Māris Krautmanis / Autori

Sestdien viens mans draugs brauca ar auto un ieraudzīja, ka grāvī ir vieglā automašīna, bet pretējā grāvī – smagā automašīna, kuras pakaļdaļa aizšķērso pusi brauktuves. Viņš apstājies. Vēl apstājušies kādi igauņi, kas jau zvanījuši palīdzības dienestiem.

30. novembrī Valsts prezidents Egils Levits dosies darba vizītē uz Palestīnu, kur tiksies ar Palestīnas pašpārvaldes prezidentu Mahmūdu Abāsu (Mahmoud Abbas). Valsts prezidenta kanceleja ziņo, ka E. Levits un M. Abāss pārrunās politisko dialogu, Tuvo Austrumu miera procesa un Eiropas Savienības un Palestīnas pašpārvaldes attiecību jautājumus, ekonomisko sakaru paplašināšanu un sadarbību izglītības un pretkorupcijas apkarošanas jomā.

Jaunievēlēto 14. Saeimas politisko spēku čammāšanās ar memorandu, runāšanu garām un apkārt un ar valdības deklarācijas rakstīšanu var novest pie tā, ka nākamā gada budžets būs jāpieņem kā “tehniskais”.

Sviedraini un tulznaini top nākamās Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība) valdības deklarācija. Tās melnrakstā ir 395 punkti, kas nozīmē, ka liela daļa tur sarakstītā drīz vien aizmirsīsies un paliks vien uz papīra. Tādā deklarācijā ir grūti orientēties. Tik apjomīgā dokumentā nav viegli saskatīt, kas valdībai būs prioritātes, kas mazāk nozīmīgs.

Kazahstānas pirmstermiņa prezidenta vēlēšanās, kas notika svētdien, 20. novembrī, pārliecinošu uzvaru izcīnīja pašreizējais prezidents Kasims Džomarts Tokajevs, par kuru pēc Kazahstānas Centrālās vēlēšanu komisijas datiem nobalsoja 81,38% pilsoņu, kas ir vairāk nekā 11 miljoni cilvēku. Pašlaik republikā dzīvo 19 miljoni cilvēku. Pašreizējās Kazahstānas prezidenta vēlēšanas ir septītās kopš neatkarības atgūšanas.

Kamēr nākamās koalīcijas partijas stutē valdību, dala portfeļus, raksta memorandus un valdības deklarāciju, arī nākamā opozīcija ir sākusi apsvērt savu taktiku, kā turpmāk darboties. Viens no opozīcijas instrumentiem ir parlamentāro izmeklēšanas komisiju veidošana.

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (“Jaunā Vienotība” (JV)) pašreizējo fāzi jaunās valdības veidošanā ir nodēvējis par “klusākas diplomātijas” laiku, lai topošās koalīcijas partijas savstarpēji saskaņotu jautājumus.

Neviena lidmašīna nepaliek gaisā un agrāk vēlāk nosēžas vai nogāžas. Tāpat arī jauna valdība tiks sastādīta, lai vai kurš būs tās premjers. Taču simptomātiski, ka dažādi šķēršļi un klupšanas akmeņi šajā procesā ir izgaismojušies ne tikai starp partijām, bet arī to iekšpusē – starp dažādām interešu grupām.

“Mums, latviešiem, dzejnieku vesels bars,” sacījis Eduards Veidenbaums. No tiesas, varbūt paši to neapzinādamies, latvju politiķi, veidodami jaunu valdību, publiski runā visādas tādas metaforas, alegorijas, oksimoronus un metonīmijas, kas ir mākslinieciskās izteiksmes līdzekļi un vairāk piestāv literatūrai, ne politisku procesu aprakstam.

Tajā laikā, kad toreizējā izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska, pārstāvot JKP, sparīgi veica augstskolu reformu, ko var rakstīt arī pēdiņās kā “reformu”, “Neatkarīgā” jau paredzēja, ka nākamībai ir ieprogrammēti nikni konflikti starp augstāko mācību iestāžu darbiniekiem un politizētajām augstskolu padomēm.

Ja Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš neizstāsies no partijas "Saskaņa", tad politiskais spēks lems par viņa izslēgšanu. Tā “Neatkarīgajai” sacīja "Saskaņas" līderis Jānis Urbanovičs.

