20. janvārī Baumaņa skvērā pie Rīgas apgabaltiesas tika atklāts tēlnieka Gļeba Panteļejeva veidots piemineklis Latvijas brīvības cīnītājam, padomju laika disidentam Gunāram Astram.
Valsts prezidenta Egila Levita un tieslietu ministra Jāņa Bordāna runu laikā vairāki klātesošie izrādīja neapmierinātību aurojot un svilpjot. Viena daļa šo ļaužu bija pazīstami vakcinācijas pretinieki, kuriem pašlaik ārkārtas situācijas apstākļos ir aizliegts pulcēties un par pulcēšanos draud naudas sodi. Nav jau diez kas - traucēt pasākumu. Diez cik glīti tas nav. Bet nu arī saprotami, ja nav citas iespējas un vietas, kur izpausties. Un diezin vai vakcinācija vien ir tas, kas rada dusmas - tur varētu pie vainas būt arī valdības šķaidīšanās ar naudu, kuras ir tik daudz kā nekad nav bijis, nepalīdzēšana pārvarēt energoresursu krīzi, mediķu un skolotāju “uzmešana” un citas pašreizējās valdošās varas izdarības.
Bordānam veltītajiem svilpieniem līdzi lidoja dusmas par to, ka viņš rosina Krimināllikumā par rupju kārtības traucēšanu ar nepatiesu ziņu izplatīšanu piemērot maksimālo sodu līdz dažiem gadiem cietumā. Šo priekšlikumu 18. janvārī sāka skatīt Saeimas Krimināltiesību politikas apakškomisija. Te uzreiz pamanāmas paralēles - Gunārs Astra arī bija “nepatiesu ziņu izplatītājs”, kuru notiesāja par pretpadomju aģitāciju un propagandu. Bet tagad Bordāns, valdība, valdošā koalīcija grasās uzmesties par patiesās patiesības zinātājiem visaugstākajā instancē, bet tos, kas paudīs nepatiesas ziņas, bāzīs cietumā.
Latvijas Televīzijas “Panorāmā” bija redzams, ka kāda sieviete svilpj arī tajā laikā, kad Ieva Akurātere dzied “Palīdzi, Dievs, latviešu tautai!”. Tā gluži nebija. Tā bija falsifikācija, par kuru Iļja Kozins savā tvitera kontā pat atvainojās skatītājiem: “Par manu vakardienas sižetu “Panorāmā”. Aizrāvos ar sižeta māksliniecisko noformējumu. Tā bija kļūda montēt svilpēju bildi ar I. Akurāteres dziesmu. Kaut arī man nebija tāda nodoma, es tomēr esmu sagrozījis realitāti, kas ir pret manas profesijas standartiem. Lūdzu, atvainojiet!”
Par manu vakardienas sižetu "Panorāmā". Aizrāvos ar sižeta māksliniecisko noformējumu. Tā bija kļūda montēt svilpēju bildi ar I. Akurāteres dziesmu. Kaut arī man nebija tāda nodoma, es tomēr esmu sagrozījis realitāti, kas ir pret manas profesijas standartiem. Lūdzu, atvainojiet!
— Iļja Kozins (@ilya_kozin) January 21, 2022
Bet kāpēc izsvilpa Levitu? Ko viņš nodarījis? Viņš taču teica ļoti pareizu runu, cildinot brīvības cīnītāju, kurš atdevis savu dzīvību par Latviju.
Bija viena problēma. Valsts prezidents Latvijas Republikas himnas laikā un arī visu laiku pēc tam nenoņēma savu galvassegu - melnu hūti. Pat arī trīskārt savakcinēts, likumpaklausīgs pilsonis ar QR kodu kabatā un FFP2 respiratoru uz deguna diezin vai saprot, kāpēc Egils Levits neņem nost cepuri.
Likuma “Par Latvijas valsts himnu” 5. pants ir formulēts skaidri un precīzi: “Sabiedriskos pasākumos Latvijas valsts himnas izpildījuma laikā klātesošie stāv kājās, vīrieši noņem cepures, bet personas valsts formas tērpos rīkojas saskaņā ar dienesta reglamentu.”
Pieminekļa atklāšana Gunāram Astram bija sabiedrisks pasākums. Tā nebija privāta ballīte Dauningstrītā!
Pārmēru auksts laiks 20. janvārī nebija - vētra jau bija rimusies, bet sniega kupenas vēl nebija saveidojušās. Nebija īsta pamata baidīties apsaldēt smadzenes. Bet, pat ja būtu mīnus 35 grādi pēc Celsija, tās divas minūtes, kamēr skan himna, varēja jau nu pastāvēt bez cepures.
Neatkarīgi no likumiem, galvas segas noņemšana vīriešiem ir gadsimtiem sena tradīcija.
Pēc Gunāra Astras pieminekļa atklāšanas bija vēl viens pasākums pie Brīvības pieminekļa, atminoties 1991. gada barikāžu laiku un 20. janvāra upurus. Valsts prezidents pie pieminekļa nolika ziedu vainagu, paklanījās, taču hūti atkal nenoņēma.
Grūti saprast, ko tas nozīmē. Varbūt Valsts prezidentam piemirsās, ka cepuri vajag noņemt? Nebija neviena padomnieka, kas pačukstētu?
Gribas ticēt, ka piemirsās, jo, ja Egils Levits neņem nost cepuri apzināti un principā, tad jāsāk domāt, ko viņš ar to grib demonstrēt.
Varbūt viņam iegadījusies nepareiza tauta ar padomju mantojumu, kuras valstij viņš strādā par valsts prezidentu? Tad tiešām nav jāizrāda cieņa ne himnai, ne karogam, ne pieminekļiem. Bet tad varbūt nevajag sevi tā mocīt, jo var taču arī atkāpties un dot savu vietu pilī kādam citam.
