Lietuvā bankām jāmaksā virspeļņas nodoklis – Latvijā nē, jo mūsu valstij naudu nevajag

© Depositphotos.com

Lietuvas parlaments (Seims) ir nobalsojis par valdības ierosinājumu ieviest "pagaidu solidaritātes iemaksu", kas būtu jāmaksā visām bankām un kredītiestādēm. Tādā veidā iecerēts iegūt vairāk nekā 400 miljonus eiro, kurus paredzēts izlietot militārās un civilās infrastruktūras projektos.

Likums par solidaritātes pagaidu iemaksām otrdien tika pieņemts ar 103 balsīm “par”, pret bija 12, un 13 atturējās.

Bankām būs jādalās peļņā ar valsti

Valdība ir ierosinājusi pagaidu nodokli, jo tiek prognozēts, ka valsts bankas šogad gūs aptuveni miljardu eiro kopējo peļņu, kas dubultosies, pateicoties ECB bāzes procentu likmes paaugstināšanai. Saskaņā ar likumu nodeva būs 60% no banku tīrajiem procentu ienākumiem, kas par vairāk nekā 50% pārsniedz četru gadu vidējo rādītāju. Lai maksātu mazāk, bankām būs jāpaaugstina noguldījumu procentu likmes un jāsamazina kredītu procentu likmes.

Finanšu ministre Gintare Skaiste ir paudusi, ka Lietuvas banku sistēmas noguldījumi šobrīd pārsniedz aizdevumus par 11 miljardiem eiro. Viņa norādīja, ka līdzekļi bez riska tiek turēti Eiropas Centrālajā bankā, kas bankām maksā procentus par to noguldījumiem.

Ideja par solidaritātes nodokli (angliski šāds nodoklis tiek saukts par “windfall profit tax”) sastapa niknu pretestību. Lietuvas Banku asociācijas prezidente Eivile Čipkute ir kritizējusi nodokli ne vienu reizi vien, apgalvojot, ka tas kropļos konkurenci banku tirgū. Pēc Čipkutes teiktā, Lietuvā bāzētajai Lielbritānijas interneta bankai “Revolut”, kas ir viena no lielākajām aizdevējām, nodoklis nebūs jāmaksā, un tas veidos "nelikumīgu valsts atbalstu". Turklāt Čipkute uzstāj, ka jaunā nodeva pārkāpj Lietuvas konstitūciju, jo bankām netiek dots pietiekami daudz laika, lai sagatavotos nodoklim.

Lai vai kā, pārliecinošs Seima vairākums nodokli ir atbalstījis.

Paaugstinās akcīzi vidi piesārņojošiem energoproduktiem

Vēl Lietuvas Seims otrdien deva zaļo gaismu akcīzes nodokļa paaugstināšanai energoproduktiem, apstiprinot Akcīzes likuma projektu, kas pēc tā stāšanās spēkā atteiksies no energoproduktiem piemērotajiem akcīzes nodokļa atvieglojumiem, palielinās akcīzes likmes piesārņojošajiem degvielas veidiem, kā arī iekļaus oglekļa dioksīda komponentei piemērotās likmes.

Valdība ir uzsākusi vairākus miljardus eiro vērtus projektus, kas vērsti uz klimata pārmaiņu problēmu risināšanu, attīstot saules, siltumsūkņu un citu “nefosilu” enerģētiku. Akcīzes nodokli paredzēts celt gāzeļļai, akmeņoglēm, koksam, brūnoglēm un pat arī kurināmajai kūdrai.

Bijušais premjerministrs Aļgirds Butkevičs gan brīnījās, kāpēc šis likumprojekts netika iesniegts kopā ar Lietuvā paredzēto nodokļu reformu - pēc divām nedēļām nodokļu reformas likumu pakete tiks iesniegta Seimā, bet Akcīzes nodokļa likumprojekts ir izrauts ārā no vispārējās nodokļu sistēmas.

Bet Latvijai par to kas?

Diezin vai akcīzes nodokļa celšana kurināmajam būtiski ietekmēs benzīna un dīzeļa cenas Lietuvas degvielas uzpildes stacijās, kur tās parasti ir par centu vai diviem litrā mazākas nekā Latvijā. Nodokļa izmaiņas gan var radīt īslaicīgas spekulācijas un cenas paraustīšanos, jo tirgus uz katriem jaunumiem mēdz reaģēt - dažkārt pat absurdā veidā. Taču degvielai akcīze netiek paaugstināta.

Gan jau lietuviešu “politikums” zina, ka diezin vai braukšana ar automašīnu, kūdras kurināšana vai govju purkšķi ietekmē pasaules klimata pārmaiņas, taču amatpersonas un politiķi ir pragmatiski un izrēķina, ka valstij ir izdevīgāk nevilkt garumā “zaļos” pasākumus. Jo vēlāk var rasties problēmas ar Eiropas Komisiju, būs jāmaksā sodi, jāpērk emisijas kvotas un tamlīdzīgas nepatikšanas. Labāk uzreiz un tagad. Un, ja vēl var pasmelties naudu no eirofondiem nefosilajai enerģētikai, tad pavisam lieliski.

