Māris Krūmiņš / Autori

2004. gadā starptautiska pētnieku grupa Indonēzijai piederošajā Floresas salā veica atklājumu, ko mediji iedēvēja par gadsimta sensāciju. Salā tika uzietas līdz šim nezināmu hominīdu atliekas, turklāt ne jau miljoniem vai simtiem tūkstošu gadu senas – pētnieki uzskatīja, ka cilvēkiem attāli līdzīgās radības, kuras mazā auguma un savdabīgās ķermeņa uzbūves dēļ tika nosauktas par hobitiem, dzīvojušas pirms nieka 12 000 gadu. Tagad šajā hronoloģijā nākas veikt korekcijas, jo rūpīgāki pētījumi liecina, ka hobiti tomēr izmiruši vismaz pirms vismaz 50 000 gadu.

Islandes valdošā koalīcija vakar izmisīgi mēģināja atrast risinājumu, lai nenāktos izsludināt ārkārtas vēlēšanas pēc tam, kad no amata bija spiests atkāpties premjers Sigmundurs Gunlaugsons, kurš medijos jau iedēvēts par Panamas dokumentu noplūdes pirmo upuri.

Lai gan Krievijas prezidenta Vladimira Putina rīkojumā par Nacionālās gvardes izveidošanu uzsvērts, ka šīs jaunās struktūras galvenais uzdevums būs cīņa pret organizēto noziedzību un terorismu, speciālisti nešaubās, ka to būs iespējams izmantot, lai apslāpētu eventuālos protestus Krievijā. Vairāki eksperti pat uzskata, ka Krievijas prezidents seko uzticamā vasaļa, Čečenijas līdera Ramzana Kadirova piemēram un veido savu privāto armiju.

Aptuveni 12,5 miljoniem Nīderlandes iedzīvotāju šodien būs iespēja juridiski nesaistošā referendumā paust savu attieksmi pret Eiropas Savienības un Ukrainas asociācijas līgumu, kas pārējās 27 ES dalībvalstīs jau ratificēts.

Realizējot starp Eiropas Savienību un Turciju noslēgto vienošanos, vakar trīs nelielos kuģīšos uz Turciju pārvesti 202 nelegālie migranti, kuriem pēdējo nedēļu laikā bija izdevies šķērsot Egejas jūru un nokļūt Grieķijas salās.

Globālu rezonansi, kas salīdzināma ar Wikileaks skandālu, izraisījusi konfidenciālas informācijas noplūde no Panamas juridiskās kompānijas Mossack Fonseca, kas liecina – simtiem politiķu, ierēdņu, bagātu uzņēmēju, kā arī sporta un kino slavenību izmanto tā sauktajās nodokļu paradīzēs reģistrētas ārzonu kompānijas, lai slēptu savu bagātību.

Pēc 23 gadu pārtraukuma uz skatuves kopā atkal kāpuši Guns N’Roses klasiskā sastāva dalībnieki Aksels Rouzs, Slešs un Dafs Makkeigens. Nelielā Losandželosas klubā notikušais koncerts, kuru pēc izsludināšanas daudzi uzskatīja par aprīļa joku, ir iesildīšanās pirms atkalapvienojušās grupas uzstāšanās vairākos festivālos un 20 koncertu sērijas pa Ziemeļamerikas pilsētām.

Paredzēts, ka šodien Turcijā no Grieķijas salām sāks nogādāt pirmos nelegālos imigrantus, kurus Ankara piekritusi uzņemt atpakaļ ar Eiropas Savienību noslēgtās vienošanās ietvaros. Gan ANO, gan cilvēktiesību aizsardzības organizācijas šo vienošanos kritizējušas, bet starptautiskās ziņu aģentūras vēstījušas, ka pastāv lielas bažas par tās praktisko realizēšanu. Grieķijas migrantu nometnēs situācija ir saspīlēta, un cilvēki cer, ka viņiem izdosies izvairīties no nosūtīšanas uz Turciju.

Lai gan Azerbaidžānas aizsardzības ministrija paziņojusi par gatavību noteikt vienpusēju pamieru, kaujas starptautiski neatzītajā Kalnu Karabahā, kas sākās naktī uz sestdienu, turpinājušās arī vakar.

