Māris Krūmiņš / Autori

Jau 47. reizi Šveices kalnu kūrortā Davosā uz Pasaules ekonomikas forumu pulcēsies šīs pasaules varenie. Šogad par aktuālām un globālām tendencēm, kas ietekmē teju vai ikviena mūsu planētas iedzīvotāja dzīvi, apspriedīsies vairāk nekā 3000 augsta ranga viesu – viņu vidū 47 valstu līderi un vairāk nekā 1200 lielo transnacionālo kompāniju vadītāji.

Pasaules astoņi bagātākie cilvēki kontrolē tikpat lielus aktīvus kā 3,6 miljardi mūsu planētas nabadzīgāko ļaužu.

Aptuveni 70 valstu pārstāvji ar pašreizējo ASV valsts sekretāru Džonu Keriju priekšgalā vakar pulcējās starptautiskajā Parīzes konferencē, kas veltīta Tuvo Austrumu miera jautājumam.

Līdz ASV 45. prezidenta Donalda Trampa inaugurācijai palikusi mazliet vairāk nekā nedēļa, kad izcēlies kārtējais ar viņa vārdu saistītais skandāls.

Vairāk nekā divus mēnešus ilgušais politiskās nenoteiktības periods Islandē vismaz pagaidām ir beidzies – Neatkarības partijai, kas 29. oktobra vēlēšanās ieguva lielāko balsu skaitu, ar otro mēģinājumu ir izdevies izveidot valdošo koalīciju, kurai gan būs tikai viena mandāta pārsvars parlamentā. Viens no šīs koalīcijas solījumiem ir sarīkot referendumu par Islandes pievienošanos Eiropas Savienībai.

Balsojums ar ļoti grūti prognozējamu iznākumu – tā interneta ziņu vietne EurActiv.com raksturo nākamnedēļ paredzētās Eiropas Parlamenta prezidenta vēlēšanas. Šis postenis kļuva vakants pēc tam, kad par nodomu atgriezties Vācijas politikā paziņoja līdzšinējais Eiroparlamenta vadītājs sociāldemokrāts Martins Šulcs.

Norvēģijas masu slepkava Anderss BēringsBreivīks, kurš 2011. gadā galvaspilsētā Oslo un tās pievārtē nogalināja 77 cilvēkus, atkal ir uzmanības centrā. Šodien Apelāciju tiesa sāks no jauna skatīt pašpasludinātā neonacista sūdzības par nehumānu izturēšanos pret viņu ieslodzījuma vietā.

Pagājušās nedēļas nogalē tika publiskots (tiesa, rediģētā veidā) amerikāņu izlūkdienestu ziņojums par hakeriem, kuri pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina rīkojuma esot mēģinājuši ietekmēt ASV prezidenta vēlēšanas. Jaunievēlētais prezidents Donalds Tramps, kurš amatā stāsies 20. janvārī, iepazīstināts ar ziņojuma pilno tekstu, tomēr, spiežot pēc viņa izteikumiem, pat tas nav pārliecinājis viņu par Kremļa saistību ar hakeru uzbrukumiem Demokrātu partijas serveriem. Līdzīgs uzskats, protams, valda arī Krievijā.

Paši apdomīgākie un tālredzīgākie ceļotāji, visticamāk, jau paspējuši ne tikai rezervēt lidojumus un viesnīcas, bet, iespējams, arī sakravāt ceļasomas, lai šogad dotos uz vietām un pasākumiem, kas viņus interesē. Vai nu tā būtu laiska atpūta siltajās zemēs, slēpošana kalnos, Donalda Trampa inaugurācijas vērošana, vai romantisks Parīzes apmeklējums.

Kad nepilnus trīs mēnešus pirms Apvienotās Karalistes valdība beidzot gatavojas oficiāli uzsākt izstāšanās procesu no Eiropas Savienības jeb Brexit, par savu demisiju negaidīti paziņojis valsts sūtnis ES sers Aivens Rodžerss.

Pašreizējā ASV prezidenta Baraka Obamas izlolotās veselības aizsardzības sistēmas Obamacare atcelšana, nodokļu reformas, dažādu valsts regulējumu mazināšana un, protams, jaunievēlētā prezidenta Donalda Trampa administrācijas pārstāvju apstiprināšana – šādus uzdevumus sev izvirzījis republikāņu partijas kontrolētais 115. ASV Kongress, kas otrdien uzsāka darbu

Policija Amazonasas štatā Brazīlijas ziemeļos vakar turpināja meklēt desmitiem cilvēku, kuri, izmantojot nemierus, bija izbēguši no diviem cietumiem Manausas pilsētas pievārtē. Nekārtības štata lielākajā cietumā Anisio Jobim ilga 17 stundas un prasījušas 56 ieslodzīto dzīvības. Gluži tāpat kā daudzi citi Brazīlijas cietumi, arī šī labošanas darbu iestāde ir pārpildīta, un administrācija nav spējusi nošķirt dažādu bandu locekļus. To izmantojot, viens no grupējumiem izrēķinājies ar otra biedriem.

Atšķirībā no pagājušā gada, šogad Jaungada svinības Ķelnē beigušās bez incidentiem, un sūdzību par seksuāla rakstura uzbrukumiem vai laupīšanām nav bijis.

Sankcijas pret Krieviju, ko pagājušā gada nogalē noteica ASV prezidents Baraks Obama, apgrūtinās viņa pēcteča Donalda Trampa iespējas pildīt savus solījumus un uzlabot attiecības ar Maskavu. Par labu D. Trampam, kurš amatā stāsies 20. janvārī, nācis fakts, ka Krievija atturējusies no līdzīgu sankciju pasludināšanas, taču politologi norādījuši, ka virkne Kongresa republikāņu (gluži tāpat kā absolūtais vairākums demokrātu) vēlas, lai sankcijas vēl tiktu pastiprinātas, un šādos apstākļos atcelt B. Obamas lēmumu D. Trampam nemaz nebūs tik vienkārši.

Pretēji vairākumam prognožu un politiskās elites (ne tikai ASV, bet lielākās daļas pasaules valstu) cerībām 8. novembrī par ASV 45. prezidentu tika ievēlēts Republikāņu partijas kandidāts Donalds Tramps. Prezidenta amatā 70 gadus vecais miljardieris stāsies 20. janvārī, un tikai pēc tam būs saprotams, kuri no viņa kampaņas laikā izskanējušajiem solījumiem bijuši tikai blefs, bet kurus ar republikāņu kontrolētā Kongresa palīdzību tomēr izdosies realizēt.

Tunisijas pilsonim Anīsam Amri, kurš 19. decembrī ar nozagtu kravas automašīnu taranēja Ziemassvētku tirdziņu Berlīnē, nogalinot 11 cilvēkus, nebija jāatrodas nedz Vācijas galvaspilsētā, nedz vispār valstī.

Joprojām nav skaidrs, vai 24 gadus vecais tunisietis Anīss Amri, kurš 19. decembrī veica terora aktu Berlīnē, ir darbojies viens vai arī viņam bijuši līdzzinātāji. Vācijas mediji kritizējuši varasiestādes par to, ka cilvēks, kurš jau iepriekš atradies drošības dienestu uzmanības lokā, spējis veikt terora aktu, savukārt vienotās Eiropas pretinieki norāda uz to, ka noziedznieks pēc izsludināšanas meklēšanā spējis šķērsot trīs valstu robežas.

Vakar Stambulā sākusies pirmā lielā tiesas prāva pret šovasar notikušā neveiksmīgā valsts apvērsuma atbalstītājiem. Tiesas priekšā stājušies 28 policisti (vēl viens tiek tiesāts aizmuguriski), kuri 15. jūlijā atteikušies pildīt pavēli apsargāt prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana rezidenci Stambulā un mudinājuši dienesta biedrus atbalstīt pučistus.

Krievijā vakar bija izsludinātas sēras, pieminot 92 cilvēkus, kuri gāja bojā naktī uz svētdienu, kad netālu no Soču (Adleras) lidostas Melnajā jūrā iegāzās aizsardzības ministrijas lidmašīna Tu154, kas bija ceļā uz Sīriju.

Eglīte, vismaz šeit, Latvijā, ir tikpat neatņemama un pašsaprotama Ziemassvētku vai Jaungada svinību tradīcija kā bagātīgi klāts svētku galds. Tomēr, ja runājam par Ziemassvētkiem kā baznīcas vai kristīgiem svētkiem, tad viss nebūt nav tik vienkārši.

Pirmdienas vakarā Ankarā notikusī Krievijas vēstnieka Andreja Karlova demonstratīvā slepkavība vismaz pagaidām nav sabojājusi Krievijas un Turcijas attiecības. Vakar abu valstu speciālisti uzsāka kopīgu izmeklēšanu, lai noskaidrotu, kā interesēs rīkojies slepkava – turku policists, kuru vēlāk apšaudē nogalināja viņa kolēģi.

12 cilvēku bojāeju izraisījusī kravas automašīnas ietriekšanās vienā no Berlīnes Ziemassvētku tirdziņiem bijis terora akts, gandrīz analoģisks tam, kāds jūlijā tika pastrādāts Francijas pilsētā Nicā, par kuru atbildību uzņēmās Islāma valsts, – pēc neilgas minstināšanās atzinušas Vācijas varasiestādes, brīdinot, ka tuvākajās dienās var sekot citi uzbrukumi. Līdz pat otrdienas pievakarei nebija skaidrs, vai ar šo noziegumu ir saistīts policijas aizturētais ieceļotājs no Pakistānas vai arī īstais bruņotais uzbrucējs joprojām atrodas brīvībā.