Uzmanību – blaktis! Franču sabiedrība ceļ trauksmi

Pie kāda Parīzes dzīvojamā nama novietotais matracis, kurā acīmredzami mitinājušās blaktis.  © ZUMA Press/Scanpix

Francijā izcēlusies teju vai panika, izplatoties aizvien jaunai un jaunai informācijai par blakšu apsēstām sabiedriskām vietām. Kukaiņi – asinssūcēji piefiksēti gan tālsatiksmes un vietējās nozīmes vilcienos, gan Parīzes metro, gan valsts kinoteātros un citur. Tagad problēmas risināšanā nācies iesaistīties valdībai.

Beidzamās nedēļas laikā gan Francijas medijos, gan interneta sociālajos tīklos teju otrs apspriestākais jautājums aiz pašlaik valstī notiekošās Pasaules kausa izcīņas regbijā ir blaktis (un kam ar tām būtu jācīnās), informē “Euronews”. Šai problēmai uzmanību pievērsuši visi lielākie laikraksti (īpaši aktīvs ir “Le Parisien”) un ziņas ātri pārķēruši arī tādi pasaules līmeņa mediji kā “Reuters” un “CNN”.

“Politico.eu” atgādina, ka Francijas vēsturē bija periods no pagājušā gadsimta piecdesmitajiem līdz deviņdesmitajiem gadiem, kad blaktis bija gandrīz pilnībā izskaustas. Taču vēlāk naktsmieru traucējošie kukaiņi, kuru kodumi nav dzīvībai bīstami, bet gana nepatīkami un niezoši, savairojušies atkal, visticamāk, pēc ievazāšanas no ārzemēm.

Valdības paspārnē esošās Francijas Nacionālā pārtikas, vides un veselības drošības pārvaldes (“ANSES”) šogad publicētajā pētījumā bija norādīts, ka laikā no 2017. līdz 2022. gadam aptuveni 11% mājsaimniecību vismaz reizi nācies vērsties pēc palīdzības pie uzņēmumiem, kas nodarbojas ar blakšu iznīdēšanu. Šis process, kurā lielākoties tiek izmantots ļoti karsts vai ļoti auksts gaiss, sagādā neērtības cilvēkiem un izmaksā vidēji vairāk nekā 800 eiro (atkarībā no mājokļa platības), taču rezultāts ir garantēts - blakšu šajā mājoklī vairs nav.

Tiesa, ar vienu ļoti būtisku piebildi - līdz brīdim, kad tās atkal netiek ienestas un nesavairojas no jauna. Pašlaik šāds risks ir ievērojami palielinājies. Savulaik par “blakšu midzeņiem” dēvēja moteļus un lētas viesnīciņas, vēlāk klientiem ar blaktīm nācās sastapties ar greznās viesnīcās, bet nu tās iespējams pārnest mājās pēc kino vai koncerta apmeklējuma vai vienkārša brauciena sabiedriskajā transportā.

Lūk, tikai daži piemēri, par kuriem rakstīja “Le Parisien”. Septembra otrajā pusē kāds pasažieris, kurš ātrvilcienā “TGV” brauca no Marseļas uz Parīzi, konstatējis, ka pa sēdekli rāpo blakts. Kādu laiku pēc tam, kad viņš pasūdzējies konduktoram, visa šī vagona pasažieriem paziņots, ka pēc ierašanās Parīzē viņi var iesniegt sūdzību, un biļešu cena tiks atmaksāta.

No malas tas izskatās kā nacionālās dzelzceļa kompānijas “SNCF” vēlme noklusināt iespējamu skandālu. Sarunā ar “Le Parisien” kompānijas pārstāvji nolieguši, ka vilcienos mājotu blaktis, jo regulāri tiekot veikta vagonu preventīvā dezinfekcija. Gadījumos, ja blakšu klātbūtne tomēr tiek fiksēta, vagonu atkabina no sastāva un to apstrādā ar speciālajiem līdzekļiem, lai iznīdētu kukaiņus. Taču tajā pašā nedēļā vēl divi “SNFC” pasažieri interneta sociālajos tīklos ievietojuši attēlus, kurās redzamas pa vilcienu vagoniem ložņājošas blaktis.

Kukaiņi manīti arī Parīzes metro vilcienos, par ko sūdzējies kāds vilciena mašīnists, bet interneta ziņu vietne “Actu” vēsta, ka blaktis fiksētas arī vairākos Lionas reģionālā autobusu tīklu maršrutos, kā arī Parīzes starptautiskajā Šarla de Golla vārdā nosauktajā lidostā. “Le Figaro” savukārt ziņo par veselu virkni Parīzes kinoteātru, pēc kuru apmeklējumiem skatītāji sūdzējušies par blakšu uzbrukumiem.

Pagājušās nedēļas otrajā pusē kļuva zināms par Parīzes mēra vietnieka Emanuēla Greguāra aicinājumu Francijas premjerei Elizabetei Bornai pievērst uzmanību šim jautājumam. Un valdībai nācies reaģēt. Kamēr par visaptverošiem blakšu nīdēšanas plāniem tiek spriests tikai teorētiski, šonedēļ Transporta ministrijā uz sanāksmi gaida valsts lielāko sabiedriskā transporta uzņēmumu pārstāvjus, kuriem eksperti skaidros, kā vislabāk tik galā ar uzmācīgajiem kukaiņiem. “ANSES” pārstāvji gan skaidrojuši, ka ar atsevišķu kampaņu diez vai kas būs līdzēts, jo blaktis, kas mutāciju rezultātā kļūst aizvien neuzņēmīgākas pret insektu iznīcināšanas līdzekļiem, mēdzot ik pa laikam savairoties lielā skaitā, bet vēlāk populācija dabiskā veidā sarūk.

Pasaulē

Eiropas Savienībā (ES) ir nobriedis plāns nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas vārdā izveidot visu cilvēku aktīvu superreģistru, kurā cilvēkiem pastāvīgi jāreģistrē visu savu aktīvu faktiskais statuss. Jau šajā pavasarī tika pabeigts pētījums, kura mērķis bija atrast veidus, kā izveidot Eiropas iedzīvotāju aktīvu superreģistru, ziņo Igaunijas medijs "Postimees".