Māris Krūmiņš / Autori

Vēsturniekiem par to lielu šaubu nebija jau sen, taču nu kliedētas arī beidzamās – bijušais Nīderlandes princis Bernhards līdz pat mūža nogalei 2004. gadā melojis, apgalvojot, ka nekad neesot bijis Vācijas nacistu partijas biedrs. Tagad kļuvis zināms, ka viņa arhīvos uziets partijas biedra kartes oriģināls, ko par autentisku atzinusi gan Nīderlandes valdība, gan karaļnams, kas pauduši nožēlu par šo melno vēstures lappusi.

Austrijas pilsētā Braunavā pie Innas šonedēļ sākušies būvdarbi pie ēkas, kurā 1889. gadā piedzima nākamais nacistiskās Vācijas fīrers Ādolfs Hitlers. Pēc renovēšanas, kas izmaksās aptuveni 20 miljonus eiro, māju nodos policijas vajadzībām, taču šim plānam ir ne mazums kritiķu, kuri uzskata, ka ēkai vajadzēja atrast citu pielietojumu, protams, nepieļaujot, ka tā kļūst par neonacistu iecienītu apmeklējuma vietu.

Francijas prezidents Emanuels Makrons paudis atbalstu grozījumiem konstitūcijā, kuru mērķis būtu paplašināt to jautājumu loku, kas tiek izlemts referendumos, kā arī mazināt šķēršļus referendumu sasaukšanai pēc vēlētāju iniciatīvas. Tomēr viņa paziņojumā pietrūcis konkrētības, tādēļ pagaidām grūti spriest, kādi šie grozījumi varētu būt.

Nākammēnes Moldovā notiekošajās municipālajās vēlēšanās būs atļauts kandidēt arī aizliegtās un par antikonstitucionālu pasludinātās prokrieviskās partijas “Shor” biedriem. Šādu lēmumu pieņēmusi Moldovas Konstitucionālā tiesa, tādējādi atceļot parlamenta noteikto aizliegumu.

Gan Igaunijas Valodas kolēģija (“Keeleamet”), gan Tallinas municipālā policija atzīst, ka diezgan bieži nākas saskarties ar situāciju, kad taksometru vadītāji, kuri izmanto “Bolt” un citas līdzīgas platformas, pat nesaprot igauņu valodu, nerunājot nemaz par to, ka pasažieriem kaut ko varētu paskaidrot igauniski, vēsta mūsu kaimiņvalsts sabiedriskais medijs “ERR”.

Vairāki desmiti inuītu (Grenlandes pamatiedzīvotāju) sieviešu pieprasījušas kompensācijas no Dānijas valdības, jo pagājušā gadsimta sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados kļuvušas par upuriem kampaņai, kuras mērķis bija samazināt dzimstību salas pamatiedzīvotāju vidū. Cietušajām jau pusaudžu gados bez viņu vai vecāku piekrišanas un pat zināšanas dzemdes dobumā ievadītas intrauterīnās jeb kontracepcijas spirāles.

Harkivas mērs Ihors Terehovs paziņojis, ka šajā Ukrainas pilsētā, ko regulāri apšauda ar Krievijas raķetēm un artilērijas lādiņiem, tiks būvēta pirmā pazemes skola. Tā atbildīs visiem pazemes patvertņu drošības standartiem un spēs nodrošināt klātienes mācības vairākiem tūkstošiem skolēnu. Līdz ar jaunā mācību gada sākšanos, pagaidu klases ierīkotas piecās Harkivas metrostacijās, taču to ietilpība ir par mazu.

Francijā izcēlusies teju vai panika, izplatoties aizvien jaunai un jaunai informācijai par blakšu apsēstām sabiedriskām vietām. Kukaiņi – asinssūcēji piefiksēti gan tālsatiksmes un vietējās nozīmes vilcienos, gan Parīzes metro, gan valsts kinoteātros un citur. Tagad problēmas risināšanā nācies iesaistīties valdībai.