«Britu zinātnieki atklājuši, ka...» – šis teikums jau kļuvis par ievadu veselai anekdošu sērijai, un Joku dienā jeb 1. aprīlī ir īstais brīdis pievērsties, maigi izsakoties, savdabīgiem zinātnieku (un ne tikai britu) veiktiem pētījumiem un atklājumiem, daļa no kuriem jau gratulēti ar pelnītajām Ig Nobel jeb Šnobeļa balvām.

Vakar pēcpusdienā Kipras Larnakas lidostā bez asinsizliešanas beidzās gandrīz sešas stundas ilgusī kompānijas EgyptAir lidmašīnas nolaupīšanas epopeja – pasažieri un apkalpe tika atbrīvoti, bet pēc tam vietējiem drošības spēkiem padevās nolaupītājs. Šī Ēģiptes pilsoņa rīcības motīvi joprojām nav skaidri, jo sarunu laikā viņš izvirzījis dažādas, savstarpēji nesaistītas prasības, uz Kipras amatpersonām atstājis «garīgi nelīdzsvarota» cilvēka iespaidu, un arī nekādu sprāgstvielu, cik noprotams, vīrietim neesot bijis.

Piektdien līdz ar saulrietu Kubas galvaspilsētas Havanas lielākajā sporta kompleksā sākās bezmaksas koncerts, kas noteikti ieies vēsturē – uz pirmo grupas The Rolling Stones uzstāšanos šajā valstī ieradās aptuveni pusmiljons kubiešu. Starp koncerta apmeklētājiem bija gan jaunieši, gan sirmgalvji, kuri labi atceras, ka līdz pat deviņdesmito gadu beigām Rietumu rokmūzika Kubā bija ārpus likuma un par tās popularizēšanu varēja nokļūt pat darba pāraudzināšanas nometnēs.

Nedēļu pēc Briselē notikušajiem terora aktiem, kas, saskaņā ar jaunāko informāciju, prasījuši 35 cilvēku dzīvības (neskaitot trīs teroristus pašnāvniekus), turpinās pret teroristiem mērķēti īpašo dienestu reidi ne tikai Beļģijā, bet arī citās Eiropas valstīs.

Lieldienu salas nosaukums daudziem asociējas ne tikai ar baznīcas svētkiem, bet gan salā daudzviet uzstādītajām milzīgajām akmens skulptūrām jeb moai. Savukārt vēsturnieki, arheologi un antropologi joprojām lauza galvas par to, kas noticis ar savulaik uzplaukumu piedzīvojušo salas, kuru vietējie dēvē par Rapa Nui, civilizāciju. Līdz šim dominējusi hipotēze, ka salinieki ar nepārdomātu saimniekošanu pilnībā noplicinājuši salas resursus, kā dēļ sākušies asiņaini kari par pārtiku, un tajos aborigēni cits citu apslaktējuši. Tomēr vairāki jauni pētījumi liecina, ka nekādu lielo karu Lieldienu salā tomēr neesot bijis.

Aizritējuši jau vairāk nekā 20 gadu, kopš beidzies Bosnijas karš, kas prasīja aptuveni 100 000 cilvēku dzīvības, taču daudziem karā cietušajiem un upuru tuviniekiem tas beigsies tikai ceturtdien, kad Hāgas tribunālā tiks pasludināts spriedums 70 gadu vecajam Radovanam Karadžičam.

Dzīvi Beļģijas un visas Eiropas Savienības galvaspilsētā Briselē vakar paralizēja sprādzienu sērija, kas prasīja vismaz 30 cilvēku dzīvības, ievainojot vēl ap 200 cilvēku. Divas eksplozijas nogranda Briseles starptautiskajā lidostā, bet viena – metro stacijā, kas atrodas pavisam netālu no Eiropas institūciju ēkām. Vairākums drošības ekspertu uzskata, ka šie uzbrukumi ir saistīti ar pagājušonedēļ notikušo Parīzes terora aktu dalībnieka Salaha Abdeslama arestu, turklāt vērš uzmanību uz to, ka tos nav spējuši novērst pat neskaitāmie policijas reidi, kas beidzamo mēnešu laikā rīkoti pret radikālajiem islāmistiem.

