Pazīstamā krievu rakstnieka Borisa Akuņina prognoze ir piepildījusies – tā dēvētā krievu radošā inteliģence (rakstnieki, mākslinieki, mūziķi) ir sadalījusies divās diezgan naidīgās nometnēs.
Pagājušās nedēļas nogalē, beidzoties tā dēvētajam pamieram starp Krimā izvietotajiem Krievijas bruņotajiem spēkiem un pussalas militārajās daļās dislocētajiem karavīriem, kuri nevēlas lauzt Ukrainai doto zvērestu, Krievija atsākusi agresīvu līdzšinējās Ukrainas armijas īpašuma pārņemšanu.
Rīt savu vizīti Eiropā uzsāks ASV prezidents Baraks Obama, un nav šaubu, ka viens no svarīgākajiem apspriežamajiem jautājumiem būs Krievijas sodīšana par Ukrainai piederošās Krimas sagrābšanu, kā arī pasākumi, kas veicami, lai atbalstītu jauno Ukrainas valdību.
Kaliforniešu ģimene, kas nokļuvusi policijas uzmanības lokā par neadekvātu uzvedību restorānā, apgalvo, ka ēdināšanas iestādē viņiem pasniegta pica ar marihuānu. 65 gadus vecā Ava Fārlija bija ieradusies restorānā ieturēties kopā ar savu mazdēlu un divām mazmeitām, taču maltīte beigusies policijas iecirknī.
Kāda britu ģimene Stefordšīrā bijusi spiesta uz vairākām dienām pamest savu māju, jo to apsēduši simtiem sīku zirneklīšu. Džeimijs Robertss, kuram ir paniskas bailes no zirnekļiem, stāstījis, ka kukaiņi izšķīlušies uz lielveikalā pirktā banānu ķekara.
Dramatiskie notikumi, kas beigušies ar Ukrainai piederošās Krimas pussalas nokļūšanu Krievijas pakļautībā, atstās iespaidu arī uz vietējo tūrisma industriju. Jau tagad ir skaidrs, ka strauji samazināsies to Ukrainas iedzīvotāju skaits, kuri atvaļinājumu pavadīs Krimā.
Pirms vairāk nekā nedēļas noslēpumaini pazudušās lidsabiedrības Malaysia Airlines lidmašīnas un 239 cilvēku, kas tajā atradās, meklēšanā iesaistījušās nu jau 26 valstis, turklāt meklēšanas darbi izvērsti ļoti plašā teritorijā – no Austrālijas piekrastes dienvidos līdz pat Kazahstānai ziemeļos.
Kalifornijas štata Pālmspringsas pilsētā valda samērā skumīgs noskaņojums, jo kļuvis zināms, ka no pilsētas tiks aizvesta vairāk nekā astoņus metrus augstā Merilinas Monro statuja, kas pāris gadu laikā kļuvusi par Pālmspringsas vizītkarti.
ASV Luiziānas štatā tiesa atzinusi kļūdu un atbrīvojusi uz nāvi notiesāto 64 gadus veco Glenu Fordu, kurš bija atzīts par vainīgu 1983. Vīrietis ieslodzījumā pavadījis mazliet vairāk nekā 30 gadus, turklāt gandrīz 26 gadu garumā ik rītu modies ar apziņu, ka tā var izrādīties pēdējā diena viņa mūžā, jo nāvessods bijis apstiprināts un cietuma administrācija tikai gaidījusi rīkojumu par tā izpildi.
Krievijas agresīvā rīcība Krimā, Maskavas nevēlēšanās atzīt Ukrainas jaunās valdības leģitimitāti un kompānijas Gazprom sūdzības, ka Ukraina atkal uzkrājusi milzīgu parādu par dabasgāzes piegādi, izraisījuši bažas, ka Maskava var kārtējo reizi izmantot gāzes ventili kā ieroci cīņā pret Ukrainu.
Neraugoties uz intensīvajiem meklējumiem, kuros iesaistīti nu jau 11 valstu jūras un gaisa spēki, līdz vakardienas pievakarei joprojām nav atrastas nekādas liecības, kas ļautu izdarīt secinājumus par kompānijas Malaysia Airlines lidmašīnas Boeing–777 200ER, kurā atradās 239 cilvēki, pazušanas iemesliem.
Negaidot Krimas separātiski noskaņoto varasiestāžu izsludināto referendumu par pievienošanos Krievijai, par balsošanas boikotu jau paziņojuši gandrīz 15% pussalas iedzīvotāju – Krimas tatāru kopiena, kas pagājušās nedēļas nogalē rīkojusi demonstrācijas, atbalstot Ukrainas teritoriālo vienotību.
Gibraltāra valdība paziņojusi par plānu samazināt berberu makaku populāciju, jo mērkaķi, kas dzīvo nelielajā teritorijā, sagādājot aizvien lielākas raizes vietējiem iedzīvotājiem, turklāt sūdzēties sākuši arī tūristi, kuri līdz šim bija sajūsmā par iespēju aplūkot vienīgo Eiropā savvaļā dzīvojošo mērkaķu baru.
Itālijas valdība paziņojusi, ka nekavējoties piešķirs 2 miljonus eiro, lai veiktu nepieciešamos glābšanas darbus Pompejos – leģendārajā kultūrvēstures piemineklī un tūristu iecienītā apskates objektā, kur pēc nesenajām lietusgāzēm atkal daļēji sabrukušas vairākas celtnes.
Eiropas Savienība vakar paziņojusi par 11 miljardu eiro lielas finansiālās palīdzības piešķiršanu Ukrainai. Notikumus šajā valstī un Krievijas lomu agresijā Krimā plānots apspriest ES valstu un vadītāju ārkārtas samitā, turklāt iepriekš amatpersonas izteikušās, ka gadījumā, ja spriedze nemazināsies, būs jāapspriež arī iespējamas sankcijas pret Krieviju.
Vakar pirmo reizi kopš Krimas krīzes sākuma to speciāli sasauktā preses konferencē komentējis Krievijas prezidents Vladimirs Putins, kas, kā norādījuši politologi, prasmīgi savienojis šķietami miermīlīgus piedāvājumus ar neslēptiem draudiem, nereti nonākot pretrunās ar paša sacīto.
Kāda ASV Jūtas štata iedzīvotāja iztērējusi gandrīz 600 dolāru, vietējā lielveikalā izpērkot absolūti visus T kreklus, uz kuriem, pēc viņas domām, ir piedauzīgi un nepiedienīgi attēli.
Krievijas karaspēka daļas, kuras separātiski noskaņotās Krimas varasiestādes joprojām turpina dēvēt par pašaizsardzības vienībām, vakar turpināja nostiprināt pozīcijas Krimā, citu pēc cita pārņemot Ukrainas bruņoto spēku objektus.