Māris Krūmiņš / Autori

Jau šajā vasarā Lielbritānijas iedzīvotājiem uz koplietošanas ceļiem būs jāmācās sadzīvot ar automašīnām, kurām šoferis nav nepieciešams, – tā nolēmusi šīs valsts transporta pārvalde. Runa ir par pašbraucošiem spēkratiem, pilnīgi autonomiem robotiem, kuru attīstība beidzamajos gados uz priekšu virzās vēja spārniem. Optimisti uzskata, ka, vēlākais, 2020. gadā šādas automašīnas kļūs par pilntiesīgām ceļu satiksmes dalībniecēm, kamēr pesimisti domā, ka šā mērķa sasniegšanai būs nepieciešami vēl vairāki desmiti gadu.

Pirmo reizi 114 gadu vēsturē Nobela Miera prēmijas komiteja amatā nav pārvēlējusi savu līdzšinējo priekšsēdētāju – Turbjērns Jaglanns tagad kļuvis par komitejas ierindas biedru, bet viņa vietu ieņēmusi līdzšinējā vietniece Kāsi Kulmane Fīve. Tomēr par īstu sensāciju to nevar nosaukt, jo komitejas locekļu sastāvs ir atkarīgs no spēku samēra Norvēģijas parlamentā, un jau pagājušā gada oktobrī politiķi neslēpti apsprieda iespējamu rokādi. Tomēr tad pat izskanējusī ideja komitejā iekļaut arī kādu ārzemnieku tā arī palikusi nerealizēta.

Tūkstošiem cilvēku vakar Maskavas Saharova centrā, bet pēc tam arī Trojekurovas kapsētā atvadījušies no pagājušonedēļ nogalinātā opozicionāra Borisa Ņemcova. Krievijas augstākās amatpersonas, kuras gan opozīcija, gan liela daļa Rietumu mediju vaino slepkavībā, nebija uzskatījušas par nepieciešamu ierasties uz sēru ceremonijām, no B. Ņemcova atvadīties iespēju nebija arī trimdā dzīvojošajiem Krievijas opozicionāriem.

Pēc svētdien Igaunijā notikušajām vēlēšanām valdības veidošana tiks uzticēta līdzšinējam premjerministram Tāvi Reivasam, kura vadītā Reformu partija ieguvusi lielāko vēlētāju atbalstu, nodrošinot 30 no 101 mandāta jaunajā parlamenta sasaukumā. Taču ir skaidrs, ka līdzšinējā koalīcija būs jāpaplašina, turklāt situācija Igaunijas parlamentā mainīsies, jo nu tajā būs pārstāvēti jau seši, nevis četri, politiskie spēki – tik daudz partijām izdevies pārvarēt 5% slieksni.

Šodien vienā no Maskavas kapsētām zemes klēpī tiks guldīts piektdien nogalinātais Krievijas opozicionārs Boriss Ņemcovs. Tā kā viņa slepkavību nav izdevies atklāt uz karstām pēdām, kriminālistikas eksperti diezgan skeptiski vērtē iespēju, ka tā vispār tiks atšķetināta – jo vairāk tādēļ, ka slepkavības galvenā aculieciniece B. Ņemcova pavadone Anna Duricka apgalvo, ka viņai notikušais ir tāds šoks, ka viņa vispār neko neatceroties.

Tiesa Lielbritānijā piespriedusi 16 gadu cietumsodu savulaik slavenajam mūziķim Gerijam Gliteram, kurš atzīts par vainīgu seksuālā vardarbībā pret bērniem.

Aizdomīgi nāves gadījumi.

55 gadu vecumā Maskavā nogalinātais Boriss Ņemcovs atmiņā paliks kā godīgs liberālis un cīnītājs pret korupciju, taču vienlaikus arī kā politiķis, kurš tā arī nespēja realizēt savu potenciālu. 1997. gadā viņš tika uzskatīts par Krievijas pirmā prezidenta Borisa Jeļcina potenciālo pēcteci, taču jau pēc diviem gadiem atbalstīja Vladimira Putina kandidatūru – sākumā uz premjera, bet pēc tam arī prezidenta amatu. B. Ņemcovs ātri vien saprata, ka tā ir kļūda, un kļuva par vienu no skaļākajiem Kremļa kritiķiem un opozīcijas līderiem, taču apvienot šo opozīciju tā, lai tā kļūtu par vērā ņemamu spēku, tā arī nespēja.

Pie pašām Kremļa sienām notikusī opozīcijas līdera Borisa Ņemcova slepkavība devusi papildu vielu pārdomām tam, par kādu valsti Vladimira Putina valdīšanas laikā ir kļuvusi Krievija. Pat ja taisnība ir nevis tiem B. Ņemcova kolēģiem, kuri viņa nāvē atklāti apsūdz Kremli, bet gan Čečenijas līderim Ramzanam Kadirovam, kurš tajā saskata «Rietumu un Ukrainas īpašo dienestu» pirkstu, ir skaidrs, ka kaut kas Krievijā nav kārtībā.

Pagājušās nedēļas nogalē vairāki simti Turcijas karavīru iebrukuši Sīrijas teritorijā un evakuējuši Osmaņu impērijas dibinātāja Osmana I vectēva Suleimana Šaha pīšļus, kā arī nojaukuši veco mauzoleju – tagad pīšļi pārvietoti tuvāk Turcijas robežai. Turcijas amatpersonas uzsvērušas, ka evakuācija bijusi nepieciešama tādēļ, ka mauzoleju apdraudējuši Islāma valsts kaujinieki, kuri izvērtuši nesaudzīgu cīņu pret elku pielūgšanu.