Krievijas Rostovas apgabala Doņeckas pilsētiņas tiesa vakar nonāca teju vai visas pasaules uzmanības centrā, jo tur sāka lasīt spriedumu Nadeždai Savčenko – Ukrainas pilsonei, kura ne pēc savas gribas nonākusi Krievijā, kur tiek tiesāta par līdzdalību Luhanskas apgabala separātistus atbalstošu Krievijas žurnālistu bojāejā.

Ukrainas prezidents Petro Porošenko nav zaudējis cerības jau šīs nedēļas laikā atrisināt ieilgušo politisko krīzi, kuras dēļ valstī apstājušās reformas, bet starptautiskie aizdevēji, neredzot progresu, pārtraukuši finanšu pārskaitījumus.

Bijušajam profesionālajam cīkstonim Halkam Hoganam izdevies uzvarēt pirmajā raundā cīņā pret interneta ziņu vietni Gawker.com, kas pirms četriem gadiem publiskoja videomateriālu, kurā H. Hogans redzams mīlējamies ar sava tobrīd labākā drauga sievu. Zvērināto tiesa Floridas štatā nolēmusi, ka cīkstonim pienākas 115 miljonu dolāru kompensācija, taču priekšā ir vēl otrais raunds apelāciju tiesā, ko Gawker dibinātājs Niks Dentons apņēmies uzvarēt.

Vakar stājusies spēkā starp ES un Turciju panāktā vienošanās, kuras mērķis ir ierobežot nelegālo migrāciju uz Eiropu. Lai gan formāli tas nozīmē, ka jau vakar tos nelegāļus, kuri no Turcijas pāri Egejas jūrai bija nokļuvuši līdz Grieķijai piederošajām salām, varēja sākt nogādāt atpakaļ Turcijā, Grieķijai pagaidām nav nepieciešamo resursu. Tas, kā un vai vispār darbosies vienošanās, kļūs skaidrs aprīļa sākumā, taču pat Eiropas Komisijas vadītājs Žans Klods Junkers atzinis, ka tās realizēšana būs «Hērakla varoņdarbs», savukārt cilvēktiesību aizstāvji vienošanos bargi kritizējuši.

Piektdien Briselē notvertais Parīzes terora aktu dalībnieks Salāhs Abdeslams sācis sniegt liecības Beļģijas izmeklētājiem, taču viņa advokāts paziņojis, ka apstrīdēs klienta izdošanu Francijai un pat piedraudējis iesūdzēt tiesā Parīzes prokuroru par konfidenciālas izmeklēšanas informācijas publiskošanu. S. Abdeslams ir vienīgais no pagājušā gada 13. novembra terora aktu rīkotājiem, kuru izdevies notvert dzīvu, un varasiestādes cer, ka viņš varētu sniegt noderīgu informāciju par Islāma valsts Eiropas šūniņu struktūru, finansiālo nodrošinājumu un mērķiem.

Eiropas un Krievijas zinātnieki šīs nedēļas sākumā ar aizturētu elpu gaidīja ziņas par misijas ExoMars uzsākšanu, jo nav noslēpums, ka Krievijas nesējraķetes beidzamajos gados mēdz niķoties, turklāt kosmosa lielvalstu Marsa izpētes misiju statistika ir diezgan bēdīga. Taču pagaidām viss rit gludi, un jau pēc septiņiem mēnešiem starpplanētu zonde varētu uzsākt manevrus Marsa orbītā un pēc tam sākt pildīt savu galveno uzdevumu – meklēt metāna pēdas planētas atmosfērā, kas varētu apstiprināt primitīvu dzīvības formu pastāvēšanu uz Sarkanās planētas. Nosēšanās moduļa uzdevums ir daudz pieticīgāks – pārbaudīt tehnoloģijas, kuras izmantos ExoMars otrajā fāzē, kad ap 2018. gadu uz planētu tiks nosūtīts visurgājējs.