Māris Krautmanis / Autori

Kamēr citi jaunie jaunās valdības ministri vēl nav aptvēruši lielo laimi, ka būs tik augstā godā, un iepazīstas ar savu saimniecību, jaunais satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs (Nacionālā apvienība) jau staigā pa radio un televīzijas studijām un izklāsta, kādas būs viņa prioritātes turpmākajā darbā.

Beidzot ir izveidota jaunā Krišjāņa Kariņa (“Jaunā Vienotība” (JV)) valdība un ministri varēs sākt darbu. Četriem ministriem nebūs vajadzīgs māceklības laiks, jo viņi savu amatu no Kariņa pirmās valdības ir saglabājuši. Pārējiem pēc lielajiem priekiem par augsto amatu šodien būs jau atnākusi atskārsme, kādā ķezā viņi ir ieķēpājušies. Daudzās nozarēs ir jūra darba, un nevar saprast, no kura gala ķerties klāt.

Ar no amata atstādinātās Ievas Jaunzemes aizrotēšanu uz amatu Finanšu ministrijā var aizmirsties un paslaucīties zem paklāja pārbaudēs un disciplinārlietā aktualizētais jautājums par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores lomu tiesībsargu konstatētajos pārkāpumos VID struktūrās.

Valsts prezidenta mājaslapa rāda, ka Valsts prezidenta birojā pirmo vijoli spēlē Sarmīte Ēlerte. Viņa lemj, kādus padomus dot vai nedot prezidentam no tā, ko piedāvā viņas pakļautībā esošais plašais padomnieku korpuss, un piedomā, kam dot, kam nedot valsts apbalvojumus.

8. decembrī vairākos lielos plašsaziņas līdzekļos (“LSM.lv”, “Delfi”, “TVNET” u.c.) parādījās ziņa, ka miris ilggadējais "Itera Latvija" un Latvijas Tenisa savienības prezidenta Juris Savickis. Pēc pusstundas šie paši mediji sāka ziņu atsaukt un atvainoties, jo izrādījās, ka Savickis ir sveiks un vesels un brauc uz darbu.

Aizkraukles iedzīvotāji par ESKO ielas apgaismojumu, iespējams, ilgtermiņā pārmaksās 20–50%. Ir tikai jāpabrīnās, kā virkne pašvaldību, pārvarot jebkurus juridiskus un praktiskus šķēršļus, vēlas iegādāties zemcenas un “ekonomiskus” Ķīnas gaismekļus un pārmaksāt ilgtermiņā pat vairāk nekā 20% par elektrības rēķiniem.

Latvijas nacionālā lidsabiedrība “airBaltic” uzrāda pozitīvus uzņēmējdarbības rādītājus. Saskaņā ar neauditētajiem konsolidētajiem finanšu rezultātiem par 2022. gada pirmajiem deviņiem mēnešiem “airBaltic” grupas ieņēmumi sasnieguši jau 362,5 miljonus eiro, kas ir par 172% vairāk nekā attiecīgajā laika periodā pērn. Vienlaikus tīrā peļņa pirms izdevumu atrēķināšanas 2022. gada trešajā ceturksnī pieaugusi līdz 17,1 miljonam eiro.

Sestdien viens mans draugs brauca ar auto un ieraudzīja, ka grāvī ir vieglā automašīna, bet pretējā grāvī – smagā automašīna, kuras pakaļdaļa aizšķērso pusi brauktuves. Viņš apstājies. Vēl apstājušies kādi igauņi, kas jau zvanījuši palīdzības dienestiem.

30. novembrī Valsts prezidents Egils Levits dosies darba vizītē uz Palestīnu, kur tiksies ar Palestīnas pašpārvaldes prezidentu Mahmūdu Abāsu (Mahmoud Abbas). Valsts prezidenta kanceleja ziņo, ka E. Levits un M. Abāss pārrunās politisko dialogu, Tuvo Austrumu miera procesa un Eiropas Savienības un Palestīnas pašpārvaldes attiecību jautājumus, ekonomisko sakaru paplašināšanu un sadarbību izglītības un pretkorupcijas apkarošanas jomā.

Jaunievēlēto 14. Saeimas politisko spēku čammāšanās ar memorandu, runāšanu garām un apkārt un ar valdības deklarācijas rakstīšanu var novest pie tā, ka nākamā gada budžets būs jāpieņem kā “tehniskais”.

