Zenta Sokolova / Autori

Laikraksti vēsta, ka gripa iet mazumā. Gribētos, lai arī par citām slimībām, ko izraisa elpceļu vīrusi, varētu teikt to pašu, jo saslimt nudien nav nekādas vēlēšanās. Tas, kāpēc vienam izdodas palikt vīrusu neskartam, bet citam pietiek nedaudz samērcēt kājas, lai slimība būtu klāt, atkarīgs no ļoti daudziem faktoriem. Un viens no tiem – par kuru mums visvairāk tiek atgādināts, bet kuru mēs vismazāk ņemam galvā – ir veselīgs dzīvesveids un pasākumi imunitātes stiprināšanai.

Cilvēka elpošanas orgānu sistēma atrodas nepārtrauktā mijiedarbībā ar vidi, tādēļ to stipri ietekmē klimatiskie apstākļi. Vēsā, mitrā un vējainā laikā elpceļu vīrusi jūtas labāk nekā cilvēki, kuri turklāt neviļus paši palīdz vīrusiem izplatīties, dzīvojot, strādājot un mācoties vienkopus lielākos kolektīvos. Rezultāts bieži vien ir akūtas augšējo elpceļu infekcijas, akūts bronhīts un pneimonija, bet tiem, kuriem īpaši nelaimējas, attīstās bronhiālā astma un hroniska obstruktīva plaušu slimība (HOPS), kas jau prasa pastāvīgu ārstēšanu speciālistu vadībā.

Koenzīms Q10 ir vitamīniem līdzīga viela, kas sastopama visās organisma šūnās un ir vajadzīga, lai pārvērstu enerģijā ar ēdienu uzņemtās uzturvielas – taukus, olbaltumvielas un ogļhidrātus, kā arī nodrošinātu antioksidatīvo aizsardzību.

Ziemas prieku cienītāji meklē, kur vēl varētu aizceļot paslēpot, pavasara gaidītāji liek vāzēs narcises un hiacintes. Te snieg, te līst, te piesalst, te atkūst, laika ziņas sola arvien jaunas dabas kaprīzes, un tieši šis ir brīdis, kad cilvēks var viegli kļūt par upuri kādai elpceļu vīrusu infekcijai.

Koenzīma Q10 nosaukumu plašāka sabiedrība savulaik ievēroja, skatoties kosmētikas līdzekļu reklāmas televīzijā. Koenzīms Q10 ir vitamīniem līdzīga viela, k as sastopama visās organisma šūnās un ir vajadzīga, lai pārvērstu enerģijā ar ēdienu uzņemtās uzturvielas – taukus, olbaltumvielas un ogļhidrātus, kā arī nodrošinātu antioksidatīvo aizsardzību.

Statistikai sakāms savs vārds arī par skūpstīšanos: aprēķināts, ka vidēji cilvēks skūpstoties pavada divas nedēļas no savas dzīves. Skūpstīšanās kļuvusi par zinātnes uzmanības objektu kopš 19. gadsimta, un šo pētniecības nozari sauc par filematoloģiju. Ar skūpstu var paust maigumu, sirsnību, kaislību, tikšanās prieku, apsveikumu, mierinājumu, draudzīgu atbalstu un cieņu, ar to var pat apzīmogot vienošanos. No veselības viedokļa tam ir gan pozitīvie, gan negatīvie aspekti.

Laikā, kad aktīvi ir dažādi elpceļu vīrusi, cilvēki iespēju robežās cenšas mazināt inficēšanās risku un stiprināt organisma aizsargspējas. Biežāka un rūpīgāka telpu uzkopšana, vēdināšana, izvairīšanās no masu pasākumiem – tas viss dod zināmu efektu. Grūtāk ir ievērot tādus veselīga dzīvesveida nosacījumus kā pietiekama fiziskā slodze, racionāls dienas režīms, pietiekami ilgs naktsmiers, uzturēšanās svaigā gaisā, norūdīšanās – tos pūlas īstenot nopietni motivēti veselīga dzīvesveida piekritēji.

Tie, kuriem uzkrājušies lieki kilogrami, no pieredzes zina, ka atbrīvoties no tauku balasta ir ļoti grūti, turklāt sievietēm tas izdodas vēl sliktāk nekā vīriešiem. Vainota tiek piederība «vājajam dzimumam», gribasspēka trūkums, nespēja konsekventi virzīties uz mērķi, pat melošana citiem un sev. Jo kā tas var būt, ka vīrietis, izpildot visus tos pašus vingrošanas un uztura ieteikumus, drīz vien kļūst tievāks, bet sieviete tā arī nesasniedz daudzmaz vērā ņemamu rezultātu? Diemžēl tā notiek, un tas ir zinātniski pierādīts.

Laikā, kad aktīvi ir dažādi elpceļu vīrusi, cilvēki iespēju robežās cenšas mazināt inficēšanās risku un stiprināt organisma aizsargspējas.

Daudziem cilvēkiem pazīstama situācija, kad roka pati stiepjas pēc kādas konfektes, cepuma, kūciņas vai cukurotas limonādes glāzes, un tajā brīdī kāre pēc kaut kā salda ir stiprāka par ģimenes ārsta, kardiologa, endokrinologa vai uztura speciālista argumentiem, neattur arī tuvinieku bažīgie skatieni un pat paša veselais saprāts.

