Zenta Sokolova / Autori

Atskārsme, ka pēdējā laikā atmiņa kļuvusi sliktāka un savas aizmāršības dēļ nākas ciest, ir satraucoša, jo sevišķi, ja tev par «cauro galvu» sāk aizrādīt citi. Ir taču lasīts par Alcheimera slimību un senilo demenci jeb vecuma plānprātību, kas šodien piemeklē nebūt ne tik vecus ļaudis. Vai tad ir tik ļauni?

Viens no veselīga dzīvesveida ieteikumiem, ko pēdējā laikā dzirdam arvien biežāk, ir atteikties no cukura. Kas cukurā tik slikts? Tas dod papildu kalorijas, kuras mūsdienu cilvēkam ar viņa sēdošo darbu bieži vien neizdodas notērēt, tāpēc pieaug liekā svara risks, kam līdzi rodas sirds un asinsvadu, locītavu slimību un diabēta draudi. Turklāt cukurs izspiež no ēdienkartes veselīgākus produktus, un organismam kļūst grūtāk saņemt visas nepieciešamās uzturvielas.

Nav noslēpums, ka cilvēka pašsajūtu un veselību lielā mērā ietekmē uzturs, tādēļ nepieciešama iedziļināšanās, ļoti nopietna attieksme pret to, ko un kā mēs ēdam, neraugoties uz ikdienas steigu un kārdinājumu ātri apēst to, kas vieglāk pieejams. Eksperti iesaka pēc iespējas izvēlēties dabiskus un kvalitatīvus produktus, vislabāk – vietējās izcelsmes pārtiku.

Jums jau nemaz nav īstas vasaras – saka tie, kuri dzīvo kontinentālā klimatā un, apmeklējot Latviju, iegadījušies šeit vēsā un lietainā laikā. Mēs paši gan zinām, ka pēkšņi var iestāties arī ļoti karstas dienas, bet tik un tā laika apstākļu maiņa mēdz pārsteigt cilvēkus nesagatavotus. Par veselības problēmu saasināšanos, kas saistītas ar laika apstākļu maiņu, visbiežāk sūdzas tie, kuri cieš no sirds un asinsvadu slimībām, paaugstināta asinsspiediena, locītavu problēmām un nervu slimībām. Laika apstākļi paši par sevi gan neizraisa slimības, bet tie darbojas kā provocējošs faktors.

Matcha tēja kļūst arvien populārāka Rietumu pasaulē – gan tāpēc, ka cilvēkiem gribas nogaršot kaut ko jaunu, gan tāpēc, ka tapusi zināma šā dzēriena labvēlīgā ietekme uz veselību un tas, ko austrumu tautas jau gadsimtiem ilgi zina no savas pieredzes, tagad apstiprinās arī zinātniskos pētījumos.

Betakarotīns ir mums vislabāk pazīstamais pārstāvis no aptuveni 600 karotinoīdu. Tas sastopams gaiši dzeltenos un oranžos, kā arī tumši zaļos augļos un dārzeņos. Betakarotīns ir dabisks pigments, A vitamīna priekštecis – no tā cilvēka organismā veidojas retinols – A vitamīns. Betakarotīnu uzskatīta par vienu no spēcīgākajiem antioksidantiem, kas palēnina novecošanās procesus.

Pilnvērtīgai ādas kopšanai nepieciešami vien daži līdzekļi – atzīst BENU aptieku farmaceite – kosmētiķe Jeļena Gribanova. Svarīgi ir neapjukt plašajā ādas kopšanas līdzekļu piedāvājumā un izvēlēties sev piemērotākos attīrošos, barojošos, mitrinošos un citus produktus, kas bez konsultanta palīdzības reizēm ir sarežģīti.

Pavasarī, sākot ziedēt dažādiem augiem, sākas arī ziedputekšņu alerģijas sezona. Kamēr viens priecājas par skaistām bērzu skarām un liek zarus vāzē, citam dzīvi apgrūtina nepatīkami simptomi: šķaudīšana, deguna tecēšana, deguna aizlikums, nieze degunā, atsevišķos gadījumos nieze parādās arī dziļāk rīklē, ir gļotādas tūska, acu apsārtums, nieze un asarošana. Ir arī cilvēki, kuri cieš no alerģiskām reakcijām augu gadu, jo tās nav saistītas ar ziedputekšņiem, bet dažādiem citiem faktoriem.

Diētās ir kaut kas neatvairāmi pievilcīgs, pat tāds, kas liek ignorēt saprāta balsi, un bieži vien vislielāko interesi rada ne jau dažādu klīniku un ārstu veidotās sabalansētās uztura sistēmas, kuras godīgi runā arī par dzīvesveida maiņu un vingrošanu. Tā vietā daudzi pievēršas dīvainiem, ekstrēmiem ieteikumiem, kādu laiku aizrautīgi tiem seko un vēsta sociālajos tīklos, cik labi jūtoties, patiešām zaudē vairāk vai mazāk kilogramu, bet tad noraujas un visu atgūst.

Vairāk kusties, ēd veselīgi, normalizē svaru, beidz smēķēt, kontrolē asinsspiedienu, holesterīna un cukura līmeni asinīs – neviens nav par vecu, lai sāktu ievērot šos bieži dzirdētos un lasītos ieteikumus, atzīst kardiologi. Sākt var pakāpeniski, ar vienu vai diviem, arī tas būs ieguldījums sirds veselībā un nāks par labu visam organismam.

Pēc iespējas biežāk gatavot ēdienu mājās no svaigiem produktiem – tas ir viens no ekspertu ieteikumiem, lai padarītu uzturu veselīgāku. Paciņzupas apliešana ar karstu ūdeni vai veikalā pirkto pusfabrikātu atsildīšana mikroviļņu krāsnī nebūs pareizais risinājums, kaut gan tas ir ātrs un ērts. Turklāt vienmēr iespējams atrast kādu attaisnojumu, kādēļ cilvēks tobrīd nav spējīgs ne uz ko vairāk: noguris, nav laika, nepatīk stāvēt pie plīts. Papildu arguments – dzīvoju viens, man nav ģimenes, kuras dēļ censties. Bet vai tad sevis paša dēļ nav vērts censties?

Ērču sezonas sākumu pirmie nereti pamana suņu un kaķu īpašnieki, kuriem arī šogad nācās atbrīvot savus mīluļus no nejaukajiem kukaiņiem, pirms vēl tā pa īstam bija pienācis pavasaris un pašiem prāts vēl nenesās uz āra aktivitātēm.

Pavasaris dod startu jaunām aktivitātēm un bieži vien rosina arī čaklāk rūpēties par savu veselību, pārskatīt dzīvesveidu, attīrīties no ziemas sārņiem, notievēt un atļauties kādu spilgtu pārvērtību arī ārienē. Daži jūt spēka un optimisma pieplūdumu, citus gadalaiku maiņa un mūsu pavasarim raksturīgie nepastāvīgie klimatiskie apstākļi ietekmē negatīvi. Par veselības problēmu saasināšanos, kas saistīta ar laika apstākļu maiņu, visbiežāk sūdzas tie, kuri cieš no sirds un asinsvadu slimībām, paaugstināta asinsspiediena, locītavu problēmām un nervu slimībām.

Ausu, kakla un deguna slimību speciāliste Irina Čučujeva savā darbā AS Veselības centru apvienība poliklīnikā Pulss 5 katru dienu sastopas ar pacientiem, kuri, nepareizi tīrot ausis, veicina sēra krāšanos, kas noved pie dzirdes pasliktināšanās. «Atšķirībā no gripas vai citu infekciju slimību komplikācijām, kas nereti kļūst par pamatu vidusauss iekaisumam, ko cilvēkam ir grūti kontrolēt, mehānisku darbību raisītas ausu problēmas ir iespējams nepieļaut,» uzskata ārste.

Vai smieties ir veselīgi? Tas ir kārtējais jautājums, uz kuru saņemam izvairīgu atbildi – par to vēl zinātnieki strīdas. Nevar noliegt, ka daudzi cilvēki pēc kārtīgas izsmiešanās jūtas labāk, tomēr nav īsti skaidrs, cik lielā mērā to nosaka smieklu fizioloģiskais mehānisms un cik lielā mērā citas lietas, kas saistītas ar smiekliem – laba humora izjūta, pozitīva attieksme pret dzīvi, draudzīga un ģimeniska jautrība.