Šonedēļ topošās jaunās Krišjāņa Kariņa (“Jaunā Vienotība”) valdību veidot gribošās partijas strādās pie deklarācijas par Ministru kabineta iecerēto darbu. Tas tā kā skaitās, ka deklarācijas tapšanas laikā būs vienošanās “par darbiem”, kas tiks ierakstīti dokumentā ar zelta burtiem.

Šonedēļ turpināsies spraigas jaunās valdības veidošanas sarunas, un nupat jau sāk kļūt interesantāk. Jo parādās iespējamais jaunās Krišjāņa Kariņa (“Jaunā Vienotība” (JV)) valdības politisko spēku sadalījums pa ministrijām un ir dzirdēti jau arī vairāki konkrēti ministru vārdi, no kuriem lielākā daļa, iespējams, tiešām arī kļūs par ministriem.

1922. gada 7. un 8. oktobrī notika 1. Saeimas vēlēšanas. Tātad ir pagājuši 100 gadi kopš tā notikuma.

Pēc tam, kad Valsts prezidents Egils Levits gluži anekdotiski iedalīja savas medaļas četriem 14. Saeimas vēlēšanu zaudētājiem Artusam Kaimiņam, Artim Pabrikam, Jānim Bordānam un Jurim Pūcem, uz viņa aktivitātēm kļuva grūti raudzīties kā uz nopietna valstsvīra gājieniem. Tas bija apkaunojoši gan pašam, gan apbalvotajiem personāžiem. Bet nu pieņemsim, ka tā bija tāda kā “kājas paslīdēšana”, un kam negadās.

Uzzinot, ka Valsts prezidents Egils Levits pasniedzis medaļu Artusam Kaimiņam, Jānim Bordānam, Jurim Pūcem un Artim Pabrikam, pirmajā brīdī šķiet, ka tas ir jautrs joks. Bet nav taču 1. aprīlis, un ziņa ir izrādījusies patiesa.

Jaunas valdības veidošanas sarunas nupat ir iegājušas pāris strupceļos un dažās finiša taisnēs. Tās ir izrādījušās smagākas, nekā varēja šķist uzreiz pēc vēlēšanām, kad jaunas valdošās koalīcijas aprises uzreiz kļuva it kā saprotamas. Nav tomēr miera zem olīvkokiem...

Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”), kuru Valsts prezidents pilnvarojis veikt sarunas par jauna Ministru kabineta izveidošanu, bija apņēmības pilns panākt, lai pagājušajā nedēļā JV, “Apvienotais saraksts” (AS) un Nacionālā apvienība (NA) parakstītu sadarbības memorandu, kas ļautu šonedēļ strauji virzīties tālāk – vienoties par koalīcijas līgumu, sarakstīt valdības deklarāciju, sadalīt atbildības jomas starp partijām un iecelt ministrus.

Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”) ilgi un dikti uzstāja, ka jāveido četru politisko spēku koalīcija, kurā būs arī “Progresīvie”, taču no tā nekas nav iznācis. Ar “Progresīvo” klātbūtni valdībā Kariņš laikam justos komfortablāk (varenāk), jo ar viņiem maz potenciālu domstarpību. Turpretī sadarbība ar Nacionālo apvienību (NA) un “Apvienoto sarakstu” (AS) nesolās vienmēr būt absolūti saulaina – būs brīži, kad var atgadīties nesaprašanās un būs jāmeklē kompromisi.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) šodien, 27. oktobrī, tiksies ar Eiropas Parlamenta (EP) priekšsēdētāju Robertu Metsolu, kura ierodas Latvijā pēc Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces (NA) uzaicinājuma, atzīmējot Saeimas simtgadi. Plānots pārrunāt Eiropas Savienības (ES) atbalsta turpināšanu Ukrainai, Krievijas saukšanu pie atbildības par pastrādātajiem kara noziegumiem pret Ukrainu, kā arī turpmākās sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju. Tāpat plānots pārrunāt enerģijas cenu samazināšanas iespējas ES līmenī.

Beidzot, beidzot! Aleluja! Beidzot valdības veidošanas sarunās ir izkristalizējusies nākamā koalīcija, kas sastāvēs no “Jaunās Vienotības” (JV), “Apvienotā saraksta” (AS) un Nacionālās apvienības (NA).

Priecīga ziņa no vējainās pilsētas Liepājas! Liepājas universitātes kolektīvs 11. oktobrī ticies ar Liepājas universitātes padomi!