ne saturu. Kā skaidro DNB bankas Igaunijā valdes priekšsēdētājs Ivars Kapitovičs, zem šīs fasādes ir grūts un atbildīgs darbs, kas vienlaikus piedāvā arī vilinošas karjeras izaugsmes iespējas. Viņš pats banku nozarē nonāca pirms 15 gadiem un šo gadu laikā ir izaudzis līdz bankas vadītājam. Laba izglītība, daudz ieguldīta darba, pacietība, spēja būt elastīgam mainīgajos tirgus apstākļos – viņaprāt, šie ir galvenie atslēgvārdi, kas paver iespējas ar laiku sasniegt šādu augsta amata pozīciju.

Stresu darbavietā var novērtēt un ar to tikt galā tāpat kā ar citiem darba vides riskiem, ja vien uzņēmums apzinās problēmu un pievēršas tās risināšanai – šāda atziņa izriet no Eiropas Savienības divus gadus ilgušās kampaņas Veselīgas darbavietas uzvar stresu.

Artim Riekstiņam jau kopš mazotnes bija tikai viena sapņu profesija – viņš vēlējās būt pilots. Soli pa solim viņš uz šo mērķi virzījās: tika uzsāktas studijas aviācijā (apgūts aviācijas inženiera arods), 18 gadu vecumā Artis ieguva tiesības vadīt planieri. Gadiem ejot, tika uzkrāta pieredze vadīt arī cita kalibra gaisa putnus. Bet jau četrus gadus viņš uzņēmies rūpes par jauno pilotu apmācībām.

Jau vairākus mēnešus stājušies spēkā Izglītības likuma «tikumības grozījumi», kas paredz, ka katras skolas vecāku padome ir tiesīga lemt par mācību materiālu atbilstību skolēnu tikumiskās attīstības nodrošināšanai. Pedagogi gan nav mierā, ka vecākiem dota šāda vaļa, noteikt, ko un kā skolotājs var mācīt un ko nē.