Māris Krautmanis / Autori

Vakcīnu tagad pietiek visiem un naudas ir tik daudz kā nekad. Taču vakcinācijas aptvere joprojām nav nekāda izcilā.

Viss pagājušais mācību gads ir pēc būtības zaudēts – attālinātā mācīšanās gan ir jauka lieta, taču ar to var izlīdzēties šad tad. Nekāds datora ekrāns nevar aizstāt dzīvu skolu, kurā skolotājs redz skolēnu un skolēni redz cits citu. Tāpēc Latvijas bērni lielā mērā ir otrgadnieki – tā nav bijusi pietiekama izglītības kvalitāte, kas viņiem ir tikusi pagājušajā gadā.

Tas, ka kovidvakcīna nav uz mūžu mūžiem, ir pašsaprotama lieta. Protams, tās iedarbība ar laiku izplēn, un ir nepieciešams vakcinēties atkal. Neviens nezina, cik ilgs ir vakcīnas iedarbības laiks, tomēr vairākas valstis drošs paliek nedrošs ir noteikušas vakcinācijas sertifikātu derīguma termiņus.

LETA–DPA no Štutgartes (Vācija) 25. augustā ir atnesusi ziņu: pēc tam, kad pilnībā potēto skaits sasniedzis gandrīz 60% no iedzīvotāju kopskaita, Vācijā sākušās debates par pieejas maiņu Covid-19 pandēmijai.

Skaistajos valstiskās neatkarības atjaunošanas pasākumos varas pārstāvji centās ar iedvesmojošām runām aicināt tautu uz vienotību.

Ir tāda valsts Libāna, kura vēl pirms gadiem trim četriem bija visnotaļ labklājīga. Pašlaik Libānā ir sabrukums. Pēc pagājušās trešdienas Libānas Centrālās bankas lēmuma neturpināt degvielas importa subsīdijas, valstī ir viss galīga posta komplekts – kilometriem garas rindas pēc benzīna un dīzeļa, kautiņi, apšaudes, protesti, dzeramā ūdens un elektroenerģijas trūkums, streiki, 90% inflācija, bezdarbs.

Baltkrievijas televīzija laikā, kad tieši pirms gada augustā aizsākās vērienīgi tautas protesti, rādīja sižetus par panākumiem kultūrā, lauksaimniecībā un rūpniecībā, par visu ko citu.

Dīvaini, bet Latvijas valdība gandrīz vai pat ”nepamanīja” sabiedrības protestus 18. augustā – Rīgas centrā esot bijuši tikai daži piedzērušies pilsoņi un viena policijas automašīna ar izsistu stiklu. Labi, ka tā.

Ņemot vērā arvien lielākus nācijas šķelšanās riskus un no tā izrietošu valsts iekšējās drošības apdraudējumu, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) aicina nekavējoties atsaukt visus likumprojektus un politiskās iniciatīvas, kas vērstas uz sabiedrības pretnostatīšanu vakcinācijas vai citos jautājumos.

“Mūsu aliansei (NATO) šis ir ļoti svarīgs brīdis. Pirms gandrīz 20 gadiem pēc tam, kad ASV tika uzbrukts 11. septembrī, mēs kopā iegājām Afganistānā, lai uzveiktu tos, kas mums uzbruka, un lai gādātu, ka Afganistāna no jauna nekļūst par patvēruma vietu teroristiem, kas var mums uzbrukt. Kopā mēs esam sasnieguši mērķus, kurus bijām izvirzījuši,” šogad aprīlī pauda ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens.

Valsts prezidenta Egila Levita darbības novērtējums sasniedzis vēsturiski zemāko atzīmi. Viņa darbību pozitīvi vērtē 25%, bet negatīvi – 60% respondentu, liecina SKDS dati.

Tiesībsargāšanas iestāžu darbinieki uz vairākām stundām aizturējuši žurnālistu Lato Lapsu, veicot viņa automašīnas un dzīvesvietas kratīšanu. Viņš bijis spiests parakstīties, ka neizpaudīs nekādu informāciju par jau kārtējo safabricēto kriminālprocesu, kura ietvaros tas notika. Kā likumpaklausīgs pilsonis viņš šo saistību pilda, kas neļauj viņam atklāt sabiedrībai pilnu notiekošā ainu, taču tas neliedz viņam paust savu viedokli par notikušo.