Lai kliedētu baumas par Čečenijas līdera Ramzana Kadirova slikto veselības stāvokli, Kremlī ceturtdien bija sarīkota viņa tikšanās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. “Republikā nekādu problēmu nav, tās mēs sen esam atrisinājuši,” sacījis Kadirovs. Krievijas televīzijas demonstrētajos sižetos nekāda uzmanība netika pievērsta nedz Čečenijas vietvalža pašsajūtai, gan nesenajam skandālam, kas izcēlās pēc tam, kad Kadirovs publiskoja video, kurā viņa nepilngadīgais dēls Adams redzams, piekaujam kādu ieslodzīto.

Nu jau piecus gadus Igaunijas iedzīvotājiem ir bijusi iespēja sabiedrisko transportu apriņķī, kurā viņi deklarējušies, izmantot bez maksas. Taču sākot ar nākamo gadu pasažieriem atkal nāksies pirkt biļetes – šādu konceptuālu lēmumu pieņēmusi valdošā koalīcija, un tā apstiprināšana Sabiedriskā transporta centrā nu jau ir vien tehnisks jautājums.

Pagājušās nedēļās nogalē, 22. septembrī Ukrainas spēki veica triecienu pa Krievijas Melnās jūras kara flotes štābu Sevastopolē. Šonedēļ Kijiva paziņoja, ka šajā veiksmīgajā operācijā nogalināti 34 Krievijas flotes virsnieki, to skaitā flotes pavēlnieks admirālis Viktors Sokolovs. Taču Maskava izplatījusi videosižetu, kurā Sokolovs redzams tiešsaistes apspriedē Aizsardzības ministrijā, apgalvojot, ka šie kadri uzņemti otrdienas, 26. septembra rītā.

Tiroles provincē Austrijā pieaug neapmierinātība ar lielo automašīnu plūsmu, kas šķērso Brenera kalnu pāreju, lai no Austrijas nokļūtu Itālijā vai otrādi. Iedzīvotājus īpaši kaitina tranzītā braucošās kravas automašīnas, un vietējām varasiestādēm jau nācies izdot rīkojumu, kas ierobežo kravu pārvadāšanu, ar ko savukārt nav apmierināta Eiropas Savienība.

Rīgā bāzētā Krievijas neatkarīgā interneta vietne “Meduza” joprojām nesekmīgi cenšas noskaidrot, kas un kādu iemeslu dēļ šī medija izdevējas Gaļinas Timčenko viedtālruni inficējis ar Izraēlā izstrādāto spiegošanas programmu “Pegasus”. Aizdomas krīt uz rietumvalstu (arī Latvijas) speciālajiem dienestiem, jo eksperti norādījuši – nav nekādu liecību, ka “Pegasus” būtu Krievijas rīcībā. Tomēr tiek pieļauta arī iespēja, ka pēc Maskavas lūguma Timčenko tālrunī programmu uzstādījuši Krievijai draudzīgu valstu dienesti.

Lai mazinātu depopulācijas un cilvēku novecošanas negatīvās sekas, pārcelties uz dzīvi Itālijas salā Sardīnijā un nodarboties ar ierasto arodu tiek aicināti aitu gani no Kirgizstānas. Paredzēts, ka pirmie simts viesstrādnieki kopā ar ģimenēm Sardīnijā ieradīsies nākamajā gadā, un, ja programma izrādīsies veiksmīga, to plānots paplašināt.

Pēc gandrīz 30 gadu pārtraukuma Azerbaidžānai ir visas iespējas atgūt pilnīgu kontroli pār armēņu apdzīvoto Kalnu Karabahu – Dienvidkaukāza reģionu, kas PSRS laikos tika iekļauts Azerbaidžānas PSR sastāvā, kļūstot par bumbu ar laika degli. Starptautiski neatzītās Kalnu Karabahas republikas (armēņi to dēvē par Arcahu) bruņotie spēki bijuši spiesti kapitulēt, jo palīdzību nesaņēma nedz no Armēnijas, nedz Krievijas, kas pēc PSRS izjukšanas allaž uzskatīta par armēņu galveno sabiedroto reģionā.

Venecuēlas varasiestādes, iesaistot aptuveni 11 000 policistus un karavīrus, atguvušas kontroli pār cietumu, kas jau vairākus gadus atradās kriminālā grupējuma “Tren de Aragua” kontrolē un faktiski bija pārvērsts par bandas štābu. Augstākā ranga ieslodzītie jutās gluži kā kūrortā, jo cietumā bija ierīkoti gan sporta laukumi un peldbaseins, gan restorāns un naktsklubs, kā arī neliels zoodārzs.

Pamatīgās sprukās nonācis dāņu mākslinieks Jenss Hānings, kurš 2020. gadā saņēma no Olborgas muzeja banknotes 534 000 kronu (aptuveni 71,5 tūkstošu eiro) vērtībā, lai tās izmantotu divu mākslas darbu izgatavošanā. Kad pienāca noteiktais termiņš, mākslinieks muzejam nosūtīja divus ierāmētus pilnīgi baltus audekla gabalus ar piezīmi, ka mākslas darba nosaukums esot “Ņem naudu un bēdz”. Tagad Kopenhāgenas tiesa nospriedusi, ka gandrīz visa no muzeja saņemtā nauda ir jāatmaksā, taču tā jau sen iztērēta.

Britu monarha Čārlza III un viņa dzīvesbiedres Kamillas oficiālā vizīte Francijā bija ieplānota jau martā, taču pēdējā brīdī to nācās atcelt, jo Franciju bija pārņēmuši pensiju reformas pretinieku izraisītie streiki un nekārtības. Tagad situācija ir stabilizējusies, tādēļ šodien Čārlzs III un Kamilla beidzot dodas uz Parīzi.

Ķīnas ārlietu ministra Vana Ji četru dienu ilgā vizīte Maskavā ir kārtējais apliecinājums tam, ka Ķīnas un Krievijas attiecības pašlaik ir tik lieliskas, kādas nekad nav bijušas. Pekina ir Kremļa galvenais diplomātiskais un ekonomiskais balsts laikā, kad pret Krieviju noteiktas plašas starptautiskās sankcijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā dēļ. Rietumvalstīs Ķīna tiek uzskatīta par šīs alianses “vecāko brāli”, un to mediji ne bez ironijas raksta, ka viens no Vana Ji vizītes uzdevumiem ir saņemt sīku atskaiti par to, kādas vienošanās panāktas pagājušonedēļ, kad Krievijas Tālajos Austrumos viesojās Ziemeļkorejas diktators Kims Čenuns.

Pēc jūlijā notikušā NATO samita Viļņā jau šķita, ka Zviedrijas uzņemšana Ziemeļatlantijas aliansē ir tuvākā laika jautājums, taču beidzamajā nedēļā viss atkal sagriezies kājām gaisā. Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans atsācis sūroties, ka Zviedrija izrāda nepieņemamu toleranci pret musulmaņu svētās grāmatas Korāna dedzinātājiem un citiem “teroristiem”, un viņam nekavējoties piebalsojušas Ungārijas amatpersonas, apsūdzot Zviedriju Ungārijas demokrātijas kritizēšanā.

Vatikāna arhīvos uzieta vēstule liecina, ka Romas pāvests Pijs XII vēlākais 1942. gada decembrī ticis informēts par nacistiskajā Vācijā un tās okupētajās teritorijās notiekošo ebreju masveida iznīcināšanu. Šis dokuments kalpos kā labs arguments tiem Pija XII kritiķiem, kuri cenšas nepieļaut viņa beatifikāciju jeb iecelšanu svētlaimīgo kārtā, kas ir obligāts solis pirms kanonizācijas jeb pieskaitīšanas svētajiem.

Viena no visvairāk apspriestajām Vācijas politiķēm pašlaik ir Sāra Vāgenknehta – bijusī “Kreiso” partijas (“Die Linke”) parlamenta frakcijas vadītāja, pašlaik ierindas deputāte, kura pozicionējas kā vienkāršo ļaužu interešu aizstāve, nelegālo imigrantu apkarotāja, Krievijas valdošā režīma atbalstītāja un cīnītāja par mieru visā pasaulē. Neapmierināta ar “Kreiso” vadības samiernieciskumu, viņa plāno dibināt jaunu partiju, par kuru vēlēšanās varētu nobalsot ne tikai daļa no “Kreiso” elektorāta, bet arī tie, kuri līdz šim balsojuši par galēji labējo partiju “Alternatīva Vācijai” (AfD).