Māris Krautmanis / Autori

Vienu minūti un divdesmit trīs sekundes garu sižetu 7. februāra vakara LTV “Panorāmā” izpelnījās pirmdienas protesti pret pandēmijas ierobežojumiem dažādās Rīgas vietās.

Latvijā var saskatīt trīs valsts pārvaldes veidus: ir pilsētu un novadu pašvaldības, kas vairumā gadījumu ir saprātīgas un vismaz cenšas ko nebūt darīt savu iedzīvotāju interesēs; ir diezgan mazspējīga valdība un Saeima, kuras 100 gudrās galvas ar katru nākamo sasaukumu kļūst aizvien durnākas; un ir Rīgas dome – vispārākā varas nesaprātības pakāpe. Bail vērt vaļā Rīgas domes mājaslapu un skatīt, kādas atkal jaunas brīnumlietas pa nedēļu ir salēmusi šī institūcija.

Lietuvas valdība trešdien nolēma, ka no sestdienas, 5. februāra, iedzīvotājiem vairs nevajadzēs uzrādīt “iespēju pasi”, ko Latvijā sauc par “sadarbspējīgo sertifikātu”, lai varētu apmeklēt lielveikalus, restorānus, sporta un izklaides pasākumus, kā arī saņemtu pakalpojumus klātienē.

Savulaik Jaunās konservatīvās partijas (JKP) tagad jau bijusī izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska virzīja un izbīdīja līdz pieņemšanai Saeimā reformu un grozījumus Augstskolu likumā. Galvenā doma bija tāda, ka augstskolām ir par daudz autonomijas, tāpēc tām jāuzkrauj mugurā politizēta “padomju vara” – jāizveido augstskolu padomes, kas nodarbosies ar katras augstskolas stratēģiju. Augstskolu likuma 14.1. pants nosaka, ka valsts augstskolas padomi zinātnes universitātē veido 11 locekļi, no kuriem vienu – ar augstskolas darbību nesaistītu izcilu akadēmiskās vides pārstāvi – izvirza Valsts prezidents.

Kovidsērgas pandēmija ir likusi ieviest dažādus drošības pasākumus visas pasaules valdību, parlamentu, prezidentu un pašvaldību darbā.

Pētījumu centrs SKDS ir noskaidrojis sabiedrības uzticēšanās indeksus un reitingus dažādām Latvijas institūcijām, tostarp arī nevalstiskajām (sabiedriskajām) organizācijām, kas ir dažādas biedrības un nodibinājumi. Pētījumā konstatēts, ka kategorijā “Visi iedzīvotāji” nevalstiskajām organizācijām ir negatīvs reitings – mīnus 4,4. 2021. un 2020. gadā 40% respondentu ir pauduši, ka neuzticas tām. Bet bija laiks, kad uzticības līmenis tām bija jūtami augstāks – 2010. gadā 31% neuzticējās.

Slavenie epidemiologi no Latvijas Nacionālā veselības dienesta Vakcinācijas projekta nodaļas un citi infektologi jau sen paredzēja jaunu kovida sērgas vilni un tam gatavojās. Tāpat arī valdība ar tās premjeru priekšgalā zināja, ka nāks infekcijas izplatības jauns vilnis, jau tad, kad tā celmam nebija dots nosaukums “omikrons”. Jo tāda ir bijusi agrākos laikos arī citu vīrusu uzvedības loģika – vīrusi tā dara, ka top lipīgāki, bet, kas priecē, arī mazāk nāvējoši. Šā vai tā, bet omikronu varēja sagaidīt godam – ar stiprinātu veselības aprūpes kapacitāti, daudzām jaunām gultasvietām.

Ir noticis tāds kā lūzums – gluži vai vēsturisks pagrieziens! Premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”) trešdienas “Rīta panorāmā” sacīja frāzi “Mums jābeidz raustīt sabiedrību”. Beidzot pēc gandrīz diviem kovidsērgas gadiem Krišjānis Kariņš ir nācis pie šādas atziņas! Bet labāk vēlāk nekā nekad.

Pētījumu centrs SKDS pēc “Neatkarīgās” pasūtījuma ir izpētījis iedzīvotāju uzticēšanos dažādām institūcijām un konstatējis, kādi 2021. gada nogalē ir reitingi virknei sabiedrībā pazīstamu politiķu no varas, Saeimas opozīcijas un ārpusparlamenta opozīcijas spēkiem. Šajā rakstā apskatu tos, kas ir vai nu nepārstāvēti 13. Saeimā, vai arī Saeimā ir bijuši ievēlēti, taču starplaikā ir frakciju un partiju pametuši, dibinājuši savu jaunu partiju vai piedalās jaunas partijas aktivitātēs.

