״Delnas˝ biedram Iekšlietu ministrijā ir pielaide valsts noslēpumam

“DELNAS” BIEDRU SARAKSTS. ״Delnas˝ biedram Jānim Veidem atšķirībā no ״Delnas˝ pārstāvjiem Aizsardzības ministrijā ir pielaide valsts noslēpumu saturošai informācijai. Ar to strādājot, viņam gan jāievēro normatīvo aktu prasības, lai informācija nenokļūtu pie personām, kurām tā nav paredzēta © Ekrānšāviņš

"Delnas" biedrs un tās bijušais jurists, tagad iekšlietu ministra padomnieks juridiskajos jautājumos Jānis Veide ir saņēmis pielaidi valsts noslēpumam, Neatkarīgo informēja ministra Sanda Ģirģena padomniece Beata Jonīte.

Tādējādi ārvalstu privātpersonu un ārvalstu sabiedrisko organizāciju finansētajai ״Delnai˝ pieejama informācija ne tikai Aizsardzības ministrijā, par ko iepriekš informēja Neatkarīgā, bet arī Iekšlietu ministrijā (IeM).

Aizsardzības ministrija iepriekš Neatkarīgajai skaidroja, ka ״Delnas˝ pārstāvji pie slepenās informācijas netiek pielaisti. Slepenās informācijas apriti un tās drošību Aizsardzības ministrijā uzrauga Militārās izlūkošanas un drošības dienests. Savukārt, kā izriet no B. Jonītes sniegtās informācijas, ״Delnas˝ biedram J. Veidem, strādājot ar slepeno informāciju, jāievēro virkne normatīvo regulējumu, lai informācijas nenonāktu pie personām, kurām tā nav paredzēta.

Pagājušajā nedēļā Neatkarīgā ministra padomniecei komunikācijas jautājumos B. Jonītei jautāja, vai J. Veidem ir Satversmes aizsardzības biroja vai Valsts drošības dienesta izsniegta pielaide valsts noslēpumu saturošai informācijai, un, ja nav izsniegta pielaide, kādā veidā ir atrunāts liegums izpaust trešajām pusēm J. Veides rīcībā nonākušo informāciju, kura iegūta, strādājot padomnieka amatā, iepazīstoties ar dokumentiem un padomnieka statusā kontaktējoties ar cilvēkiem?

No B. Jonītes Neatkarīgā saņēma sekojošu atbildi: ״Jānim Veidem ir izsniegta nepieciešamā atļauja darbam ar dokumentiem, kas satur valsts noslēpumu, iegūstot pielaidi. Ņemot vērā nozares specifiku - J. Veide ir iepazīstināts ar dokumentu un informācijas aprites kārtību Iekšlietu ministrijā.˝

Jau gada sākumā S.Ģirģens Neatkarīgajai skaidroja, ka viņu nemulsina padomnieka saistība ar ״Delnu˝: ״Pie manis strādā arī Jānis Veides kungs, kurš iepriekš strādāja ״Delnā˝. Viņa primārais uzdevums bija cīnīties ar korupciju iepirkumos, lai tie kļūtu caurspīdīgi,» uzsvēra ministrs un piebilda: ״Jūs domājat, ka es nepārbaudu savus biroja darbiniekus? Arī viņus es pārbaudu! Pie manis birojā nenonāk cilvēki tā vienkārši kaut kur no ielas.˝

Pirms kļūšanas par ministra padomnieku J. Veide bija ne tikai ״Delnas˝ biedrs, bet arī tās oficiāls pārstāvis un darbinieks - jurists. Piemēram, sorošiešu organizētājā ikgadējā pasākumā Cēsīs ״Lampa˝ 2019 gada 28 jūnijā J.Veide publikai tika pieteikts sekojoši: ״ Jānis Veide ir ״Delnas˝ jurists un projektu vadītājs vairāk nekā četrus gadus. Jānis ir trauksmes celšanas eksperts un viens no Latvijas Trauksmes celšanas likuma līdzautoriem. Piedalījies organizācijas “Transparency International” darba grupā par Eiropas Savienības līmeņa trauksmes cēlēju aizsardzības direktīvas izstrādi. Viņš ir uzstājies Latvijas un starptautiska mēroga semināros un konferencēs, regulāri sniedz ekspertīzi lēmumu pieņēmējiem un medijiem par trauksmes celšanas un atklātības jautājumiem.˝ Minētajā pasākumā J.Veide vadīja sarunu ciklu, kura mērķis bija skaidrot, kā un cik labi ir nodarboties ar ziņošanu. Sarunu cikls saucās "Klusēšana - ne vienmēr zelts".

Iepriekš SAB Neatkarīgo informēja, ka ״SAB neizsniedz speciālās atļaujas nevalstisko organizāciju pārstāvjiem˝. Konkrētajā gadījumā J.Veide pielaidi, acīmredzot, ieguvis kā iekšlietu ministra padomnieks.

Pārskats par 2018. gadu liecina, ka ziedotāji ‒ ārvalstnieki “Delnai” ir gan juridiskas, gan fiziskas personas. No juridiskām personām dāsnākie ziedotāji 2018. gadā bijuši ārvalstīs reģistrētā un ar Džordža Sorosa vārdu saistītā organizācija “Transparency International” (75 465 eiro), kā arī Vācijas vēstniecība (15 437 eiro). Lielākie ziedotāji privātpersonas ar norādi “noteiktiem mērķiem” bijuši Sahle Sven Erik Gustaf (20 000 eiro), Simon Boddy (5000 eiro), Karlsons Justs Nikolajs (4000 eiro).

Izpēte

Kaitējums zemūdens interneta savienojumiem starp Vāciju un Somiju un starp Lietuvu un Zviedriju ir samazinājis datu pārraides ātrumu un izraisījis virkni starptautisku aizdomu. Tomēr līdz šim nav izšķirošas reakcijas uz šo notikumu. Šis nav pirmais gadījums, kad Baltijas jūrā tiek bojāta zemūdens infrastruktūra. Radušās pamatotas aizdomas par Krievijas iesaisti, ziņo Polijas medijs "wnp.pl".

Svarīgākais