Māris Krautmanis / Autori

Pirms diviem gadiem piešķirti 6,6 miljoni latu skolas rekonstrukcijai, jau izstrādāts projekts, noslēdzies būvniecības konkurss. 2014. gadā strauja valdības attieksmes maiņa, projekta apturēšana, naudas pārdale par labu citiem objektiem, skolas vadības publiska nomelnošana – tāda īsumā ir notikumu hronoloģija Murjāņu sporta ģimnāzijas (MSĢ) direktora Ēvalda Gobas skatījumā. Viņš pieļauj, ka visi šie notikumi vērsti uz to, lai agrāk vai vēlāk panāktu skolas likvidāciju.

Saeimas deputāti šovasar airējas starp Scillu un Haribdu – starp populismu un nepieciešamību iztapt lobijiem. Vienlaikus būt populāram un izpildīt uzdevumus nav nemaz tik viegli. Gandrīz katru ceturtdienu Saeima sanāk uz ārkārtas plenārsēdēm, dažbrīd demonstrējot ārkārtas čaklumu.

Par bankas Citadele privatizāciju, par tieslietu ministres Baibas Brokas joprojām neiegūto pielaidi valsts noslēpumam un citām aktualitātēm šī Neatkarīgās intervija ar Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētāju, Saeimas deputātu, bijušo tieslietu ministru Gaidi Bērziņu.

Par bankas Citadele privatizāciju, par tieslietu ministres Baibas Brokas joprojām neiegūto pielaidi valsts noslēpumam un citām aktualitātēm šī Neatkarīgās intervija ar Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētāju, Saeimas deputātu, bijušo tieslietu ministru Gaidi Bērziņu.

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs (Saskaņas centrs) ar mājokļu jautājumiem ir strādājis trijos Saeimas sasaukumos un Rīgas domē, tāpēc šajā jomā ir viens no kompetentākajiem valstī.

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs (Saskaņas centrs) ar mājokļu jautājumiem ir strādājis trijos Saeimas sasaukumos un Rīgas domē, tāpēc šajā jomā ir viens no kompetentākajiem valstī.

Politdziesmu pūrā ielūkojās Māris Krautmanis

Pirmo reizi kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā mandātu Eiropas Parlamentā ir ieguvusi arī Zaļo un zemnieku savienība (ZZS). Par ZZS pārstāvi Briselē ir kļuvusi Saeimas deputāte Iveta Grigule. Par to, kādas ieceres jaunajā amatā, un aktuālām norisēm šī Neatkarīgās intervija ar Ivetu Griguli.

Par situāciju Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB), par pielaižu došanu valsts noslēpumam, par jauno likumu, kas liek prioritārā kārtībā izskatīt apsūdzētu amatpersonu lietas, un citām aktualitātēm šī Neatkarīgās intervija ar Saeimas deputātu Andreju Elksniņu (Saskaņas centrs).

Pirmo reizi kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā mandātu Eiropas Parlamentā ir ieguvusi arī Zaļo un zemnieku savienība (ZZS). Par ZZS pārstāvi Briselē ir kļuvusi Saeimas deputāte Iveta Grigule. Par to, kādas ieceres jaunajā amatā, un aktuālām norisēm šī Neatkarīgās intervija ar Ivetu Griguli.

Biedrība Demokrātiskie patroti vēl nav pat pārtapusi par partiju, bet jau ir pamanījusies iekulties parādos un iekšēju kašķu skandālā.

Maija beigās Saeima ar Vienotības, bijušo reformistu un daļas nacionāļu balsīm pieņēma virkni grozījumu Kriminālprocesa likumā, tostarp grozot arī likuma 14. panta 3. daļu, kas turpmāk paredz kā prioritārus noteikt procesus par valsts amatpersonu izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem.

Par skābekļa piegriešanu Krievijas televīzijas kanāliem, par to, vai Gints Grūbe ir vai nav interešu konfliktā, par to, kas ir vienotais sabiedriskais medijs, un citām aktuālām lietām šī Neatkarīgās intervija ar Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētāju Aināru Dimantu.

Par skābekļa piegriešanu Krievijas televīzijas kanāliem, par to, vai Gints Grūbe ir vai nav interešu konfliktā, par to, kas ir vienotais sabiedriskais medijs, un citām aktuālām lietām šī Neatkarīgās intervija ar Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētāju Aināru Dimantu.

