Enerģētiskā krīze likusi Venecuēlas valdībai pieņemt bezprecedenta lēmumu – vismaz pāris turpmākās nedēļas valsts sektorā strādājošajiem (kopumā aptuveni 2,8 miljoniem cilvēku) darbadienas būs vien pirmdienas un otrdienas.
Sociālistu valdība apgalvo, ka elektrības trūkuma vienīgais iemesls ir klimatiskais fenomens El Nino, kura dēļ Venecuēlā jau mēnešiem ilgi valda sausums un būtiski mazinājusies hidroelektrostaciju jauda. Savukārt opozīcija norāda, ka vainojama nemākulīgā saimniekošana, un jau uzsākusi vākt parakstus, lai rosinātu referendumu par prezidenta Nikolasa Maduro atcelšanu no amata – šī procedūra gan ir ilga un sarežģīta.
«Sākot ar rītdienu, vismaz divas nedēļas trešdienas, ceturtdienas un piektdienas valsts sektorā strādājošajiem būs brīvdienas,» 53 gadus vecais N. Maduro paziņojis, uzstājoties valsts televīzijā, un centies nomierināt tautiešus, paziņojot, ka piespiedu dīkstāve neietekmēs viņu darba algu. Reuters vēsta, ka atsevišķās valsts pastāvēšanai būtiski svarīgās nozarēs strādājošajiem papildu brīvdienas netiks piešķirtas un divu dienu darba nedēļa tagad būs aptuveni 2,8 miljoniem valsts sektorā strādājošo. Enerģētiskās krīzes dēļ jau šā mēneša sākumā par brīvdienām tika izsludinātas piektdienas. Līdz šim šis lēmums neattiecās uz skolotājiem un augstskolu pasniedzējiem, bet tagad piektdienas būs brīvas arī viņiem un mācības šajās dienās nenotiks. AP vēsta, ka enerģijas taupīšanas nolūkā, sākot ar šo nedēļu, gandrīz visā valstī (atskaitot galvaspilsētu Karakasu un tās apkaimi) ik dienu uz četrām stundām tiek pārtraukta elektrības padeve, bet lielveikalu un tirdzniecības centru īpašniekiem jau dots rīkojums noteikt īsāku darba laiku veikalos un iegādāties ģeneratorus, lai nodrošinātu savas vajadzības pēc enerģijas. Pagājušonedēļ valdība arī pieņēma lēmumu pāriet uz citu laika zonu – visā valstī pulksteņu rādītāji tiks pagriezti par pusstundu uz priekšu, lai efektīvāk izmantotu gaišo laiku vakaros.
N. Maduro skaidrojis, ka krīzes iemesls ir El Nino izraisītais sausums, kura dēļ izsīkušas ūdenskrātuves. Šā iemesla dēļ būtiski mazinājusies hidroelektrostaciju jauda, un Guri HES, kas līdz šim nodrošinājusi divas trešdaļas Venecuēlai nepieciešamās enerģijas, ir teju uz apstāšanās robežas. «Guri ūdenskrātuve jau gandrīz kļuvusi par tuksnesi. Mums ir jārīkojas, lai to glābtu,» paziņojis prezidents. Viņa politiskie oponenti gan norādījuši, ka sausums ir tikai viens no faktoriem – tas piemeklējis arī citas reģiona valstis, taču nekur situācija nav tik katastrofāla kā Venecuēlā, kur N. Maduro, kurš amatā stājās 2013. gadā, spītīgi turpina realizēt sava priekšteča Ugo Čavesa utopisko sociālistisko politiku.
«Kritiķi apsūdz valdību par nepietiekamām investīcijām nozarē, nevēlēšanos diversificēt enerģijas avotus, tā tiek kritizēta par neefektīvu darbību un korupciju,» raksta Reuters. Opozīcijas pārstāvji uzskata, ka ir absurdi, ka Venecuēlai – valstij ar vienām no pasaulē lielākajām naftas rezervēm – nākas saskarties ar enerģētisko krīzi. Protams, prezidentam tiek pārmesta arī netālredzīgā paļaušanās vien uz naftas eksporta sagādātajiem ienākumiem. Kopš melnā zelta cenu krišanās Venecuēla ir saskārusies gan ar inflāciju, kas pārsniedz 100%, gan visdažādāko preču (sākot ar pienu un medikamentiem un beidzot ar tualetes papīru) deficītu, bet nu tam klāt nācis arī elektrības un ūdens trūkums, kura dēļ vairākās valsts pilsētās jau notikušas niknas protesta demonstrācijas. Taču vēl lielāku neizpratni par pašām problēmām izraisa valdības pieņemtie lēmumi to risināšanai. Ekonomisti norādījuši, ka piespiedu brīvdienas valsts iestādēs strādājošajiem diez vai novedīs pie ievērojama patērētās elektrības daudzuma samazināšanās – cilvēki šīs dienas pavadīs mājās, darbinot gaisa kondicionētājus, televizorus, datorus un citas elektriskās ierīces. Savukārt algu maksāšana par nekā nedarīšanu radīs vēl katastrofālākus caurumus valsts budžetā. «Maduro saka, ka «mēs valdībā nepārtraucam darbu pat uz sekundi». Protams. Atskaitot trešdienas, ceturtdienas, piektdienas, sestdienas un svētdienas,» savā Twitter kontā ironizējis opozīciju atbalstošā laikraksta El Nacional komentētājs Leonardo Padrons.
AP norāda, ka lielas daļas venecuēliešu pacietība sākusi izsīkt un valstī iespējami plaši nemieri. Iespējams, ka bažas par šādu notikumu attīstības scenāriju likušas Nacionālajai vēlēšanu padomei beidzot piekāpties opozīcijas prasībai atļaut uzsākt parakstu vākšanu, lai sarīkotu referendumu par neuzticības izteikšanu N. Maduro. «Beidzot uzsākts process, lai demokrātiski panāktu to, ko paredz konstitūcija: jau šajā gadā sarīkotu referendumu, bet pēc tam ievēlētu nacionālās vienotības valdību, kas mūs izvestu no haosa,» AP citē labēji centriskā vairākuma līdera parlamentā Hulio Borgesa sacīto. Tomēr neuzticības izteikšana N. Maduro nebūs tik vienkārša. Sākumā nepieciešams savākt vismaz 200 000 parakstu, lai ierosinātu referendumu, pēc tam 4 miljonus parakstu, lai formulētu tā jautājumu un noteiktu referenduma rīkošanas datumu, bet galu galā tautas nobalsošanā N. Maduro atsaukšana jāatbalsta vismaz 7,6 miljoniem vēlētāju – tikpat, cik par viņu nobalsoja 2013. gada vēlēšanās. Turklāt Venecuēlas likumdošana paredz, ka jaunas vēlēšanas prezidenta atsaukšanas gadījumā tiks rīkotas vien tad, ja referendums notiks līdz 2016. gada 31. decembrim – pretējā gadījumā valsts vadītāja funkcijas līdz pat 2019. gadam, kad beigsies N. Maduro pilnvaru termiņš, pildīs viceprezidents un tikpat pārliecināts sociālists Aristobulo Isturiss.