Māris Krūmiņš / Autori

Pēc sakāves priekšvēlēšanās Indiānas štatā senators Teds Kruss paziņojis, ka izstājas no cīņas par Republikāņu partijas nomināciju novembrī gaidāmajās ASV prezidenta vēlēšanās.

Eiropas Komisija izstrādājusi jaunas rekomendācijas par patvēruma meklētāju uzņemšanas sistēmas reformu, taču šis plāns ir aizdomīgi līdzīgs pērn prezentētajai Žana Kloda Junkera bēdīgi slavenajai kvotu sistēmai, kas pagaidām lielākoties palikusi tikai uz papīra.

Pret islāmu vērsta priekšvēlēšanu manifesta pieņemšana novedusi pie tā, ka pār labējo partiju Alternatīva Vācijai (Alternative für Deutschland, AfD) veļas milzīgs kritikas vilnis. Tradicionālie politiskie spēki tai pārmetuši nostāšanos neonacisma pozīcijās, musulmaņu un jūdaistu kopienas kritizējušas par reliģisko brīvību ierobežošanas centieniem, bet liberālie komentētāji interneta vidē neskopojas ar tādiem apzīmējumiem kā «trakie», «jukušie» un «fašisti». Tomēr socioloģiskie aptauju dati liecina, ka šo partiju, kuru tik ļoti cenšas marginalizēt, ir gatavi atbalstīt vairāk nekā 13% Vācijas iedzīvotāju.

Kritikas krustugunīs nokļuvuši starptautiskā dziesmu konkursa Eirovīzija rīkotāji, kuri pagājušajā nedēļā publiskoja to starptautiski neatzīto valstu un teritoriju sarakstu, kuru karogus faniem būs aizliegts demonstrēt konkursa norises laikā Globe Arena Stokholmā. Pēc palestīniešu, basku, ukraiņu un Krimas tatāru skaļajiem protestiem organizētāji atzinuši, ka attiecīgu karogu pielīdzināšana teroristu grupējuma Islāma valsts karogam bijusi kļūda, tomēr viņi joprojām uzskata, ka konkursa laikā fani drīkst demonstrēt vien ANO dalībvalstu karogus.

Pagājušās nedēļas nogalē starptautiskajā gaisa telpā virs Baltijas jūras noticis nu jau kārtējais incidents, kad Krievijas kara lidmašīna veikusi bīstamus manevrus kāda amerikāņu militārā lidaparāta tiešā tuvumā.

26. aprīlī apritēja 30 gadu kopš katastrofas Černobiļas atomelektrostacijā (AES). Bēdīgā gadadiena ne tikai uzjundījusi debates par to, cik tad īsti dzīvību prasījusi šī katastrofa, bet arī likusi mobilizēt finansiālos un citus resursus, lai novērstu tās sekas – cik nu tas ir iespējams.

Enerģētiskā krīze likusi Venecuēlas valdībai pieņemt bezprecedenta lēmumu – vismaz pāris turpmākās nedēļas valsts sektorā strādājošajiem (kopumā aptuveni 2,8 miljoniem cilvēku) darbadienas būs vien pirmdienas un otrdienas.

Pēc vairāk nekā četrus mēnešus ilgušām neauglīgām sarunām Spānijas karalis Felipe VI atmetis cerības, ka šis parlamenta sastāvs varētu izveidot valdību, un nākamnedēļ, visticamāk, izsludinās jaunas parlamenta vēlēšanas.

Noslēdzot oficiālo vizīti Eiropā, ASV prezidents Baraks Obama vakar pēcpusdienā Hannoverē piedalījās mini samitā ar Vācijas, Lielbritānijas, Francijas un Itālijas līderiem, pārrunājot gan aktuālus globālās politikas jautājumus, gan ciešāku sadarbību starp ASV un Eiropas Savienību. Viens no ASV līdera galvenajiem uzdevumiem gan Vācijā, gan Lielbritānijā (kur viņš viesojās pirms tam) bija mudināt Eiropas partnerus neatteikties no pretrunīgi vērtētā Transatlantiskās tirdzniecības un investīciju partnerības līguma (TTIP) noslēgšanas, uzskatot, ka tas jāpaveic līdz viņa prezidentūras beigām – tātad šogad.

Privātā ceremonijā, kurā piedalījušies tikai nedaudzie radinieki un tuvākie draugi, kremētas pagājušonedēļ mūžībā aizgājušā dziedātāja Prinsa mirstīgās atliekas.

Vācijas kanclere Angela Merkele, Eiropas Padomes prezidents Donalds Tusks un Eiropas Komisijas viceprezidents Franss Timmermanss pabijuši zibensvizītē Turcijā, kuras mērķis bija nostiprināt cilvēktiesību aizstāvju kritizēto vienošanos par nelegālo imigrantu atpakaļuzņemšanu.

Sestdien, 23 aprīlī, apritēs tieši 400 gadu, kopš Stretfordā pie Eivonas mira Viljams Šekspīrs, kuru daudzi uzskata par visu laiku izcilāko dramaturgu. Apaļā gadadiena, protams, nozīmē jaunas izstādes un lugu iestudējumus, jaunas grāmatas, jaunus faktus, minējumus un hipotēzes par V. Šekspīra dzīves gājumu. Atrastas liecības tam, kad viņa galvaskauss patiešām nolaupīts no kapa, uziets līdz šim nezināms Pirmā folianta eksemplārs un publicēts izsmeļošs pētījums par to, kā septiņus gadus pēc dramaturga nāves tapis šis viņa lugu apkopojums.

Līdz referendumam par Lielbritānijas palikšanu Eiropas Savienības sastāvā atlikuši mazliet vairāk nekā divi mēneši, un abu nometņu izvērstā kampaņa pašlaik rit pilnā sparā. To nevarēs nesajust arī ASV prezidents Baraks Obama, kura oficiālā vizīte Londonā sāksies šodien. B. Obama nav slēpis, ka vēlētos Lielbritānijas palikšanu ES, tomēr licis saprast, ka neko saviem aizokeāna sabiedrotajiem negrasās uztiept, jo šādā veidā var liet ūdeni uz izstāšanās kampaņas piekritēju dzirnavām.

Kopš pagājušās piektdienas Lielbritānijā oficiāli sākusies kampaņa pirms 23. jūnijā gaidāmā referenduma par valsts palikšanu Eiropas Savienībā.

Brazīlijas parlamenta apakšpalāta pēc vētrainām debatēm pārliecinoši atbalstījusi impīčmenta procedūras uzsākšanu pret prezidenti Dilmu Rusefu, kas ir kreiso spēku līdere. Politologi spriež, ka viņai ir maz cerību uzvarēt maija sākumā paredzētajā balsojumā Senātā, un tas nozīmē, ka šīs vasaras Riodežaneiro olimpisko spēļu atklāšanā Brazīliju, visticamāk, pārstāvēs pašreizējais viceprezidents Mišels Temers. Tajā pašā laikā ir skaidrs, ka prezidentes atstādināšana neatrisinās tādas pašlaik sašķeltās Brazīlijas problēmas kā ekonomisko lejupslīdi, korupciju un pieaugošo ienākumu nevienlīdzību.

Kembridžas hercoga Viljama un hercogienes Keitas Indijas vizītes kulminācija bija leģendārā Tādžmahala mauzoleja apmeklēšana Agrā.

Sestdien Parīzē un citās Francijas pilsētās notikušas jau tradicionālās demonstrācijas, kuru dalībnieki protestējuši pret valdības un prezidenta Fransuā Olanda ieplānoto darba likumdošanas reformu – arodbiedrību pārstāvji uzskata, ka tās realizēšana samazinās darba ņēmēju tiesības. Tikmēr spēkā turpina pieņemties arī 31. martā sevi pieteikusī jauniešu kustība Nuit Debout (Nomodā visu nakti), kuras aktīvisti protestē vairs ne tikai pret ieplānotajām reformām, bet arī visu valdošo eliti un ekonomisko sistēmu.

Vācijas sabiedrības vairākums nevēlas, lai kancleres Angelas Merkeles valdība pakļautos Turcijas prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana spiedienam un dotu rīkojumu uzsākt kriminālprocesu pret komiķi Janu Bēmermanu. Viņu iespējams apsūdzēt pēc ļoti reti piemērota, taču spēkā esoša likuma, kas aizliedz apvainot ārvalstu līderus un oficiālas personas. Kamēr kanclere laipo, vienlaikus aizstāvot runas brīvību un nosodot J. Bēmermana uzstāšanos, diezgan negaidīti komiķa pusē nostājies Eiropas Komisijas vadītājs Žans Klods Junkers, kurš vakar Eiropas Parlamentā kritizējis Turcijas reakciju.

Pēc svētdien notikušajām sadursmēm uz Grieķijas un Maķedonijas robežas, kur sapulcējušies vairāk nekā 11 000 nelegālo migrantu, kas vēlas doties uz Eiropas ziemeļrietumiem, situācija bija saspringta arī vakar, un tika fiksēti vairāki mēģinājumi šķērsot slēgto robežu.

Pirmo reizi 70 gadu ilgajā ANO vēsturē visu dalībvalstu pārstāvjiem būs dota iespēja iztaujāt kandidātus uz organizācijas ģenerālsekretāra amatu. Divu stundu ilgās tikšanās ar kandidātiem (pašlaik augstajam amatam nominēti astoņi cilvēki) ANO Ģenerālajā asamblejā sāksies šodien un ilgs līdz ceturtdienai, taču tas ir tikai pirmais posms.

Aktierim Čārlijam Šīnam tiesa noteikusi aizliegumu kontaktēties ar bijušo līgavu Skotīnu Rossu pēc tam, kad amerikāņu dzeltenajos medijos izplatījušās ziņas par audioierakstu, kuros Č. Šīns esot dzirdams, izsakot viņai adresētus nopietnus draudus.

Daudz kritizētajai Beļģijas policijai pagājušās nedēļas nogalē izdevies apcietināt vēl vairākus cilvēkus, kuri bijuši cieši saistīti ne tikai ar 22. martā Briselē notikušajiem terora aktiem, bet arī pagājušā gada 13. novembra uzbrukumiem Parīzē.