Aizvadītajās četrās dienās Latvijas – Baltkrievijas robežu šķērsojušo Irākas pilsoņu skaits pārsniedz vairāk nekā gada laikā robežu šķērsojušo. Lieta ir zināma un saprotama – Lietuva ir kaitinājusi Baltkrievijas diktatoru Aleksandru Lukašenko, un viņš tā atriebjas, organizējot lidojumus no Irākas uz Minsku, un sūtot “bēgļus” uz Lietuvu. Tie nav nekādi bēgļi, bet ļaudis ar jaunāko modeļu mobilajiem tālruņiem, kuriem ir kaut kāds uzdevums. Iespējams, šis uzdevums ir taisīt nepatikšanas Lietuvā. Lietuva ir attiecīgi rīkojusies un stiprinājusi savu robežu ar Baltkrieviju. Lietuvai ar Baltkrieviju ir gara robeža, tāpēc ir irākieši, kas vēl pamanās izlīst cauri.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa Saeimas deputātam Aldim Adamovičam (“Jaunā Vienotība”) par transporta un dzīvojamo telpu īres kompensāciju izkrāpšanu piesprieda 6000 eiro sodu. Tāpat Adamovičam piemērots liegums uz gadu un vienu mēnesi ieņemt Saeimas deputāta amatu. Pēc tiesas sēdes viņš paziņoja, ka spriedumam nepiekrīt un to pārsūdzēs.

Sandis Riekstiņš otrdien vietnē "Facebook” pauda, ka "attiecībā uz prēmijām paralimpiešiem – būšu ļoti nepopulārs, bet es to nesalīdzinu ar parasto sportu. Tās ir divas dažādas lietas – gan attiecībā uz konkurenci, gan visu pārējo". Abas lietas nevarot likt vienos svaru kausos.

Lai pamatotu obligāto vakcinēšanos pret Covid atsevišķās profesijās un obligātu sadarbspējīga vakcinācijas sertifikāta nepieciešamību iekštelpu pasākumos, viens no valdības argumentiem ir tas, ka vakcinācija nepieciešama, lai aizsargātu apkārtējo cilvēku drošību.

Tālajā 2020. gada 17. decembrī, kad notika valdības ārkārtas sēde un publikas zināšanai noplūda “veca kefīra sarunas”, toreizējā veselības ministre Ilze Viņķele jau visnotaļ daudz pastāstīja toreizējam un tagadējam premjeram Krišjānim Kariņam par to, kādas metodes būs jāizmanto, lai palielinātu vakcinācijas aptveri.

Ir tā atgadījies, ka veselības ministrs Daniels Pavļuts (“Attīstībai/Par!”, AP), sekodams līdzi sporta norisēm Tokijas olimpiādē, ar vienu aci ir skatījies, kas notiek sociālajā interneta tīklā “Twitter”, un tur ierakstījis pat divus īsus teikumus: “God. Delfi.lv redakcija 100% piekrītu, ka sports var būt skaists. Tomēr man ir problēma ar vizualizāciju pie raksta. Sievietes ķermeņa priekšmetiskošana un seksualizācija nav veids, kā sporta skaistumu ilustrēt. Varam labāk.” Un tad vēl viens ieraksts: “Un jā, es redzēju, ka pie raksta ir arī citas, dažādas bildes. Runa ir par to, kādu vizuālo kodējumu izvēlamies, kādus priekšstatus un aizspriedumus kultivējam.”

Nelāgā jezga vai ķibele, vai kā to vēl nodēvēt ar Administratīvi teritoriālo reformu zāģē pamatus pašai augstākajai juridiskajai institūcijai mūsu valstī. Gribot vai negribot, Satversmes tiesa ir spiesta nodarboties ar lietām, kuras tai nekādi nepiedien un kurām būtu jābūt likumdevēju un izpildvaras kompetencē.

Latvijā esot lielākais alkohola patēriņš Eiropas Savienībā uz vienu iedzīvotāju. 40% iedzīvotāju alkoholu lietojot riskantā un pārmērīgā veidā. Lai situāciju labotu, Veselības ministrija izstrādājusi pasākumus – “Alkoholisko dzērienu patēriņa mazināšanas un alkoholisma ierobežošanas rīcības plānu 2020.–2022. gadam”, kas tika izskatīts Ministru kabinetā 28. jūlijā.

Ilgi un neatlaidīgi žurnālistu tirdīta, Ekonomikas ministrija beidzot ir bijusi spiesta atzīt, ka Latvija nav sasniegusi nevienu no “Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēs 2014.–2020. gadam” izvirzītajiem mērķiem.

Kopš 31. marta darbojas jaunā Ekonomisko lietu tiesa (ELT), līdz ar to pašlaik Latvijā ir izveidojusies interesanta tiesiskā situācija – ir viens tiesiskums, kas ir vispārējais un parastais, un ir tiesiskums, kas ir visiem tiesiskumiem tiesiskums.