Pat ja tu nezini, kas ir staks...

© F64

Laika ritējumā, kas šķiet aizvien straujāks, mainās paradumi, ik brīdi rodas dažādas jauninājumi. Reizēm nepelnīti aizmirstas arī veselīgi pārtikas produkti un vārdi, kuros tos sauc. Viens no tādiem ir staks – tikai retais tūlīt zinās, kas tas tāds.

Jau lielāka izpratne radīsies, ja pateiksim priekšā, ka to sauc arī par kaņepju sviestu. Bet nosaukums, kuru vērts iegaumēt, ejot šo produktu meklēt veikalos, ir Kaņepju pavalgs – tā ir staka mūsdienīga versija, kuru ražo Iecavnieks &Co.

Sens kultūraugs

Kaņepes, domājams, cēlušās Āzijā. Pirmais tās 60. gadā pirms mūsu ēras aprakstījis grieķu izcelsmes ārsts un dabas pētnieks Dioskorīds, kurš darbojies Romā. Latvijā kaņepes esot ienākušas pa karavānu ceļiem 8. gadsimtā. Mūsu senči tās audzējuši gan šķiedru, gan sēkliņu ieguvei. Šķiet, kaņepes bijušas gana svarīgas un iecienītas, vai gan citādi par tām būtu saglabājies tik daudz ticējumu. Lai kaņepju sēkliņas neizknābātu zvirbuļi un citi putni, tās jāsēj bez saules – agri no rīta vai vēlu vakarā. Pret spārnotajiem konkurentiem palīdzot arī kaņepju sēkliņu bēršana sētuvē caur zirga sakām, iešana sējot atmuguriski, bet pēc tam – skatīšanās uz apsēto lauciņu caur sētu.

Folkloras pētnieki pierakstījuši arī to, kā kaņepes savulaik gatavotas: Kaņepju miltiņi. Iztaukšētas kaņepes atdzisina, tad grūž piekstā (piestā). Kaņepju miltus izsijā caur

smalku sietu. Miltiem pieliek krietni daudz smalki sagrūsta sāls un sajauc. Tikuši ēsti par pavalgu pie novārītiem kartupeļiem, tos miltiņos apvāļājot un pienu, kulteni u. t. t. piestrebjot. Mūsu senčiem kaņepju sēklas kalpojušas par vienu no galvenajiem olbaltumvielu avotiem gavēņa laikā gaļas un piena vietā.

Bagātīgs saturs

Kaņepju sēklas satur daudz augu valsts olbaltumvielu, dažādas aminoskābes, tajās ir arī ogļhidrāti, šķiedrvielas, kalcijs, kālijs, magnijs, fosfors, un, kas ir īpaši svarīgi – sēkliņas ir bagātas ar nepiesātinātajām omega – 3 un omega – 6 taukskābēm, kas padara tās par sirds un asinsvadu veselībai ieteicamu produktu, jo palīdz turēt grožos holesterīna līmeni un tā rūpējas par aterosklerozes profilaksi. Regulāri ēdot kaņepju sēkliņas, var dabiskā viedā mazināt stresu un bezmiegu, tautas medicīnā kaņepes lieto kā tonizējošu, spēcinošu līdzekli savārgušajiem, piena sekrēcijas veicināšanai ar krūti barojošām māmiņām u.c. Sēkliņas lieto gan veselas, gan samaltas, diedzētas vai grauzdētas, no tām gatavo arī uzlējumu, ko sauc par kaņepju pienu. Lai organisms spētu maksimāli uzņemt sēkliņas esošas uzturvielas, tās vislabāk ēst sasmalcinātas.

Kaņepju pavalgs

Tas ir garšīgs un vērtīgs produkts, kas nesatur holesterīnu un ir gatavots no samaltām kaņepju sēkliņām un augu eļļas; šāds sastāvs ļauj produktu uzglabāt ledusskapī ilgāk. Kaņepju pavalgu var likt uz maizes, lietot kā piedevu kartupeļiem, biezpienam, zirņiem, biezputrām, izmantot sviestmaižu krēmiem, saputojot ar svaigo sieru u.c.

Recepte

Zirņu, kartupeļu un kaņepju bumbiņas

Sastāvdaļas: 500 g pelēko zirņu, 4 – 5 vidēji lieli kartupeļi, 60 g Kaņepju pavalga, 1 vidēji liels sīpols, 50 g kūpinātas cauraugušas gaļas, sāls pēc garšas

Pagatavošana

Zirņus iepriekšējā vakarā iemērc aukstā ūdenī, lai uzbriest. Otrā dienā izvāra mīkstus un samaļ. Gaļu sīki sagriež un sacep uz pannas ar kapātu sīpolu. Kartupeļus izvāra atsevišķā katliņā, samīca, pievieno zirņus un pārējā sastāvdaļas, samaisa, izveido nelielas lodītes, liek uz šķīvja, atdzesē.

Var pasniegt gan bez piedevām, gan ar skābu krējumu vai jogurtu.

Svarīgākais