Šā gada 22. martā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) tika izbeigta disciplinārlieta pret KNAB korupcijas novēršanas nodaļas vadītāju, Džordža Sorosa finansētās Sabiedrības par atklātību Delna vecbiedreni Diānu Kurpnieci.
Lai gan augstas amatpersonas atzīst, ka valstij piederošie lielie uzņēmumi netiks privatizēti, Eiropas Komisijas (EK) Konkurences ģenerāldirektorāta oficiālajā mājaslapā publicēts dokuments ar nosaukumu Par atbalstu "Latvijas valsts mežu" privatizēšanā. Jautājumu, kādēļ Latvijas valdība lūdz atbalstu, premjers Valdis Dombrovskis vakar pat nevēlējās uzklausīt.
Pirmsjāņu noskaņojums neļāva atslābt t. s. Lemberga prāvā. Tieši pretēji – kaislības uzsita kārtējo devīto vilni, kuru vainagoja prokuroru atklāta taustīšanās, vai priekšvēlēšanu situācijā nebūtu iespējams tomēr ierobežot (iespundēt) Ventspils mēru Aivaru Lembergu.
Tā sauktajā Lemberga prāvā piektdien parādījās kārtējie pierādījumi politiskajās aprindās klīstošajām runām, ka prokuratūrā tiek meklēti jebkādi iegansti, kā Ventspils mēru Aivaru Lembergu ierobežot priekšvēlēšanu laikā.
Pazudušais advokāts Ainārs Platacis ir ne tikai Latvijas juristu elites spilgts pārstāvis. Jau kopš 1990. gadu sākuma viņš piederējis arī pie valsts politiskās elites, personiski piedaloties daudzu valstiski svarīgu ekonomisku jautājumu risināšanā.
Cietušā miljonāra Valentīna Kokaļa pratināšana t. s. Lemberga prāvā ar pārtraukumiem ilga septiņarpus mēnešus, kas nepārprotami šobrīd ir vienas personas pratināšanas rekords.
Vakar LNT rīta raidījumā 900 sekundes Ventspils mērs Aivars Lembergs paziņoja, ka sakarā ar Saeimas vēlēšanu tuvošanos viņu atkal grib ielikt cietumā, jo citādi politiskie konkurenti nevar ar viņu tikt galā.
Atbilstīgi Prokuratūras likumam prokuroru Atklātajā vēstulē paustās prasības "izvērtēt iespēju" Jāni Maizīti "atkārtoti virzīt" apstiprināšanai "uz nākamiem pieciem gadiem ģenerālprokurora amatā" pat Valsts prezidentam un Augstākās tiesas priekšsēdētājam ir obligāti izpildāmas.
Milzu parādi; viena no visaugstāk atalgotajām amatpersonām valstī; parādsaistību palielināšana pat liesajos gados, kad bankas tikpat kā neizsniedza kredītus; ienākumu gūšana no azartspēlēm – šādus negaidītus brīnumus atklāja Neatkarīgā, papētot prokuroru iesniegtās valsts amatpersonas deklarācijas.
Kā vienu no kandidātiem tieslietu ministra amatam triju partiju apvienība Vienotība piedāvājusi miljonāra Oļega Stepanova ilggadējo advokātu un pilnvaroto pārstāvi Lauri Liepu, tādējādi ielejot jaunu eļļas porciju ugunī, kas valdošajā koalīcijā liesmo ap trim vakantajiem ministru krēsliem.
Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktora vietnieks Uldis Dzenītis intervijā ar Neatkarīgo polemizē par drošības iestādes lomu amatpersonu likteņos, par drošībnieku varu valstī, politiķu un žurnālistu izsekošanām un ārvalstu spiegu darbību Latvijā.
Kā jau bija gaidāms, bijušās Sorosa fonda valdes priekšsēdētājas Sarmītes Ēlertes izlolotā un vadītā Meierovica biedrība balstās uz pārbaudītiem kadriem – tādiem, kuri sevi jau apliecinājuši kādā no sorosiešu organizācijām, – tādiem, kuriem kādreiz varbūt varēs atgādināt par saņemtām Sorosa stipendijām.
Prokuroru uzliktie nepamatotie "mantas" aresti t.s. Lemberga prāvā radījuši apjukumu ne tikai uzņēmēju vidū, bet arī valsts institūcijās; tiesa sāk izskatīties pēc uzņēmējsabiedrības dalībnieku sapulces; prokuroriem veiksmīgi izdevies Krimināllietu kolēģiju iesaistīt mantisku strīdu risināšanā – šādus un vēl skarbākus viedokļus nācās dzirdēt šā skandalozā kriminālprocesa pagājušās piektdienas cēlienā, kurā atkal tika diskutēts par civiltiesiskiem jautājumiem.
Neskatoties uz prokuroru iebildumiem, t. s. Lemberga prāvā tika atcelts uzņēmējam Ansim Sormulim noteiktais drošības līdzeklis – aizliegums tuvoties 15 personām.
Karstas debates t. s. Lemberga prāvā kārtējo reizi izraisīja sarežģītie jautājumi par daudzmiljonu īpašumu statusu, ko radījuši prokuroru uzliktie aresti "patiesā labuma guvēja tiesībām", nevis reālai mantai.
Šodien aprit gads, kopš Rīgas apgabaltiesā tika uzsākta t.s. Lemberga krimināllietas iztiesāšana. Diezin vai būs vēl kāds cits process, kura virzību un rezultātus ir grūtāk novērtēt nekā šajā krimināllietā.
Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Aldis Pundurs lūdzis Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu kolēģijas tiesnesim Guntaram Stūrim izvērtēt, vai nav noticis noziedzīgs nodarījums, pievienojot t.s. Mazās digitālās krimināllietas materiāliem dokumentus, kas satur divu liecinieču personu datus – personu kodus, dzīvesvietas adreses, ziņas par ģimenes stāvokli u.tml.