Tiem, kuri pastiprināti interesējas par veselīgiem produktiem un dažādām vielām, kas organismam nepieciešamas vai vienkārši vēlamas, visgrūtākais ir nezaudēt mēra izjūtu, kas liek nekritiski ļauties modei – jā, arī šajā jomā pastāv mode, kas gandrīz vai katru sezonu pasludina kādu jaunu superproduktu, kuru sekotāji sāk lietot pēc principa jo vairāk – jo labāk, bet «parastie» vispāratzītie vitamīni un minerālvielas vairs nešķiet interesanti. Taču tie izrādās paši būtiskākie, un viens no tādiem ir D vitamīns.

Pavasaris sirdī, pavasaris kalendārā. Ļoti gribas, lai tas pārliecinoši valdītu arī dabā. Vairojot optimismu, dienas stiepjas garumā, bet arī sniegs, sals un auksts vējš vēl liek sevi manīt, daudzi cilvēki sūrojas par pavasara nogurumu un miegainību, kāds ierunājas arī par gaidāmo pulksteņrādītāju grozīšanu.

Pomelo nav tas pats, kas greipfrūts, tomēr abus vieno sarežģīti raduraksti. Nogaršojot atšķirība kļūst acīmredzama: mīkstums ir sausāks, ar lielākām šķiedrām, tas var būt mazliet saldāks, skābenāks vai rūgtenāks, tomēr greipfrūta rūgtumu pomelo nesasniedz. Greipfrūts esot radies, krustojot pomelo ar apelsīnu.

Pavasara nogurums ir pavisam objektīva parādība, kas saistīta ar organisma adaptēšanos pārejai no ziemas uz vasaru. Tūrisma ceļveži kā pievilcīgu priekšrocību pasniedz faktu, ka Latvijas klimatā ir visi četri gadalaiki, bet – jo krasāka atšķirība starp laika apstākļiem ziemā un vasarā, jo lielāku darbu organismam prasa pārkārtošanās, tāpēc pavasara nogurums ir diezgan izplatīts. Tas tiek saistīts gan ar vitamīnu trūkumu, gan ar miega hormona melatonīna regulācijas izmaiņām, gan citiem faktoriem. Nozīme ir arī tam, kā ceļā pretī pavasarim esam uzvedušies – kādi ir mūsu labie un sliktie ieradumi.

Kurš tad nezina, kā tīrīt zobus? To taču darām visu mūžu. Gadās pat, ka pieauguši cilvēki no sirds apvainojas, kad zobārsts vai higiēnists sāk dot padomus šajā jautājumā. Bet tie, kuri seko jaunākajām atziņām, zina, ka laika gaitā viss tomēr mainās, ņemot vērā pētījumus un arī jaunu, pilnveidotu zobu kopšanas produktu parādīšanos. Daži ieteikumi ir laika gaitā atmesti, daži pārāk sekojuši modei, bet pamatu pamats paliek – svarīgi ir zobus tīrīt regulāri, lai nodrošinātu zobu un smaganu veselību.

Arvien biežāk dažādu valstu pētnieki konstatē, ka D vitamīna deficīts nav retums arī vasarā. Te vainojami dažādi faktori, kuru saistība joprojām tiek pētīta, – dzimums, rase, dzīvesveida īpatnības, kaitīgie ieradumi, uzturs, sauļošanās, saules aizsargkosmētikas lietošana utt. D vitamīna vielmaiņa ir visnotaļ komplicēts process, kura sekmīgai norisei nepieciešama dažādu iekšķīgu un ārīgu faktoru mijiedarbība.

Kas vainīgs, ja cilvēks izskatās vecāks, nekā ir patiesībā? Visiem zināmi cēloņi ir iedzimtas īpatnības, dažādas slimības, smēķēšana, alkohola pārmērības, nesaprātīga sauļošanās, pārslodze, stress, hronisks miega bads. Retāk iedomājamies par sīkiem ikdienas paradumiem, kas šķiet pavisam nevainīgi, bet, ar laiku summējoties, dod savu negatīvo ieguldījumu mūsu ārienē, atstājot graujošu iespaidu uz sejas ādas stāvokli. Varbūt vēl nav par vēlu tos apzināties un atmest.