Studijā Rija radītās filmas paliks pasaules animācijas vēsturē, un tās vadītājs Vilnis Kalnaellis ne velti ir atzīts par vienu no labākajiem animācijas filmu producentiem Eiropā. Kirikū un burve, kas ieguva Anesī Starptautiskā animācijas filmu festivāla Grand Prix, Randiņš Belevillā, kas tika nominēts diviem ASV Kinoakadēmijas Oskariem – tās ir filmas, ar kurām var lepoties arī Latvija, jo to veidošanā piedalījusies filmu studija Rija. Diemžēl latviešu animatoru radošo garu pēdējos gados stipri apslāpējusi netaisnīga naudas dalīšana filmu nozarei. Rodas iespaids, ka ir kāda «mafija» – ļaužu pulciņš, kas sadala finansējumu savējiem, bet par animāciju aizmirst.

Krievijas vēsturnieks, gandrīz 100 grāmatu autors Boriss Sokolovs iemantojis īpašu atzinību kā objektīvs Otrā pasaules kara vēstures pētnieks un kļuvis pazīstams ar uzskatiem, kas bieži atrodas radikālā pretrunā ar mūsdienu Krievijā vispārpieņemtajiem vēstures traktējumiem. Vēstures zinātņu kandidāts Sokolovs, piemēram, ir pārliecināts, ka Krievijai vajadzētu atvainoties Baltijas valstīm par Staļina noziegumiem. Pagājušās nedēļas nogalē Sokolovs uzstājās Rīgā, Eiropas Savienības mājā, ar referātu par Ukrainas krīzes jautājumiem, kā arī piedalījās diskusijā un atbildēja uz Neatkarīgās jautājumiem.

2004. gada 1. maijā Latvija pievienojās Eiropas Savienībai. Šajā vēsturiskajā laikā no 9. marta līdz 2. decembrim Latvijas Ministru prezidents bija Indulis Emsis. Pašlaik viņš ir konsultants firmā Eiroprojekts, nodarbojas ar dažādu projektu analīzi, sagatavošanu un vadīšanu. Par Latvijas pirmajiem soļiem ES, par desmit gados sasniegto un nesasniegto, par panākumiem, kļūdām un nākotnes vīzijām šī Neatkarīgās intervija ar Induli Emsi.

Kā Ukrainas notikumi un Krievijas agresija Krimā ietekmē Latvijas tranzīta nozari? Kādi darbi risinās autoceļu būvē, aviācijā, uz dzelzceļa? Par šiem un citiem aktuāliem jautājumiem Neatkarīgās intervija ar satiksmes ministru Anriju Matīsu.

Bet Ukrainā 16. martā būs referendums Krimā, kas atsaucas arī uz Latviju, veidojot arī pie mums agresīvāku fonu nekā citas reizes. Ko šo notikumu priekšvakarā domā Rīgas domē, par to Neatkarīgās intervija ar Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieku Andri Ameriku (Gods kalpot Rīga!).

Par ministriju slēgtiem līgumiem ar advokātu firmām, par to, vai vajag atlaist tiesībsargu Juri Jansonu, par «legālajām narkotikām» un citām tiesību jomas aktualitātēm šī intervija ar tieslietu ministri Baibu Broku (Nacionālā apvienība).

Šovakar tieši pulksten 20.14 pēc vietējā laikā Melnās jūras kūrortpilsētā Sočos sāksies XXII ziemas olimpisko spēļu atklāšanas ceremonija, bet vēl pēc pāris stundām jaunuzceltajā stadionā Fišt iedegsies olimpiskā lāpa un spēles tiks pasludinātas par atklātām. Sagatavošanās posma atainojums medijos bijis skandalozākais kopš aukstā kara laikiem, taču jācer, ka līdz 23. februārim, kad nodzisīs Soču olimpiskā uguns, lielāka uzmanība tiks pievērsta sportistiem un viņu sasniegumiem, nevis organizatoru neizdarībai vai zaglīgumam, drošības jautājumiem un Kremļa realizētajai politikai.

Par KNAB iekšējām peripetijām, jaunās valdības neatliekamiem uzdevumiem tieslietu jomā un citām aktualitātēm Neatkarīgās intervija ar padomju laika operatīvo darbinieku, Atmodas laika iekšlietu ministru, tagad zvērinātu advokātu Aloizu Vazni.