Māris Krūmiņš / Autori

Par ieilgušo konfliktu Sīrijā, Islāma valsts panākumiem un iemesliem, kādēļ Turcija, neatzīstot Krimas aneksiju, turpina sadarboties ar Krieviju ekonomiskajā jomā, Neatkarīgās žurnālistu saruna ar Turcijas vēstnieku Latvijā Hairi Hairetu Jalavu.

Krievijas agresija pret Ukrainu padarījusi terminu hibrīdkarš par ļoti populāru politiskajās un militārajās aprindās, un pagājušās nedēļas nogalē Minhenē notikušajā 51. drošības konferencē šai tēmai bija veltīta speciāla diskusija.

Par ieilgušo konfliktu Sīrijā, Islāma valsts panākumiem un iemesliem, kādēļ Turcija, neatzīstot Krimas aneksiju, turpina sadarboties ar Krieviju ekonomiskajā jomā, Neatkarīgās žurnālistu saruna ar Turcijas vēstnieku Latvijā Hairi Hairetu Jalavu.

Vācijas kancleres Angelas Merkeles un Francijas prezidenta Fransuā Olanda iniciatīva, kuras mērķis ir panākt situācijas noregulējumu Ukrainā, vainagojusies ar zināmiem panākumiem – pēc abu amatpersonu viesošanās Kijevā un Maskavā, kā arī vakardienas telefonsarunām paziņots, ka trešdien Minskā varētu notikt četru valstu (Ukrainas, Krievijas, Vācijas un Francijas) līderu sarunas tā sauktajā Normandijas formātā.

Polijas prezidenta Broņislava Komorovska ierosinājums 70. gadadienu kopš Otrā pasaules kara beigām 8. maijā atzīmēt Gdaņskā un šīs valsts ārlietu ministra Gžegoša Shetinas komentāri izraisījuši kārtējo histērijas lēkmi Krievijā, kas atkal apsūdzējusi Poliju mēģinājumos «pārrakstīt vēsturi». Krievijas ārlietu ministra vietnieka Grigorija Karasina izteikumi bijuši tik asi un nediplomātiski, ka Polija uz tiem bijusi spiesta reaģēt ar protesta notu.

Grieķijas premjers Aleksis Ciprs un finanšu ministrs Janis Varufakis vakar turpinājuši savu turneju pa Eiropas valstu galvaspilsētām, cerot rast kompromisu parādu jautājumā. Pašlaik Grieķija vairs neuzstāj, ka 315 miljardu eiro parādu varētu nemaksāt, taču meklē ceļus tā pārstrukturizēšanai, lai naudu varētu atdot vēlāk, kad valsts ekonomika būs atguvusies. Šodien paredzētas A. Cipra sarunas ar Eiropas Komisijas vadītāju Žanu Klodu Junkeru, taču pagaidām uz jaunajiem Atēnu priekšlikumiem atbildi nav sniegusi Vācija.

Šīs nedēļas sākumā NASA kosmiskā zonde New Horizons sākusi uz Zemi pārraidīt pirmos Plūtona attēlus – pagaidām vēl samērā miglainus, jo zonde atrodas vairāk nekā 200 miljonus kilometru no pundurplanētas. Taču deviņus gadus ilgušais New Horizons misijas dalībnieku darbs strauji tuvojas savai kulminācijai, un plānots, ka 14. jūlijā zonde pašausies garām Plūtonam nepilnu 13 700 kilometru attālumā.

Krievijas atbalstīto Austrumukrainas separātistu sarīkotā militārā ofensīva, kas prasījusi desmitiem civiliedzīvotāju dzīvības Mariupolē, un paziņojumi par atteikšanos no Minskas sarunās panāktajiem kompromisiem, izraisījusi ļoti asu starptautisko reakciju, turklāt brīdinājumi adresēti ne tikai pašiem separātistiem, bet arī Kremlim. ASV prezidents un viceprezidents izteikušies par sankciju paplašināšanu pret Krieviju, bet ES amatpersonas prognozējušas tālāku attiecību pasliktināšanos.