Lielbritānijas premjerministra Deivida Kamerona paziņojums, ka Krievija, ja tās agresiju neapstādinās Ukrainā, var to vērst pret Moldovu vai kādu no Baltijas valstīm, skaļi izskanējis tikai mūsu reģionā.

Līdz šim vakaram Grieķijas valdība apņēmusies starptautiskos kreditorus iepazīstināt ar savu reformu plānu. Ja tas aizdevējus apmierinās, aizdevuma programma tiks pagarināta vēl uz četriem mēnešiem, mazinot satraukumu par Grieķijas iespējamo bankrotu un izstāšanos no eiro zonas. Tomēr ir skaidrs, ka tas ir tikai pagaidu risinājums, turklāt premjera Alekša Cipra kreisajai valdībai, par spīti uzvarošajiem paziņojumiem, jau drīzumā nāksies tautai skaidrot, kādēļ netiek pildīti priekšvēlēšanu solījumi.

Pagājušonedēļ aptuveni 1,6 miljonus kilometru garo ceļojumu uz Lagranža punktu L1 uzsākusi Tālākā kosmosa klimata observatorija, kuras angliskā abreviatūra ir DSCOVR. Tās primārais mērķis būs novērot Sauli un laikus informēt Zemes iedzīvotājus par tās aktivitāti un uzliesmojumiem, kuri uz mūsu planētas var izraisīt ģeomagnētiskās jeb Saules vētras.

Jūtot, ka Minskā noslēgtās vienošanās savā labā izmanto Austrumukrainas separātisti un Krievija, kas tos atbalsta, Ukrainas prezidents Petro Porošenko ķēries, šķiet, pie pēdējā salmiņa, mudinot uz Ukrainu nosūtīt starptautiskos miera spēkus, kas ne tikai nošķirtu karojošās puses, bet arī kontrolētu Ukrainas un Krievijas robežu

Krievijas prezidents Vladimirs Putins vizītes laikā Budapeštā centies pārliecināt sabiedrību gan savā valstī, gan aiz tās robežām, ka, neraugoties uz Eiropas Savienības noteiktajām sankcijām, viņam vēl palikuši draugi Eiropā. Savukārt Ungārijas premjerministra Viktora Orbana galvenais uzdevums bijis pierādīt, ka viņš spēj pieņemt patstāvīgus lēmumus, kārtējo reizi mazliet pašantažējot Briseles amatpersonas.

Risks, ka pagājušonedēļ ar tādām pūlēm panāktās Minskas vienošanās par konflikta noregulējumu Austrumukrainā tā arī paliks tikai uz papīra, strauji pieauga vakar, kad kļuva skaidrs, ka pamiers netiek ievērots un neviena no pusēm nav gatava pildīt vienošanos par smago ieroču atvilkšanu.

Atzīmējot 60. gadadienu, kopš tiek rīkots Eirovīzijas dziesmu konkurss, šogad tajā pirmo reizi uzaicināta piedalīties arī Austrālija, jo Zaļajā kontinentā, kur dzīvo daudz izceļotāju no Eiropas un viņu pēcteči, šis konkurss ir ļoti populārs. Pagaidām Austrālija nav paziņojusi mākslinieku, kurš šo valsti pārstāvēs Eirovīzijas finālā, taču daudziem šķiet, ka piemērotākā būtu popdīva Kailija Minoga.

Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite beidzamajos mēnešos kļuvusi pazīstama kā ļoti stingras pozīcijas paudēja attiecībā uz Krievijas agresiju pret Ukrainu. Uz savu Rietumeiropas kolēģu fona viņa izceļas ar to, ka nereti piemirst par diplomātisko etiķeti, saucot lietas saprotamos vārdos un brīdinot par Maskavas bīstamajiem plāniem.

Pamiers, kas Ukrainas austrumos stājies spēkā naktī uz svētdienu, lielākoties tiekot ievērots, tomēr apšaudes joprojām turpinājušās Debaļceves pilsētas apkaimē.

Ar jaunu rekordu Filadelfijā beigušās ikgadējās vistu spārniņu ēšanas sacensības «Wing Bowl», kuru uzvarētājam Patrikam Bertoleti 30 minūšu laikā izdevies apēst 444 ceptus spārniņus. Lielu jautrību izraisījusi arī kāda pazīstama cīkstoņa diskvalifikācija – viņš blēdījies, slēpjot spārniņus līdzi paņemtā maisiņā.

Vācija kategoriski noraidījusi Grieķijas jaunā premjerministra Alekša Cipra prasību samaksāt kompensāciju par zaudējumiem, ko Grieķijai no 1941. līdz 1944. gadam nodarīja nacistiskās Vācijas okupācija. Pēc Berlīnes amatpersonu domām, šī vēstures lappuse jau esot pāršķirta – visticamāk, jau pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados, kad Vācija izmaksājusi reparācijas savulaik okupētajām Eiropas valstīm, bet pavisam noteikti 1990. gadā valsts atkalapvienošanās procesa laikā.

Šodien paredzētajā eirozonas valstu finanšu ministru ārkārtas sapulcē un rīt ieplānotajā ES līderu samitā viens no galvenajiem jautājumiem būs Grieķijas parādu krīzes risināšana. Lai gan Grieķijas premjers Aleksis Ciprs un finanšu ministrs Janis Varufakis mazliet mazinājuši kareivīgo retoriku, līdz kompromisa atrašanai, šķiet, vēl ir tālu, un Grieķijas ekonomiskā nākotne joprojām ir miglā tīta.