Māris Krautmanis / Autori

Valsts prezidents Egils Levits otrdien bija izsaucis uz tepiķa Saeimas partiju pārstāvjus un mājis ar mietu – ja viņi turpinās lekties un balsos pret Satversmes tiesas pagājušās piektdienas sprieduma izpildi, tad iestāsies konstitucionālā krīze.

Saeimas vairākums pirmdien nobalsoja, ka Varakļānu un Murmastienes pagastiem būs būt Latgalē un tie būs Rēzeknes novadā. Taču vakar pēc Valsts prezidenta Egila Levita piedraudējuma atlaist Saeimu un aicinājuma respektēt Satversmes tiesas lēmumu Saeimas vairākums izlēma, ka Varakļānu novads pašlaik paliks kā atsevišķa pašvaldība Latgales sastāvā.

Izskatās, ka Ministru kabinets šodien sanāks uz neattālinātu sēdi. Tiesa gan, diezin vai ministriem vajadzētu apkampties un bučoties pēc ilgas neredzēšanās, jo kovids vēl plosās. Un vispār jau attiecības viņu starpā nav tik mīļas, lai uzreiz mestos draudzēties. Bet pēc būtības šāda dzīvās sēdes rīkošana ir ļoti apsveicama – sen jau vajadzēja.

Piektdien, 2021. gada 28. maijā, tika publicēts un preses konferencē paskaidrots Satversmes tiesas spriedums apvienotajā lietā Nr.202-43-0106 “Par Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pielikuma “Administratīvās teritorijas, to administratīvie centri un teritoriālā iedalījuma vienības” 31.15., 31.29., 31.30., 32.1., 32.4. un 36.2. apakšpunkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 101. pantam, Eiropas vietējo pašvaldību hartas 4. panta trešajai un sestajai daļai, kā arī 5. pantam”.

5. jūnijā notiks pašvaldību vēlēšanas, kas šoreiz ir neparastas daudzējādā ziņā.

“Ryanair” lidmašīnas piespiešana nosēsties Minskā, lai apcietinātu opozīcijas žurnālistu Romānu Protaseviču ir brutāls Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko gājiens, par ko viņš ir pelnījis nosodījumu un sankcijas. Tas, kas ir noticis, ir ļoti nopietni, un arī starptautiskās sabiedrības soļiem būtu jābūt attiecīgi nopietniem.

2019. gada vasarā plašsaziņas līdzekļos parādījās skaļi skandalozas ziņas, ka Konkurences padome (KP) kopā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB) veikusi inspekcijas desmit vadošajos Latvijas būvniecības uzņēmumos uz aizdomu pamata par aizliegtu vienošanos publiskajos un arī privātajos iepirkumos.

Jau 2017. gada 19. maijā Starptautiskā hokeja federācija paziņoja, ka viena no pasaules čempionāta rīkotājvalstīm būs Rīga. Jau 2020. gada 11. martā Pasaules veselības organizācija oficiāli paziņoja, ka ir pandēmija.

Saeimas deputāts no Jaunās konservatīvās partijas (JKP) Sandis Riekstiņš pēdējā laikā necik daudz neparādās informatīvajā telpā – šad tad kaut ko ietvīto, pirms mēneša bija redzams TV24, stāstot kaut ko par atalgojuma sistēmu valsts amatpersonām. Taču nav pat manifestējies ar viņam raksturīgo hokejmīlēšanu, kas tagad pasaules čempionāta laikā aktuāla, nav tādu spilgtu uznācienu, kas noturētu Riekstiņa personu uzmanības centrā. Līdzīgi kā viņa kolēģis Juris Jurašs (JKP) politiķis ir iekūņojies latentā aktivitātes fāzē un gaida labākus laikus.

Valsts kontroles mājaslapā https://www.lrvk.gov.lv/lv lasāma šāda ziņa: “Saistībā ar Covid-19 neprognozējamo izplatību Latvijā jau kopš pirmās ārkārtējās situācijas izsludināšanas (12.03.2020.) atbildīgajām institūcijām bija jārīkojas nekavējoties, lai vīrusu identificētu un pēc iespējas ātrāk to ierobežotu. Šai nolūkā Nacionālajam veselības dienestam (NVD) bija jāslēdz līgumi ar laboratorisko pakalpojumu sniedzējiem (laboratorijām), aprēķinot tarifus par veiktajiem izmeklējumiem Covid-19 identificēšanā. Veicot pārbaudi par to, kā 2020. gadā izlietoti 28,2 miljoni eiro, kas no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem tika piešķirti šiem laboratoriskajiem pakalpojumiem, Valsts kontrole secināja, ka finansējums izlietots atbilstoši mērķim. Tomēr katras laboratorijas tarifu noteikšanas individuālā pieeja, kas pastāvēja līdz pat augustam, nav veicinājusi piešķirtā valsts finansējuma ekonomisku izmantošanu un valsts par laboratoriju sniegtajiem pakalpojumiem ir pārmaksājusi.”