Kā jau prognozēts, beidzamo dienu kaujas Austrumukrainā liegušas Eiropas Savienības valstu ārlietu ministriem nopietni apsvērt jautājumu par Krievijai noteikto sankciju mīkstināšanu. Briselē notikušajā sanāksmē esot bijusi vienprātība, ka pašlaik nav īstais brīdis šādai rīcībai. Krievijas amatpersonas lēmumu nodēvējušas par «nedraudzīgu», bet sankcijas par «amorālām».

Britu dziedātājai Sārai Braitmenai, kura oktobrī iecerējusi doties uz Starptautisko Kosmosa staciju (SKS), pagājušonedēļ nav izdevies uzsākt plānotos treniņus Jurija Gagarina vārdā nosauktajā Kosmonautu sagatavošanas centrā Piemaskavā – tā dēvētajā Zvaigžņu pilsētiņā. Tomēr no savas ieceres 54 gadus vecā dziedātāja nav atteikusies, – par to liecina viņas izplatīts paziņojums.

Pērnā gada nogalē Pasaules Veselības organizācija (WHO) varēja triumfējoši vēstīt, ka šā gadsimta pirmajos 13 gados malārijas izraisīto nāves gadījumu skaits pasaulē samazinājies par 47%. Tomēr zinātnieki brīdinājuši, ka cīņa vēl nebūt nav galā un bīstamā slimība nav uzveikta. Malāriju pārnēsājošo moskītu jeb odu sugas krustojas savā starpā, radot pēcnācējus, kuriem nav bīstami insekticīdi, notiek mutācijas, kuru rezultātā līdz šim izmantotie medikamenti zaudē savu efektivitāti, turklāt noskaidrojies, ka, odu asinīs nokļūstot atsevišķām antibiotikām, tie biežāk kļūst par slimību izraisošo parazītu pārnēsātājiem.

Pekinas tiesa piespriedusi sešu mēnešu cietumsodu kinozvaigznes Džekija Čana dēlam Džeisijam, kurš atzīts par vainīgu narkotiku glabāšanā un to lietošanas veicināšanā.

Gan specializētie tūrisma izdevumi, gan laikrakstu tūrisma pielikumi un starptautiskās ziņu aģentūras jau paspējuši publiskot gadskārtējās tūrisma hitparādes, kurās skaidrots, kādēļ tieši 2015. gads ir pats piemērotākais tās vai citas vietas apmeklēšanai. Izpētot šos sarakstus, iedvesmu var smelties gan tie, kuriem tīk pārvietoties grupā un gida pavadībā ar apziņu, ka par visu padomāts, gan tie, kuri savus maršrutus mēdz plānot patstāvīgi.

Pagājušajā vasarā pasaules medijus aplidoja vēsts par neparastu, krāterim līdzīgu iegruvumu jeb milzīgu bedri, kas pēkšņi izveidojusies tundrā, Krievijai piederošajā Jamalas pussalā. Baumas, ka tur nogāzies kāds meteorīts, ātri vien tika atspēkotas, un tagad zinātnieki nešaubās – gan šo iegruvumu, gan vēl vairākus, kas uzieti Jamalā un Taimirā, izraisījusi metāna gāzes izdalīšanās no mūžīgā sasaluma. Krievu un norvēģu zinātnieki konstatējuši, ka līdzīgi procesi notiek arī Karas un Barenca jūrā.

Kopš PSRS sabrukuma, tātad jau 23 gadu garumā, ticis uzskatīts, ka NATO Eiropas dalībvalstis atrodas pilnīgā drošībā un tās nekas neapdraud. Situācija būtiski mainījās pērn, kad Krievija anektēja Krimu un atbalstīja hibrīdkaru Ukrainas austrumos.