Ko darīt, ja gribi notievēt? Vispirms sāc ēst brokastis. Ko darīt, ja gribi pieņemties svarā? Vispirms sāc ēst brokastis. Ko darīt, ja vēlies no rīta justies možs un gribi, lai galva strādā? Nu taču – sāc ēst brokastis! Ar to, protams, nepietiek, vajadzīgi vēl arī citi pasākumi, taču šis ir ļoti labs pirmais solis vēlamajā virzienā.

Nepārvarama kāre pēc konfektēm, cepumiem, smalkmaizītēm, kūkām, cukurotām limonādēm un citiem neveselīgiem ogļhidrātu produktiem rodas, kad asinīs krītas cukura līmenis, smadzenēm trūkst degvielas, tās automātiski pārslēdzas uz gribasspēka trūkuma režīmu un izmisīgi meklē enerģijas avotu. Vienkāršie ogļhidrāti sniedz acumirklīgu apmierinājumu, taču ne uz ilgu laiku.

Noskaņojums tāds saīdzis, spēki izsmelti, politiķu izdarības krīt uz nerviem, laiks auksts. Gribas dramatizēt sīkas ķibeles: garāmbraucoša mašīna apšļāc ar pelēku sniega putru – un teju vai jāraud. Zvana no telemārketinga firmas un aizrautīgi piedāvā pirkumus – viņu gribas ne tikai atraidīt, bet arī izgāzt visu savu slikto garastāvokli.

Ja pārī vienam no partneriem ir seksuālās veselības problēmas, tad neizbēgami cieš arī otrs un attiecības samezglojas. Parasti sievietes ir vairāk gatavas doties pie ārsta un meklēt risinājumu, bet vīriešiem šķiet grūtāk problēmu atzīt un meklēt palīdzību, bet tas ir nepieciešams, jo runa var būt kā par seksa kvalitāti, tā par slimību, kas prasa ārstēšanu.

Pēdējo nedēļu laikā esam sastapušies ar vairākiem faktoriem, kas nenāk par labu sirds veselībai. Tie saistīti gan ar laika apstākļu maiņu, gan dažādām sanākšanām, kas izjauc ierasto dienas režīmu, ēdienkarti un fiziskās aktivitātes, nereti rada papildu stresu un šad tad negaidīti noved slimnīcā.

Steidzoties baudīt ziemas priekus vai vienkārši ejot savās ikdienas gaitās, neaizmirsīsim palūkoties, ko rāda termometrs pie loga vai vismaz sameklēt laika ziņas internetā, lai varētu piemēroti apģērbties paši un apģērbt bērnus. Jāņem vērā arī vēja ātrums, jo stiprs vējš pastiprina salšanu un arī veicina apsaldējumu rašanos. Un, protams, jāuzmanās, lai nepaslīdētu un nepakristu.

Labas veselības vēlējumus gadumijā esam saņēmuši pārpārēm. Vēlējumi, protams, neiedod veselību, taču var mūs noskaņot pozitīvi un iedvesmot kaut ko darīt tās labā. Piemēram, censties iztikt bez saaukstēšanās, nemaz nerunājot par gripu, kuras uzvaras gājiens šoziem vēl nav sācies, bet ko epidemiologi prognozē mēneša beigās. Un tas nozīmē, ka nevajadzētu aizmirst par organisma aizsargspējām – par imunitāti.

Kas labāk palicis atmiņā no jaunā gada sagaidīšanas maltītes – skaists galda klājums un garšas baudījums vai smaguma sajūta vēderā? Diezgan daudziem cilvēkiem diemžēl nākas atzīt, ka svētkos atkal pārēdušies.

Jauns gads, jauns darba cēliens, jaunas apņemšanās un izaicinājumi. Līdztekus tam aktualitāti nezaudē arī cits jautājums: kā izvairīties no izdegšanas sindroma?

Sastopot ilgāku laiku neredzētu paziņu, reizēm jācenšas slēpt savu patieso pirmo iespaidu. Viss jau ir labi – solīds darbs, solīda mašīna, laba zīmola tērps un dārgs viedtālrunis, diemžēl komplektā arī solīds vēderiņš. Varbūt līdzīgas ir arī viņa izjūtas, ieraugot tevi.

Ideālā gadījumā par imunitāti jārūpējas pastāvīgi, neatkarīgi no gadalaika, par labu nāk norūdīšanās un faktiski visi tik bieži uzskaitītie pasākumi, kas pieder pie veselīga dzīvesveida: nesmēķēt, nelietot daudz alkohola, pietiekami izgulēties, ik dienu pavadīt kādu laiku svaigā gaisā, būt fiziski aktīvam, pēc iespējas neļauties stresa ietekmei. Kā nu katram ar to sokas, tas jau ir cits jautājums, godīgi atbildams sev pašam.

Plāna īstenošanai par bēgļu sadali starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm varētu būt nepieciešama tiesvedība, intervijā izdevumam "Der Spiegel" paziņojis Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeiers.