Māris Krūmiņš / Autori

Kalifornijas ziemeļos dzīvesvietas nācies pamest gandrīz 190 000 cilvēku, jo ilgstošo lietavu rezultātā izveidojusies bīstama situācija Orovilas ūdenskrātuvē – dambja rezerves pārgāzne, pa ko tiek novadīts liekais ūdens, ir nopietni bojāta, un pastāv bažas, ka tā var sabrukt, applūdinot tuvējās apdzīvotās vietas. Pats 230 metru augstais dambis gan ir gana stabils, tomēr varasiestādes atzinušas, ka situācija var dramatiski mainīties pat pāris stundu laikā.

Neraugoties uz labējo politisko spēku brīdinājumiem, Šveices vēlētāji referendumā diezgan pārliecinoši atbalstījuši grozījumus konstitūcijā, kas ļaus vienkāršāk iegūt pilsonību trešās paaudzes migrantiem, kuri dzimuši, dzīvojuši Šveicē un jau integrējušies šīs valsts sabiedrībā.

Itālijas valdība pagājušās nedēļas nogalē pieņēmusi rīkojumu, kam būtu jāpasteidzina to nelegālo imigrantu deportēšanu, kuri saskaņā ar Eiropas Savienības noteikumiem nevar pretendēt uz bēgļu statusu.

Ukrainas varasiestādes nav uzskatījušas par nepieciešamu komentēt apsūdzības, ka tieši Kijevas īpašie dienesti vakar likvidējuši vienu no pazīstamākajiem Doņeckas separātistu kaujinieku komandieriem Mihailu Tolstihu, kurš pazīstams ar segvārdu Givi.

ASV prezidents Donalds Tramps, viesojoties ASV bruņoto spēku Centrālās pavēlniecības štābā Floridā, centies kliedēt Eiropas sabiedroto bažas par to, ka viņa administrācija varētu skeptiskāk attiekties pret ASV līdzdalību NATO blokā. Paužot skaidru atbalstu NATO un apstiprinot, ka viņš plāno ierasties uz alianses samitu maijā, D. Tramps atkārtojis savas priekšvēlēšanu kampaņas laikā pausto – Vašingtona ir ieinteresēta, lai arī citas NATO dalībvalstis ieguldītu pietiekami lielas summas kopējā aizsardzībā.

«Atkal draugi» un «Miers atjaunots» – ar šādiem virsrakstiem Vācijas mediji raksturo sarunas starp Kristīgo demokrātu savienību (CDU) un Bavārijas Kristīgo sociālistu savienību (CSU), kuru mērķis bija demonstrēt konservatīvā bloka vienotību un atbalstu kanclerei Angelai Merkelei pirms septembrī gaidāmajām Bundestāga vēlēšanām.

Desmitiem tūkstoši cilvēku, kuri atbalsta Katalonijas tiesības uz pašnoteikšanos, vakar pulcējās pie Barselonas tiesas zāles, kur sākās prāva pret bijušo reģiona valdības vadītāju Arturu Masu un divām viņa līdzgaitniecēm.

Tūkstošiem protestētāju arī vakar pulcējās Rumānijas galvaspilsētas Bukarestes Uzvaras laukumā, neraugoties uz to, ka valdības vadītājs Sorins Grindeanu sestdienas vakarā, uzstājoties televīzijā, solīja atcelt pretrunīgi vērtētos rīkojumus, kas ļautu no atbildības izvairīties simtiem korumpētu amatpersonu. Pēcpusdienā ministru kabineta ārkārtas sēdē dekrēti patiešām tika atcelti, tomēr radikālākā demonstrantu daļa zaudējusi jebkādu ticību valdībai un uzskata, ka tai būtu jādemisionē.

Migrācijas krīzes risinājuma meklējumi un Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības bija galvenie jautājumi, kurus samitā Maltas galvaspilsētā Valletā plānojuši apspriest ES valstu un valdību vadītāji.

Eiropas Parlamenta deputāte, kandidāte uz Francijas prezidenta amatu Marina Lepēna, sākot ar šo mēnesi, saņems tikai aptuveni trešdaļu līdzšinējā atalgojuma. Šādas sankcijas pret viņu noteiktas, jo politiķe atteikusies noteiktajā termiņā atmaksāt gandrīz 300 000 eiro, ko, kā uzskata Briselē un Strasbūrā, ir izkrāpusi no Eiroparlamenta. Izmeklēšanā noskaidrots, ka vairāki viņas palīgi saņēmuši algu no šīs institūcijas, lai gan reāli strādājuši Parīzē – M. Lepēnas vadītās Nacionālās frontes galvenajā mītnē.

Ukrainas varasiestādes vakar bija gatavas uzsākt civiliedzīvotāju evakuāciju no Avdijivkas pilsētas, kur jau trešo dienu pēc kārtas turpinājās intensīvas artilērijas apšaudes starp Ukrainas bruņotajiem spēkiem un Krievijas atbalstītajiem Austrumukrainas separātistiem. Kaujās gājuši bojā vismaz 13 cilvēku, un, kā jau tas ierasts, abas puses pagājušā gada 23. decembrī noteiktā pamiera pārkāpšanā apsūdzējušas viena otru.

ASV prezidenta Donalda Trampa rīkojums par bēgļu izmitināšanas programmas pārtraukšanu un liegumu iebraukt ASV septiņu – galvenokārt musulmaņu apdzīvotu – valstu pilsoņiem turpina izraisīt viļņošanos amerikāņu politiskajā vidē.

Beidzamo dienu laikā veiktās socioloģiskās aptaujas liecina, ka Francijas republikāņu partijas nominētā ekspremjera Fransuā Fijona izredzes uz iekļūšanu prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā ir mazinājušās.

ASV prezidenta Donalda Trampa rīkojums apturēt bēgļu uzņemšanas programmu un ierobežot septiņu, lielākoties musulmaņu apdzīvotu, valstu pilsoņu ierašanos Savienotajās Valstīs izraisījis gan asu kritiku valstī un aiz tās robežām, gan brīdinājumus, ka šis rīkojums tiks apstrīdēts tiesās, gan nesaprašanos un pat haosu lidostās (ne tikai ASV, bet arī ārzemēs), jo amatpersonām nav īsti skaidrs, kā rīkojumu traktēt.

61 gadu vecais vācu sociāldemokrāts Martins Šulcs ne velti atstājis Eiropas Parlamenta prezidenta amatu. Tieši viņš 24. septembrī paredzētajās Bundestāga vēlēšanās būs ilggadējās kancleres Angelas Merkeles galvenais konkurents.

Šā gada septembrī beigsies vesela ēra kosmosa izpētē – sadegot Saturna atmosfērā, savu darbību beigs kosmiskā zonde «Cassini», kas startēja tālajā 1997. gadā un ir savākusi ļoti daudz informācijas par Saturnu, tā pavadoņiem un gredzeniem. Ļoti iespējams, ka cilvēce pavirzīsies krietnu soli uz priekšu Mēness izpētē, jo mūsu planētas dabisko pavadoni plāno apciemot gan Ķīnas valsts kosmosa izpētes aģentūras, gan divu privāto kompāniju misijas. Bet abi šāgada Saules aptumsumi Latvijā diemžēl nebūs novērojami.

Pavasarī gaidāmajās prezidenta vēlēšanās pašlaik valdošo Francijas sociālistu partiju pārstāvēs vai nu bijušais izglītības ministrs Benuā Amons, vai arī ekspremjers Manuels Valss – izšķirošais balsojums par nomināciju paredzēts jau svētdien.

Plašus protestus Rumānijā, kuros piedalījies arī prezidents Klauss Johanniss, izraisījis sociāldemokrātu valdības nodoms izsludināt amnestiju un dekriminalizēt atsevišķus likumpārkāpumus.

Jau pavasarī Turcijā notiks referendums par grozījumiem konstitūcijā, kuru pieņemšanas gadījumā tiks būtiski palielinātas valsts prezidenta pilnvaras, – tas kļuvis skaidrs pēc nedēļas nogalē parlamentā notikušā balsojuma, kurā valdošā islāmiskā Taisnīguma un attīstības partija (AKP) atrada sev sabiedrotos Nacionālistu kustības partijas (MHP) personā. Ja vairākums referenduma dalībnieku nobalsos par pārmaiņām, pašreizējais Turcijas līderis Redžeps Tajips Erdogans var saglabāt varu līdz pat 2029. gadam.

Priekšvēlēšanu kampaņas laikā dāsni bārstot solījumus par saviem nodomiem pēc stāšanās ASV prezidenta amatā, Donalds Tramps ļoti bieži izmantoja frāzi: «Jau pirmajā dienā es...»

Ar vainagu nolikšanas ceremoniju Ārlingtonas kapsētā un pieņemšanu Linkolna memoriālā šodien sāksies ASV 45. prezidenta Donalda Trampa inaugurācijas pasākumi.

Izstājoties no Eiropas Savienības, Apvienotā Karaliste ir gatava atteikties no līdzdalības ES vienotajā tirgū. Tas ir galvenais secinājums, kas izriet no premjeres Terēzas Mejas vakardienas runas par valdības stratēģiju Brexit sarunās.