Bijušais vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) ministrs, tagad Saeimas deputāts Juris Pūce (“Attīstībai/Par!”) ir ievērojami uzlabojis savu reitingu.

20. janvārī Baumaņa skvērā pie Rīgas apgabaltiesas tika atklāts tēlnieka Gļeba Panteļejeva veidots piemineklis Latvijas brīvības cīnītājam, padomju laika disidentam Gunāram Astram.

No 1917. līdz 1918. gadam Baumaņa skvērā pretī tagadējai Rīgas apgabaltiesai stāvēja “koka Fricis” – piemineklis vācu karavīram. 1919. gadā pie īslaicīgās komunista Pētera Stučkas valdīšanas tur bija Kārļa Marksa akmens galva.

Pētījumu centrs SKDS pēc Neatkarīgās pasūtījuma ir konstatējis reitingus amatpersonām un politiķiem 2021. gada noslēgumā. Tostarp pētījumā atspoguļojas arī iedzīvotāju uzticība virknei to deputātu, kuri 13. Saeimā ievēlēti no partijas “Saskaņa” un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) sarakstiem un kuri joprojām darbojas šo partiju parlamenta frakcijās.

Pētījumu centrs SKDS pēc Neatkarīgās pasūtījuma ir aprēķinājis reitingus lielāko pašvaldību vadītājiem.

Tā Latvijas tautas daļa, kas vēl skatās televīziju un klausās radio, redz un dzird, ko par respiratoriem paudis Krišjānis Kariņš (JV), ko par skolu slēgšanu vai mājsēdi domā Daniels Pavļuts (AP), kādu jaunu cietumu grasās būvēt Jānis Bordāns (JKP). Dzīve kūsā, un tie, kas pieplakuši pie televizora ekrāna, dzīvo tai līdzi. Galvenie “flagmaņi” ir Latvijas Sabiedriskā medija (LSM) Latvijas Televīzija (LTV) un Latvijas Radio (LR) – ziņu, diskusiju un analītiskie raidījumi.

Pētījumu centrs SKDS pēc Neatkarīgās pasūtījuma ir veicis aptauju un izveidojis reitingus dažādām institūcijām – piemēram, Latvijas Bankai, Ģenerālprokuratūrai, Valsts kontrolei utt. Cita starpā SKDS ir vaicājis cilvēkiem, cik lielā mērā viņi uzticas vai neuzticas radio un televīzijai.

Vakar, 2022. gada 12. janvārī, Valsts prezidents Egils Levits tikās ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu. Tikšanās ir iemūžināta foto attēlos. Gan Valsts prezidents Egils Levits, gan Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, pozējot fotogrāfiem, nelietoja aptiekās nopērkamos baltos FFP2 respiratorus, bet lietoja “melnās maskas”.

Kazahstānas asiņaino nemieru drūmais rezultāts ir 164 cilvēki, kas tajos ir gājuši bojā. Tostarp arī kāda četrus gadus veca meitenīte un kāds pusaudzis, kuriem nebija ne mazākā sakara ar “troņu spēlēm” vai lielvalstu ģeopolitiskajām interesēm.

Partijas “Saskaņa” vadītājs Jānis Urbanovičs 8. janvāra Neatkarīgajā pauda šādu viedokli: “Vienmēr esmu vairījies kritizēt Valsts prezidentu. Neatkarīgi no personālijām, kas šo amatu nes, tas ir Latvijas simbols, līdzīgi kā karogs vai himna. Taču pašlaik dzīvojam tik sarežģītā laikā, ka vajag ne tikai simbolu, bet arī līderi.

Decembrī Covid-19 izplatība bija ievērojami samazinājusies – bija dienas, kad konstatēto jauno saslimšanas gadījumu skaits bija vien daži simti. Bet tagad ir atkal straujš lēciens – 6. janvārī tika konstatēti 1994 jauni gadījumi, un tendence ir nelāga – izskatās, ka saslimušo skaita pieaugums būs vēl lielāks.

Energoresursu sadārdzināšanās ir globāla problēma, kas skar visas valstis – ceļas cenas visam, kas gāze, degviela, elektrība.

Neviens vīruss nekad pasaules vēsturē nav uzvedies citādi, kā vien kļūstot vairāk lipīgs un mazāk nāvējošs. Tāda ir vīrusu daba – tie negrib nogalināt cilvēci, bet ieperināties cilvēku organismos un ar tiem sadzīvot. Tāds ir arī kovids.