“Treknos baņķierus” mazliet “atkulakos”

Interesants ir otrs Lietuvas nodokļu jaunums - pagaidu solidaritātes nodoklis bankām.

Eiropas Centrālā banka jau septīto sanāksmi pēc kārtas 4. maijā ir paaugstinājusi procentu likmes aizdevumiem. Vakar lēmums stājās spēkā - procentu likme ir paaugstināta par 0,25% un tagad ir 3,75%. Ja par šo tēmu zīmētu karikatūru, tā izskatītos tā, ka trekns baņķieris ar melnu “katliņu” galvā sēž uz milzīgām naudas kulēm un skatās, kā šīs kules pašas vairojas un dubultojas. Atnāk valdība ar salīkušu muguriņu un lūdzas, lai viņš padalās ar valsts budžetu, taču baņķieris parāda pigu. Eiropas Centrālā banka, cīnīdamās ar inflāciju, ir nodrošinājusi viņam garantētu, bezriska peļņu - “bezstrādes ienākumus” -, jo viņam nav jāprāto, kam dot, kam nedot kredītus, viņš var izlaisties un kredītus vispār nedot. Lietuvas valdība par šo karikatūru nav smējusies un iekasēs no komercbankām 400 miljonus. Baņķieri pakurnēs, piedraudēs pārcelties uz citām valstīm, kur šāds nodoklis nav uzlikts, bet gan jau nomierināsies.

Arī Latvijā ir pļāpāts par šādu nodokli. Latvijā banku peļņa ir mazāka nekā Lietuvā, tomēr pagājušajā gadā tā bija 325,046 miljoni eiro. Saprotams, ka šogad, kad notiek intensīvi Eiropas Centrālās bankas pasākumi, tā būs jūtami lielāka - pat nepieklājīgi milzīga. Karš Ukrainā ir izraisījis spējas pārmaiņas ekonomikā, un daudzos sektoros rodas zaudējumi, taču komercbankām pašreizējā situācija ir superizdevīga - var peldēties aveņu šokolādē.

Arī Latvijā politiķi ir pļāpājuši par šāda nodokļa ieviešanu, taču tālāk par pļāpāšanu nav tikts. Tēma ir nodota koalīcijas nodokļu darba grupai, kur tā tiek marinēta un fermentēta.

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (“Jaunā Vienotība”) martā ierunājās, ka rosinās diskusiju par virspeļņas nodokli. Beidzās marts, pagāja aprīlis, tagad ir maijs... Diezin vai vasarā kāds kaut ko darīs, varbūt rudenī būs kādi jaunumi. Darba grupa ir jau daudzkārt pārbaudīts instruments, kā panākt, lai nekas nevirzās uz priekšu.

Beigu galā var iznākt tā, ka solidaritātes nodokļa tēma vairs nebūs aktuāla un izdiluši baņķieri noplīsušās drēbēs ies pie valdības lūgties atbalstu.

Nu labi - tik traki varbūt nebūs, taču tas, ka inflācija var nostabilizēties un Eiropas Centrālā banka vairs necels procentu likmes, gan var atgadīties. Un tad pagaidu nodoklim vairs nebūs pamatojuma. Diezin vai Latvija pieņems likumu par pagaidu solidaritātes nodokli, kad Lietuva to būs jau atcēlusi.

Arī Lietuvā ir komercbanku lobijs, taču valdība un Seims nav tam pakļāvies, uzskatot, ka šī ir reize, kad valstiski svarīgi ir noteikt bankām nodokli. Nevar zināt, kādas būs sekas - varbūt tā ir kļūda, varbūt neizdosies iekasēt tik, cik cerēts. Taču lietuvieši cer un domā, ka tā ir pareizi. Tikmēr Latvijas valdība un tautas kalpi... Negribas pat runāt.

Komentāri

Eiropas mājdzīvnieku produktu izplatītāju un ražotāju asociācija FEDIAF veikusi pētījumus par kaķu skaitu Eiropas valstu mājsaimniecībās. Pētnieki secinājuši, ka Latvijā kaķi dzīvo 37% no visām mājsaimniecībām. Tas ir trešais augstākais rādītājs Eiropas valstīs. Pirmajā vietā ar 48% ir Rumānija, otrajā ar 41% atrodas Polija. Kā izskaidrot to, ka esam tik ļoti pieķērušies šiem mīļajiem mājdzīvniekiem; kas mums tik ļoti patīk kaķos – pētījumu rezultātus “Neatkarīgajai” skaidro dzīvnieku mājvietas “Ulubele” saimniece Ilze Džonsone un sociologs Aigars Freimanis.