Sviedraini un tulznaini top nākamās Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība) valdības deklarācija. Tās melnrakstā ir 395 punkti, kas nozīmē, ka liela daļa tur sarakstītā drīz vien aizmirsīsies un paliks vien uz papīra. Tādā deklarācijā ir grūti orientēties. Tik apjomīgā dokumentā nav viegli saskatīt, kas valdībai būs prioritātes, kas mazāk nozīmīgs.

Kazahstānas pirmstermiņa prezidenta vēlēšanās, kas notika svētdien, 20. novembrī, pārliecinošu uzvaru izcīnīja pašreizējais prezidents Kasims Džomarts Tokajevs, par kuru pēc Kazahstānas Centrālās vēlēšanu komisijas datiem nobalsoja 81,38% pilsoņu, kas ir vairāk nekā 11 miljoni cilvēku. Pašlaik republikā dzīvo 19 miljoni cilvēku. Pašreizējās Kazahstānas prezidenta vēlēšanas ir septītās kopš neatkarības atgūšanas.

Kamēr nākamās koalīcijas partijas stutē valdību, dala portfeļus, raksta memorandus un valdības deklarāciju, arī nākamā opozīcija ir sākusi apsvērt savu taktiku, kā turpmāk darboties. Viens no opozīcijas instrumentiem ir parlamentāro izmeklēšanas komisiju veidošana.

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (“Jaunā Vienotība” (JV)) pašreizējo fāzi jaunās valdības veidošanā ir nodēvējis par “klusākas diplomātijas” laiku, lai topošās koalīcijas partijas savstarpēji saskaņotu jautājumus.

Neviena lidmašīna nepaliek gaisā un agrāk vēlāk nosēžas vai nogāžas. Tāpat arī jauna valdība tiks sastādīta, lai vai kurš būs tās premjers. Taču simptomātiski, ka dažādi šķēršļi un klupšanas akmeņi šajā procesā ir izgaismojušies ne tikai starp partijām, bet arī to iekšpusē – starp dažādām interešu grupām.

“Mums, latviešiem, dzejnieku vesels bars,” sacījis Eduards Veidenbaums. No tiesas, varbūt paši to neapzinādamies, latvju politiķi, veidodami jaunu valdību, publiski runā visādas tādas metaforas, alegorijas, oksimoronus un metonīmijas, kas ir mākslinieciskās izteiksmes līdzekļi un vairāk piestāv literatūrai, ne politisku procesu aprakstam.

Tajā laikā, kad toreizējā izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska, pārstāvot JKP, sparīgi veica augstskolu reformu, ko var rakstīt arī pēdiņās kā “reformu”, “Neatkarīgā” jau paredzēja, ka nākamībai ir ieprogrammēti nikni konflikti starp augstāko mācību iestāžu darbiniekiem un politizētajām augstskolu padomēm.

Ja Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš neizstāsies no partijas "Saskaņa", tad politiskais spēks lems par viņa izslēgšanu. Tā “Neatkarīgajai” sacīja "Saskaņas" līderis Jānis Urbanovičs.

Šonedēļ topošās jaunās Krišjāņa Kariņa (“Jaunā Vienotība”) valdību veidot gribošās partijas strādās pie deklarācijas par Ministru kabineta iecerēto darbu. Tas tā kā skaitās, ka deklarācijas tapšanas laikā būs vienošanās “par darbiem”, kas tiks ierakstīti dokumentā ar zelta burtiem.

Šonedēļ turpināsies spraigas jaunās valdības veidošanas sarunas, un nupat jau sāk kļūt interesantāk. Jo parādās iespējamais jaunās Krišjāņa Kariņa (“Jaunā Vienotība” (JV)) valdības politisko spēku sadalījums pa ministrijām un ir dzirdēti jau arī vairāki konkrēti ministru vārdi, no kuriem lielākā daļa, iespējams, tiešām arī kļūs par ministriem.

1922. gada 7. un 8. oktobrī notika 1. Saeimas vēlēšanas. Tātad ir pagājuši 100 gadi kopš tā notikuma.

Pēc tam, kad Valsts prezidents Egils Levits gluži anekdotiski iedalīja savas medaļas četriem 14. Saeimas vēlēšanu zaudētājiem Artusam Kaimiņam, Artim Pabrikam, Jānim Bordānam un Jurim Pūcem, uz viņa aktivitātēm kļuva grūti raudzīties kā uz nopietna valstsvīra gājieniem. Tas bija apkaunojoši gan pašam, gan apbalvotajiem personāžiem. Bet nu pieņemsim, ka tā bija tāda kā “kājas paslīdēšana”, un kam negadās.