“Šo datumu atcerēsimies – tas nozīmē, ka ar 23. aprīlī Latvijā sākas reāli slepkavošanas mēģinājumi homofobisko ideju vārdā,” pauž Zviedrijā dzīvojošā profesore, publiciste, žurnāliste Sandra Veinberga, un šis raksts joprojām ir lasāms viņas interneta blogā.

KNAB pieņēmis lēmumu administratīvi sodīt divus Rīgas domes bijušos un vienu esošo Jaunās konservatīvās partijas (JKP) deputātu par Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma pārkāpšanu – neatļauta labuma bezmaksas autostāvvietu lietošanas abonementu izmantošanu.

Mūsdienu jauno tehnoloģiju laikmetā vairs nevajag zirgu pasta karietes, tāpēc visi jaunumi izplatās vienā mirklī. Ziņas nāk arī no Vatikāna, kur kumulatīvais kovida infekcijas izplatības rādītājs pašlaik ir tieši nulle, jo nav neviena saslimušā.

Vairāk nekā 70% tiesnešu uzskata, ka Tieslietu ministrija (TM) negatīvi ietekmē tiesu sistēmas neatkarību, preses konferencē par tiesu sistēmas un tiesneša neatkarību informēja Latvijas Universitātes (LU) Antropoloģijas studiju nodaļas vadošā pētniece Aivita Putniņa.

“Pēdējo nedēļu saslimstības ar Covid-19 rādītāji parāda, ka epidemioloģiskā situācija valstī būtiski pasliktinās, turklāt saslimstības pieaugums ir vērojams visā valsts teritorijā un praktiski visās iedzīvotāju vecuma grupās, tajā skaitā bērnu un jauniešu vidū.” Šādu brīdinājumu Saeimai un Ministru kabinetam atklātā vēstulē pauduši Veselības ministrijas, Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC), Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD), Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS), Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) speciālisti.

Restorānu un kafejnīcu īpašnieki un darbinieki tagad var elpot mazliet vieglāk – ir atļauta klientu apkalpošana āra terasēs, kas palielinās pārdošanas apjomus. Tas labi, jo cilvēkiem vajag darbu.

Svētku laikā Valsts prezidents Egils Levits rauca pierē rūpju rievu un nosauca Saeimas lēmumu ļaut ieturēt maltītes āra terasēs par “parlamentāru negadījumu”. Jo Saeima 29. aprīlī atbalstīja grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā, kas paredz no 7. maija, atļaut sabiedriskās ēdināšanas atsākšanu āra terasēs. Šis balsojums bija pretējs Ministru kabineta lēmumam vēl nesteigties ar šādiem atvieglojumiem un kaut ko gudrot vēlāk – pēc divām nedēļām.

Sagaidot Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas 31. gadadienu, augstākie Latvijas valsts apbalvojumi piešķirti cilvēkiem, kuri izcili kalpojuši Latvijas valstij un tautai un kuru nesavtīgais darbs stiprinājis mūsu valsts demokrātiju, tiesiskumu, drošību un labklājību, ieguldīts veselības aprūpē, izglītībā un kultūrā.

Saeima attiecībā uz epidemioloģisko situāciju un riskiem “dzīvo savu dzīvi savā informatīvajā telpā”, sacīja premjers Krišjānis Kariņš, komentējot parlamenta lēmumu atļaut restorāniem tirgot ēdienu āra terasēs. Bet tas jau sen ir zināms, ka informatīvās telpas un realitātes ir nevis dažas vien, bet pat daudzas.

Administratīvā rajona tiesa ir apmierinājusi Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes pieteikumu, atzīstot par prettiesisku un atceļamu finanšu ministra Jāņa Reira (JV) pērnā gada 30. oktobra lēmumu, ar kuru Jaunzemei piemērots disciplinārsods – rājiens.

Kādreizējā metalurģijas giganta “Liepājas metalurgs” izputēšanas skandālā šogad ir dažas it kā priecīgas ziņas.

Saeimas deputāti Artuss Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs), Juris Jurašs (Jaunā konservatīvā partija, JKP), Marija Golubeva (“Attīstībai/Par!”, AP), Māris Možvillo (KPV LV) un Gatis Eglītis (JKP) 26. aprīlī iesnieguši grozījuma projektu likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”, kurā tiks ierakstīts papildinājums, ka 21. novembris būs 2013. gada 21. novembra traģēdijas atceres diena.