Ne tikai Franciju, bet arī visu Eiropu un pasauli šokējis vakar priekšpusdienā Parīzē notikušais uzbrukums satīriskā žurnāla Charlie Hebdo redakcijai, kura laikā nogalināti vismaz 12 cilvēki, viņu vidū divi policisti. Uzbrucējus uz karstām pēdām nav izdevies aizturēt, un vakar Francijas galvaspilsētā bija izsludināta augstākā līmeņa terora trauksme, cita starpā pārtraucot mācības skolās un augstskolās.

Kopš pagājušā gada oktobra ik pirmdienu Drēzdenē tiek rīkotas demonstrācijas, kuru dalībnieki iestājas par kristīgām vērtībām, iebilst pret nekontrolējamu imigrāciju un to, ka Vācijā ieceļojušie musulmaņi cenšas uzspiest savu kārtību. Aizvakar demonstrācija pulcēja rekordlielu dalībnieku skaitu – 18 000 cilvēku, taču vienlaikus Berlīnē, Ķelnē un citās Vācijas pilsētās notika ne mazāk vērienīgas pretdemonstrācijas, kuru dalībnieki aicināja uz iecietību un protestēja pret ksenofobiju un neonacismu, kuru it kā propagandējot Drēzdenes demonstrāciju dalībnieki.

Baumas par to, ka Vācija varētu būt samierinājusies ar Grieķijas izstāšanos no eirozonas, tiek uzskatītas par vienu no iemesliem, kādēļ eiro kurss attiecībā pret dolāru vakar nokrities līdz zemākajam līmenim beidzamo deviņu gadu laikā, bet kontinenta biržu indeksi turpinājuši pazemināties.

Lielbritānijas karalienes Elizabetes II jaunākā dēla – prinča Endrū, kurš ir arī Jorkas hercogs, vārds tiek locīts saistībā ar apvainojumiem nepilngadīgo seksuālā izmantošanā. Lai gan nekādas oficiālas apsūdzības viņam nav izvirzītas, kāda amerikāniete apgalvo, ka viņu seksuāli paverdzinājis un sutenera lomu uzņēmies skandalozais finansists Džefrijs Epšteins, un sieviete 17 gadu vecumā bijusi spiesta sniegt seksuālus pakalpojumus arī Jorkas hercogam.

Tuvojoties gada nogalei, gan žurnāls Science, gan raidkorporācija BBC, gan televīzijas kanāls CBS, gan dažādas interneta ziņu vietnes apkopojuši gada svarīgākos atklājumus zinātnē. Tiesa, Science galvenā redaktore Mārša Maknata uzsvērusi, ka uz karstām pēdām novērtēt kāda atklājuma nozīmīgumu ir gana sarežģīti, un nebūs pārsteigums, ja pēc gadiem divdesmit aizejošais 2014. gads cilvēkiem asociēsies ar kādu pavisam citu atklājumu, kas būs būtiski mainījis viņu dzīvi.

Šā gada 18. martā, vērojot televīzijas tiešraidi no Kremļa, kuras laikā Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja par Krimas pievienošanu, pārņēma sirreāla bezspēcības sajūta. Vai tiešām XXI gadsimtā tā dēvētajā civilizētajā Eiropā viena valsts var tik brutāli atņemt kaimiņvalstij piederošu teritoriju un vēl neslēpti ar to lepoties, apzinoties, ka paliks nesodīta? Izrādās, ka var, ja vien rīkojas ātri un izlēmīgi, ignorējot gan starptautiskos likumus, gan mūžam paburkšķēt, bet tikai retu reizi (ja vien tas tieši neskar viņus pašus) rīkoties gatavās rietumvalstis.

Holivudas jaunās grāvējfilmas Exodus: Dievi un valdnieki (Exodus: Gods and Kings) izrādīšana jau aizliegta Ēģiptē, Marokā un Apvienotajos Arābu Emirātos, un tiek prognozēts, ka filmu varētu aizliegt arī citās musulmaņu valstīs. Filmas autorus – Otrajā Mozus grāmatā aprakstīto notikumu interpretētājus – apvaino ne tikai vēsturiskās neprecizitātēs un islāmam nepieņemamā pravieša un Dieva attēlošanā, bet arī cionisma slavināšanā.